Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) šodien notika biedrības «Patvērums «Drošā māja»» un pašvaldības pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu, izteiktu idejas, kādos gadījumos pašvaldība to varētu darīt. Jāteic, ka šobrīd ne bēgļi, ne personas, kas saņēmušas alternatīvo statusu, neskatās Jelgavas virzienā, viņiem interesē tikai galvaspilsēta Rīga. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne stāsta, ka pilsētā nav reģistrēta neviena persona ar kādu no šim statusiem.
Ritma Gaidamoviča
Šobrīd gan Eiropas, gan Latvijas līmenī tiek daudz runāts par vienotas bēgļu uzņemšanas politikas veidošanu, vienādiem nosacījumiem, principiem, kas bēgļiem būtu jāievēro, ierodoties konkrētā valstī. Šis ir arī viens no biedrības «Patvērums «Drošā māja»» mērķiem, noskaidrot, ko pašvaldības domā par bēgļu uzņemšanu, kādos gadījumos tā būtu gatava uzņemt bēgļus un uz kādiem nosacījumiem. «Šobrīd ir daudz problēmu. Cilvēks atnāk pie mums un interesējas nevis, kas viņam jādara, lai Latvijā saņemtu, piemēram, medicīnas pakalpojumus, bērni varētu iet uz skolu, bet gan, cik ātri man piešķirs statusu un, kas vēl jādara, lai es tiktu uz Zviedriju, kur maksā 700 latu lielu pabalstu,» tā biedrības «Patvērums «Drošā māja»» pārstāve Baiba Biezā. Latvija dažādu iemeslu dēļ viņiem nav saistoša, taču viņi mūsu valsti izmanto, jo uzskata, ka šeit vieglāk iegūt statusu. Topā ir Zviedrija, Vācija, Lielbritānija, Spānija un Itālija. Tieši tālab statusa saņēmēji nav motivēti mācīties latviešu valodu, vēlas tikai saņemt pabalstus un nedarīt neko. Valstiskā līmenī netiek domāts par viņu integrāciju. Taču biedrība ar pašvaldību pārstāvju līdzdalību vēlas izstrādāt bēgļu integrācijas programmu, lai šiem cilvēkiem būtu arī pienākumi, nevis tikai iespēja saņemtu atbalstu. Bēgļi saņem 180 latus mēnesī, bērnam 30 procenti no šīs summas gada garumā, alternatīvā statusa saņēmēji tādu pašu summu saņem deviņu mēnešu garumā. «Tikai, kad beidzas pabalsts, viņi, sāk domāt, ko darīt. Taču mums kopīgi vajadzētu strādāt, lai jau gada laikā, kamēr viņš saņem šo pabalstu, viņš dara ko lietas labā un arī pirms tam – tās personas, kas atrodas patvēruma meklētāju izmitināšanas centra «Mucenieki» telpās,» uzsver B.Biezā. R.Stūrāne atzīst, ka šobrīd mūsu pilsētā nav reģistrēta neviena persona ar vienu vai otru statusu. Jelgava nav saistoša viņiem. «Nesen bijām pieredzes apmaiņā Klaipēdā, kur runājām arī par šo tēmu. Arī tur saskaras ar problēmu, ka cilvēkiem nav nekādu pienākumu, ir tikai augstas prasības, tāpat kā diemžēl daļai pašvaldības pabalstu saņēmēju. Nemācās valodu, neiet skolā, nestrādā. Daļa ir izbraukuši, bet daļa sēž cietumā,» tā R.Stūrāne. Ja pašvaldībām būtu jāuzņem bēgļi, arī Jelgava piekrīt, ka sistēma ir jāsakārto. «Palīdzēt vajag, taču, manuprāt, tas jādara valstij, kas piešķīrusi vienu vai otru statusu. Kad viņš ir iemācījies valodu, jau iegājis darba tirgū, kad var jau patstāvīgi dzīvot, tad var nākt uz konkrētu pašvaldību,» tā R.Stūrāne. Vēl šodien izskanējis ierosinājums, piemēram, ja bēglis dzīvo Jelgavā, četras stundas viņam nodrošināt valodas apmācību, trīs stundas viņš varētu praktizēties pie darba devēja, nesaņemot par to naudu, bet uzņēmējam tiktu piešķirtas nodokļu atlaides vai kāds cits bonuss, lai ieinteresētu viņu strādāt ar šādiem cilvēkiem.
Latvijas situācija šobrīd – 30 procenti no patvēruma meklētājiem saņem bēgļa vai alternatīvo aizsardzības statusu. Tas nozīmē, ka Latvija ļoti izvērtē pirms saka galējo «jā» vārdu kādam no viena vai otra statusa saņēmējiem. Pērn Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) saņemti 62 pieteikumi, bēgļa statuss, kas jau sniedz iespēju izmantot visus tos pašus pakalpojums, kā Latvijas iedzīvotāji, piešķirts septiņām personām. Alternatīvais aizsardzības statuss piešķirts 18 cilvēkiem. Bet šī gada pirmajos mēnešos PMLP saņēmusi jau 32 iesniegumus un šobrīd ir piešķirti divi alternatīvās aizsardzības statusi. Visbiežāk bēgļus Latvijā interesē kā saņemt statusu, lai iegūtu brīvākas iespējas pārvietoties Eiropas Savienībā un tad doties tālāk uz kādu citu valsti, kur varot saņemt lielākus pabalstus.
Foto: Ivars Veiliņš
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %