Līdz šīs nedēļas sākumam ar pašvaldību noslēgts 221 zemes nomas līgums par sakņu dārzu uzturēšanu. Tas ir lielākais noslēgto līgumu skaits pēdējo gadu laikā, norāda pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldē.
Sintija Čepanone
Kā stāsta Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka, uz šī gada 21. jūniju noslēgts 221 zemes nomas līgums par sakņu dārzu uzturēšanu. «Līgums tiek slēgts par laika posmu no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Vairumā gadījumu iedzīvotāji lūguši pagarināt mazdārziņa, ko iepriekš jau paši iekopuši, nomas līgumu, taču līdz šim brīdim noslēgti arī 69 jauni nomas līgumi,» stāsta S.Beļaka. Kopējā iznomāto mazdārziņu platība ir nedaudz vairāk kā 20 hektāri.
Par vēlamo zemesgabala platību iespējams vienoties, taču lielākoties cilvēki izvēlas no pašvaldības nomāt 400 – 600 kvadrātmetrus lielu sakņu dārzu. «2011. gadā 600 kvadrātmetru plaša sakņu dārza noma mēnesī cilvēkam izmaksā 1,65 latus,» informē pārvaldes vadītāja.
Jāatgādina, ka līgumu par sakņu dārza nomu slēdz uz sešiem mēnešiem – laika periodu no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Nomas līguma laiks ir noteikts uz dārziņu izmantošanas sezonu, lai nomniekam samazinātu nomas maksas apmēru. Nākamajā gadā, ja iedzīvotājs vēlas turpināt apstrādāt iekopto dārziņu, līgums jāpārslēdz.
Lai pagarinātu nomas līgumu vai pieteiktos sakņu dārza nomai, ko vēl var izdarīt, iedzīvotājam jāuzraksta iesniegums pašvaldībai. To var izdarīt, vēršoties pašvaldības Informācijas aģentūrā (Lielā iela 11, tālrunis 63005522). Pēc tam dārziņa pieprasītājs kopā ar Īpašuma konversijas pārvaldes speciālistu vienojas par iznomājamo platību.
Jelgavas pilsētas pašvaldība 2009. gadā ar iedzīvotājiem bija noslēgusi 141 sakņu dārzu nomas līgumu par kopējo platību 18,6 hektāri, 2008. gadā – 128 līgumus par 21,17 hektāriem, bet 2007. gadā – 142 par kopumā 18,4 hektāriem.
Foto: Ivars Veiliņš