«Trīs naktis dežūrēju Zaķusalā pie televīzijas torņa. Biju aktīvs Tautas frontes atbalstītājs, līdz ar to došanās uz barikādēm bija pienākums, taču zinu, ka dotos jebkurā gadījumā. Atceros, ka 13. janvārī kopīgi ar darba kolēģiem piedalījāmies mītiņā, soļojām par Rīgas ielām. Daļa kolēģu galvaspilsētā palika jau todien, es braucu uz Jelgavu, lai organizētu smago tehniku – četrus traktorus no Labiekārtošanas kombināta, kur strādāju par tehnisko direktoru,» atmiņās dalās barikāžu dalībnieks Jānis Fesbergs.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un pie tā notika 1991. gada barikāžu atceres pasākums «Par jelgavniekiem janvāra barikādēs», kurā piedalījās jelgavnieki, pilsētas mērs Andris Rāviņš un Zaķusalas aizsardzības štāba priekšnieka vietnieks Orests Matiss. A.Rāviņš atzina, ka jelgavnieki un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji bija īsteni valsts patrioti, jo atsaucās jau pirmajiem aicinājumiem un vieni no pirmajiem 1991. gada janvārī ieradās uz barikādēm. «Cilvēki sev uzdeva jautājumu, kur man būt, ko darīt? Liela daļa vērsās Tautas frontes centrā, lai uzzinātu, ar kuru autobusu viņš var nokļūt Rīgā,» tā A.Rāviņš. Arī viņš savā runā atzīmēja, ka šodien barikādes var pielīdzināt referendumam par krievu kā otru valsts valodu. «Šajā brīdī mums ir atkal jāapliecina gan sev, gan pasaulei, cik mēs esam stipri un pārliecināti. Novēlu, lai mēs visi esam stipri savā pārliecībā, lai Latvija ir vieta, kur dzīvot, strādāt, veidot ģimeni. Lai mums ir lepnums, par to, ka mums ir sava valsts, kuru aizstāvēt. Viens no galvenajiem uzdevumiem šodien ir attīstīt Latviju, radīt pārliecību jaunatnei, ka mūsu valsts ir tā vieta, kur dzīvot, mācīties, veidot ģimeni, strādāt,» tā mērs. Pasākumā uzklausīti atmiņu stāsti no cilvēkiem, kuri piedalījās barikādēs, noskatīta filma «Mūsu barikāžu laiks», kā arī atklāta izstāde «Par jelgavniekiem janvāra barikādēs», kas ir muzeja speciālistu veltījums vienam no sarežģītākajiem Latvijas vēstures posmiem – Atmodai – un tās spilgtas epizodes – 1991. gada janvāra barikāžu notikumu – atcerei. Muzeja direktores vietnieks Gints Putiķis stāsta, ka ar šo izstādi vēlas uzsvērt barikāžu nozīmību. «Neapšaubāmi, visvairāk uz šo izstādi gaidām jauniešus, kuri laikā, kad notika barikādes, vai nu bija pavisam maziņi, vai vispār vēl nebija dzimuši. Mums ir jāstāsta jaunatnei, cik nozīmīgs šis laiks bija Latvijai, mūsu tautai,» tā G.Putiķis. Ekspresizstādē, kā to sauc paši muzejnieki, skatāmas lielformāta fotogrāfijas no 1991. gada barikāžu muzeja un 18 fotogrāfijas no mūsu muzeja Galvenā krājuma glabātāja Alda Barševska arhīva, kurš savas fotogrāfijas apskatei plašākai publikai nodod pirmo reizi. «Ir fotogrāfija, kurā redzama Ieva Akuratere kopā ar grupu «Pērkons», fragments no kāzām Doma baznīcā, skati, kur cilvēki bija kūruši ugunskurus. Tas ir ieskats, lai ikviens izstādes apmeklētājs gūtu priekšstatu, kā tas viss notika,» tā G.Putiķis, piebilstot, ka šodien īpaši svarīgi būtu atgādināt jaunajai paaudzei, kura pati nav piedalījusies barikādēs un neatceras šo laiku, cik daudz ir prasījusi mūsu valsts brīvība. Izstāde apskatāma līdz 18. februārim, īpaši aicināti skolēni. Portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunāties pasākuma dalībnieki atzīst: ja vajadzētu, uz barikādēm, nedomājot, dotos arī šodien. Jāteic gan, ka gandrīz visi no viņiem šodien barikādes pielīdzina gaidāmajam referendumam, kurā tautai atkal esot jāparāda sava vienotība. Šis būšot liktenīgs balsojums. «Toreiz tauta bija ļoti vienota. Visi par vienu un viens par visiem. Mēs tur bijām ļoti daudz. Atceros blakus mums stāvēja arī kāda lietuviešu ģimenīte. Visi klausījāmies radio, par to kas notiek Lietuvā, virs galvas lidinājās divi helikopteri, baidījāmies, ka nemet bumbas. Taču iekšā bija tāda pārliecība: vai tiešām mūs, tik daudz cilvēkus, tā vienkārši uzdrošināsies sabradāt,» stāsta J.Fesbergs, piebilstot, ka šodien viņa vēlējums būtu tautai kļūt vienotākai, parādīt savu vienotību svarīgos brīžos. «Šorīt pulksten 9 prezidents aizkurināja ugunskuru, taču to vēroja tikai maza grupiņa cilvēku. Tiešām iesāpējās sirds tajā brīdī,» tā J.Fesbergs. Pēteris Baranovskis atzīst, ka tikai trīs reizes mūžā juties brīvs – līdz septiņu gadu vecumam, barikāžu laikā un pērn vasarā, kad ar velosipēdu mērojis Barona taku, nobraucot 1058 kilometrus. «Šajos divos pēdējos notikumos es parādīju savu mīlestību pret Latviju. Barikādēs jutos kā latvietis, kuram dabiski ir būt tur klāt. Ja vajadzētu, ietu atkal. Taču gribu teikt, ka šobrīd mums ir jāvienojas un jādodas balsot par latviešu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Ir jauns gadsimts un gribu teikt, ka tieši šajā gadsimtā šis būs liktenīgs balsojums,» tā P.Baranovskis. Pulksten 17 interesenti ar pašvaldības organizētu autobusu devās uz barikāžu atceres pasākumiem Rīgā. Pulksten 18 Rīgas Domā notiks koncerts «Mirkļi ugunskura atblāzmā», pulksten 19 – piemiņas svētbrīdis. Atgriešanās no Rīgas uz Jelgavu plānota pēc pulksten 20. Foto: Ivars Veiliņš
2.2 °C,
1.4 m/s,
96 % 
2.2 °C,
1.4 m/s,
96 %