Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» projektu vadītāja
Dzidra Staša stāsta, ka pagājušajā nedēļā beidzot demontēts
difuzors jeb bijušā RAF ūdens ņemšanas aka, kas atradās 

Lielupē. Tā kā Lielupes krastā paredzēts izveidot laivu
piestātni un nākotnē, iespējams, ūdens transporta līdzekļu skaits,
kas pārvietosies pa upi, pieaugs, gultnē esošie difuzori var
traucēt. Tāpēc tie tika demontēti. «Pirmo difuzoru demontēja jau
rudenī, bet ar otro gan nācās pacīnīties. Šie lielie metāla
konteineri ir piepildīti ar betona un šķembu maisījumu, kas
vispirms ir jādabū ārā. Tikai tad ar trosēm var vilkt ārā pašu
karkasu,» procesu raksturo Dz.Staša.

Paralēli tam uzsākti arī dambja teritorijas labiekārtošanas
darbi. Vispirms tiks sakārtota pludmales zona – tur jānoņem liekā
grunts un jāsaved smiltis. Pēc tam plānots sagatavot vietu arī
gājēju celiņam, kas stiepsies gar upes krastu. Lai gan var šķist
neloģiski, ka darbi notiek tik aukstā un sniegotā laikā,
«Pilsētsaimniecības» speciāliste skaidro, ka šoreiz tas nāk tikai
par labu. Pirmkārt, velkot ārā smago un lielo difuzoru, enkurs bija
iesalis zemē un turējās daudz labāk nekā to būtu iespējams
nostiprināt citos laikapstākļos. Līdzīgi ir arī ar smago tehniku –
lai gan pati rakšana ir apgrūtināta, tehnika var piebraukt, kas,
iespējams, nebūs īstenojams, kad sāks kust. «Kad kļūst siltāks,
sāks kust sniegs un ledus, darbi uz laiku būs jāpārtrauc, jo
tehnika nevarēs piekļūt krastam. Ja sāksies plūdi, darbi būs
paralizēti uz vēl ilgāku laiku, tāpēc izmantojam situāciju un
strādājam tagad,» tā Dz.Staša, piebilstot, ka pats aizsargdambis ir
jau izbūvēts un palikuši vien labiekārtošanas darbi.

Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka Lielupes
labajā krastā projekta «Lielupes gultnes tīrīšana un Lielupes labā
krasta aizsargdambja posmā no dzelzceļa tilta līdz Rīgas ielai
atjaunošana» gaitā plānots izbūvēt aizsargdambi un izveidot gājēju
promenādi ar noeju līdz upei un iekārtotām atpūtas vietām, ierīkot
peldvietu. Projektu finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju
fonds un tā kopējās izmaksas ir 1,6 miljoni latu.