«Iekšējās sajūtas pirms 25 gadiem šajā dienā nevar aizmirs. Tur nebija lieku jautājumu, vienkārši braucām. Mēs ar ģimeni – sieva, es un abas meitas – stāvējām uz ceļa aiz Iecavas, tuvāk Bauskai. Tas bija milzīgs pacēlums, tā bija milzīga tautiešu uzdrošināšanās, ko par paraugu ņem arī citas pasaules valstis,» Baltijas ceļu atceras Ēvalds Dreimanis. Pieminot staļinisma un nacisma upurus un atzīmējot Baltijas ceļa 25. gadadienu, šodien Svētbirzē notika atceres pasākums.
Ritma Gaidamoviča
Tieši šajā dienā pirms 25 gadiem gandrīz divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 kilometrus garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Triju Baltijas valstu uzdrīkstēšanās, kopīgā rīcība un notikuma vēriens pārsteidza pasauli un satrauca Padomju Savienības centrālo varu Maskavā.
Atminoties notikumus pirms 25 gadiem, šodien Svētbirzē tikās vairāk nekā 70 cilvēku, lai reizē arī pieminētu staļinisma un nacisma upurus. Galvenokārt bija sanākuši sirmgalvji, kuriem piemiņā vēl ir spilgtas atmiņas par šiem notikumiem. Tiesa, viņi pauž nožēlu, ka atceres pasākumos dalībnieku rindas nepapildina jaunā paaudze, kurai būtu svarīgi zināt Latvijas vēsturi un arī celt godā tos, kuri cīnījās par Latvijas brīvību. Viņuprāt, viens no šādiem cieņas apliecinājumiem tieši varētu būt klātbūtne atceres pasākumos. Seniori uzsver, ka ar steigu ir jādomā skolās kā bērnos vairāk ieaudzināt patriotismu un mudināt aiziet ne tikai uz Lāpu gājienu Lāčplēša dienā vai 18. novembra pasākumiem, bet arī uz piemiņas vietu atceres dienās.
Kopā ar vectēvu atceres pasākumu apmeklēja desmitgadīgais Lauris Arons. «Man ome stāstīja, ka pirms 25 gadiem šajā dienā notika Baltijas ceļš. Tā bija akcija, kurā latvieši, lietuvieši un igauņi sadevās rokās, savienojot visas Baltijas valstu galvaspilsētas,» stāsta Lauris, piebilstot, ka šādi cilvēki atbalstīja Latviju grūtā brīdī. Viņa vectēvs Arnis bija viens no tiem latviešiem, kurš nedomājot iestājās Baltijas ceļā. «Cilvēki bija ļoti satraukti, par to, kas notiks tālāk, kā veidosies mūsu mīļā Latvija. Tas bija liels pārdzīvojums katram no mums, jo 50 gadus bijām dzīvojuši citas varas apspiesti. Manuprāt, ikviens, kurš stāvēja šajā dzīvajā cilvēku ķēdē bija pacilāts, ka varam šādi izteikt savu gribu. Tas bija emocionāli ļoti spēcīgs pasākums,» atzīst Arnis, uzsverot, ja arī šodien būtu jāiet, nedomājot to darītu. Arī viņš aicina vecākus un skolas jaunajai paaudzei stāstīt par Latvijai tik nozīmīgiem datumiem. «Mums neviens agrāk nejautāja vai pie Ļeņina gribam vai negribam iet, vienkārši bija jāiet. Brīvpusdienas un visu ko tiem skolēniem dod, bet vai tiešām nevar godāt un cieņu izrādīt,» domā Arnis.
Ziedus Svētbirzē nolika arī Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada vadība. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš savā uzrunā mudināja aizdomāties, cik gan vienoti mēs esam šodien, un, ko darīt, lai tā būtu, kā arī vēlēja, lai ikvienā no mums brīvības ideja ir pati galvenā.
Pēc atceres brīža Svētbirzē dalībnieki tika aicināti uz Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, kur notika lekcija «Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā – diena, kas pārsteidza pasauli».
Foto: Krišjānis Grantiņš