17.2 °C, 3.6 m/s, 72.5 %

Pilsētā

Bēgļi neskatās Jelgavas virzienā
20/04/2011

Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) šodien notika biedrības «Patvērums «Drošā māja»» un pašvaldības pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu, izteiktu idejas, kādos gadījumos pašvaldība to varētu darīt. Jāteic, ka šobrīd ne bēgļi, ne personas, kas saņēmušas alternatīvo statusu, neskatās Jelgavas virzienā, viņiem interesē tikai galvaspilsēta Rīga. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne stāsta, ka pilsētā nav reģistrēta neviena persona ar kādu no šim statusiem. 

Ritma Gaidamoviča

Jelgavas Sabiedrības
integrācijas pārvaldē (SIP) šodien notika biedrības «Patvērums
«Drošā māja»» un pašvaldības pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu
jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu, izteiktu idejas, kādos
gadījumos pašvaldība to varētu darīt. Jāteic, ka šobrīd ne bēgļi,
ne personas, kas saņēmušas alternatīvo statusu, neskatās Jelgavas
virzienā, viņiem interesē tikai galvaspilsēta Rīga. Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne stāsta, ka pilsētā
nav reģistrēta neviena persona ar kādu no šim
statusiem. 

Šobrīd gan Eiropas, gan Latvijas līmenī
tiek daudz runāts par vienotas bēgļu uzņemšanas politikas
veidošanu, vienādiem nosacījumiem, principiem, kas bēgļiem būtu
jāievēro, ierodoties konkrētā valstī. Šis ir arī viens no biedrības
«Patvērums «Drošā māja»» mērķiem, noskaidrot, ko pašvaldības domā
par bēgļu uzņemšanu, kādos gadījumos tā būtu gatava uzņemt bēgļus
un uz kādiem nosacījumiem. «Šobrīd ir daudz problēmu. Cilvēks atnāk
pie mums un interesējas nevis, kas viņam jādara, lai Latvijā
saņemtu, piemēram, medicīnas pakalpojumus, bērni varētu iet uz
skolu, bet gan, cik ātri man piešķirs statusu un, kas vēl jādara,
lai es tiktu uz Zviedriju, kur maksā 700 latu lielu pabalstu,» tā
biedrības «Patvērums «Drošā māja»» pārstāve Baiba Biezā. Latvija
dažādu iemeslu dēļ viņiem nav saistoša, taču viņi mūsu valsti
izmanto, jo uzskata, ka šeit vieglāk iegūt statusu. Topā ir
Zviedrija, Vācija, Lielbritānija, Spānija un Itālija. Tieši tālab
statusa saņēmēji nav motivēti mācīties latviešu valodu, vēlas tikai
saņemt pabalstus un nedarīt neko. Valstiskā līmenī netiek domāts
par viņu integrāciju. Taču biedrība ar pašvaldību pārstāvju
līdzdalību vēlas izstrādāt bēgļu integrācijas programmu, lai šiem
cilvēkiem būtu arī pienākumi, nevis tikai iespēja saņemtu atbalstu.
Bēgļi saņem 180 latus mēnesī, bērnam 30 procenti no šīs summas gada
garumā, alternatīvā statusa saņēmēji tādu pašu summu saņem deviņu
mēnešu garumā. «Tikai, kad beidzas pabalsts, viņi, sāk domāt, ko
darīt. Taču mums kopīgi vajadzētu strādāt, lai jau gada laikā,
kamēr viņš saņem šo pabalstu, viņš dara ko lietas labā un arī pirms
tam – tās personas, kas atrodas patvēruma meklētāju izmitināšanas
centra «Mucenieki» telpās,» uzsver B.Biezā. R.Stūrāne atzīst, ka
šobrīd mūsu pilsētā nav reģistrēta neviena persona ar vienu vai
otru statusu. Jelgava nav saistoša viņiem. «Nesen bijām pieredzes
apmaiņā Klaipēdā, kur runājām arī par šo tēmu. Arī tur saskaras ar
problēmu, ka cilvēkiem nav nekādu pienākumu, ir tikai augstas
prasības, tāpat kā diemžēl daļai pašvaldības pabalstu saņēmēju.
Nemācās valodu, neiet skolā, nestrādā. Daļa ir izbraukuši, bet daļa
sēž cietumā,» tā R.Stūrāne. Ja pašvaldībām būtu jāuzņem bēgļi, arī
Jelgava piekrīt, ka sistēma ir jāsakārto. «Palīdzēt vajag, taču,
manuprāt, tas jādara valstij, kas piešķīrusi vienu vai otru
statusu. Kad viņš ir iemācījies valodu, jau iegājis darba tirgū,
kad var jau patstāvīgi dzīvot, tad var nākt uz konkrētu
pašvaldību,» tā R.Stūrāne. Vēl šodien izskanējis ierosinājums,
piemēram, ja bēglis dzīvo Jelgavā, četras stundas viņam nodrošināt
valodas apmācību, trīs stundas viņš varētu praktizēties pie darba
devēja, nesaņemot par to naudu, bet uzņēmējam tiktu piešķirtas
nodokļu atlaides vai kāds cits bonuss, lai ieinteresētu viņu
strādāt ar šādiem cilvēkiem.
   

Latvijas situācija šobrīd – 30 procenti
no patvēruma meklētājiem saņem bēgļa vai alternatīvo aizsardzības
statusu. Tas nozīmē, ka Latvija ļoti izvērtē pirms saka galējo «jā»
vārdu kādam no viena vai otra statusa saņēmējiem. Pērn Pilsonības
un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) saņemti 62 pieteikumi, bēgļa
statuss, kas jau sniedz iespēju izmantot visus tos pašus
pakalpojums, kā Latvijas iedzīvotāji, piešķirts septiņām personām.
Alternatīvais aizsardzības statuss piešķirts 18 cilvēkiem. Bet šī
gada pirmajos mēnešos PMLP saņēmusi jau 32 iesniegumus un šobrīd ir
piešķirti divi alternatīvās aizsardzības statusi. Visbiežāk bēgļus
Latvijā interesē kā saņemt statusu, lai iegūtu brīvākas iespējas
pārvietoties Eiropas Savienībā un tad doties tālāk uz kādu citu
valsti, kur varot saņemt lielākus pabalstus.

Foto: Ivars Veiliņš