Teju ikviens vecāks ir saskāries ar situāciju, kad bērnam pēkšņi sāk sāpēt zobs, bet ātri tikt pie zobārsta, kura pakalpojumus bērniem apmaksā valsts, izrādās īsts pārbaudījums. Arī «Jelgavas Vēstnesis» ne reizi vien ir saņēmis sašutušu lasītāju zvanus par to, ka bērnam nokļūt pie valsts apmaksāta zobārsta mūsu pilsētā ir gandrīz neiespējami. Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija liecina, ka šobrīd gaidīšanas laiks pie valsts apmaksāta zobārsta Jelgavā ir no 42 līdz pat 120 dienām. Kādi ir garo rindu iemesli, un ko darīt, ja bērnam sāk sāpēt zobs?
Valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem līdz 18 gadiem Jelgavā pagājušajā gadā sniedza 11 medicīnas iestādēs, bet šogad ar NVD noslēgto līgumu skaits ir par vienu mazāks – 10. Kopumā zobārstniecības pakalpojumi Jelgavā pieejami 33 medicīnas iestādēs, tātad tikai katra trešā ir gatava strādāt ar bērniem par valsts noteikto tarifu. Taču arī tas vēl nav viss – vienā no tām ārstei ir ilgstošas darbnespējas lapa, savukārt citā tiek piedāvāta tikai zobu higiēna, un rezultātā valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi bērniem pilsētā pieejami tikai astoņās medicīnas iestādēs.
Pilsētas zobārsti skaidro: jo mazāk ārstniecības iestāžu slēdz līgumu ar NVD, jo lielāka noslodze ir pārējiem pilsētas zobārstiem, kuri noslēguši līgumu. Latvijas Zobārstu asociācijas (LZA) prezidents Andis Paeglītis norāda, ka valstī problēma ar zobārstu pieejamību ir tikai valsts apmaksātajā daļā. «Pērn LZA speciāli izveidota darba grupa sadarbojās ar Veselības ministriju, aktualizējot saasināto jautājumu par novecojušiem zobārstniecības pakalpojumu tarifiem, un veiksmīgi nonācām pie kopsaucēja: situācija steidzami ir jāmaina,» tā A.Paeglītis, gan norādot, ka līdz šim nozarē solītās pārmaiņas tā arī nav notikušas. Viņš stāsta, ka šābrīža valsts apmaksātie tarifi knapi nosedz manipulāciju pašizmaksu, tādēļ par maksu zobārsti turpina būt cilvēkiem pieejami, savukārt valsts apmaksātie pakalpojumi jāgaida rindā pat vairākus mēnešus.
Rindas – vienlīdz garas
NVD mājaslapā www.rindapiearsta.lv regulāri publicē aktuālo informāciju par to, cik garas rindas ir pie valsts apmaksātajiem zobārstiem. Šābrīža informācija liecina, ka mūsu pilsētā garākā rinda jeb 120 dienu pieraksts veidojas pie zobārsta Jelgavas poliklīnikā, kā arī Zintas Strodes ārsta praksē. Taču, sazinoties ar medicīnas iestādēm bērna mammas lomā, «Jelgavas Vēstnesis» konstatēja, ka NVD sniegtā informācija ne līdz galam atbilst patiesībai un situācija visās iestādēs ir līdzīga. Proti, izrādījās, ka piecās praksēs pieraksts ir pārtraukts, to skaidrojot ar pārtērētajām kvotām, un atkārtoti sazināties ar praksi aicināja pēc mēneša; trīs privātpraksēs piedāvāja pierakstu pēc diviem mēnešiem, savukārt vienā – tikai decembrī. Tiesa, rindu pie higiēnistiem mūsu pilsētā praktiski nav.
Piedāvājot ieskatu par gaidīšanas laiku, NVD gan brīdina, ka šo informāciju ārstniecības iestādes apkopo reizi mēnesī, līdz ar to gaidīšanas rindu pārskatiem ir informatīvs raksturs un tie var neatspoguļot situāciju aktuālajā datumā. Arī zobārstniecībās apstiprina – lai gan datus par rindām ārstniecības iestādē NVD nosūta līdz mēneša 10. datumam, situācija var mainīties dažu dienu laikā. Ārsti skaidro: katru dienu nākas pieņemt ne tikai plānveida, bet arī akūtos pacientus. «Ir situācijas, kad lūdzam zvanīt mēneša beigās, taču pēdējā mēneša dienā divu stundu laikā pieraksts nākamajam mēnesim jau ir pilns, un vecāki ir neapmierināti, jo solījām pierakstīt mēneša beigās,» skaidro zobārste Agnese Garbile no SIA «Agneses zobārstniecība».
Materiālu izvēlas zobārsts
Bērniem līdz 18 gadiem baltās plombas no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā tikai sešiem zobiem augšējam žoklim un sešiem zobiem apakšējam žoklim. Pārējiem zobiem tiek apmaksātas sudraba plombas, informē NVD pārstāve Agnese Jasenoviča. «Šis finansējuma modelis ir 2008. gada krīzes variants, no kura tā arī neesam tikuši vaļā,» tā A.Paeglītis, piebilstot, ka daudzi zobārsti izvēlas nelikt sudraba plombas, izmantojot citu materiālu. Viņš atklāj, ka Eiropas Komisija izvērtē ideju nākamā gada beigās paziņot par to, ka sudraba plombas nav ieteicamas bērniem līdz 15 gadu vecumam un grūtniecēm. Šis lēmums balstīts uz atsevišķu speciālistu viedokli un arī vizuālajām sudraba jeb amalgama plombu kvalitātēm. A.Jasenoviča apstiprina: «Zobu labošana ar kompozīta materiāliem ir salīdzinoši dārgāka nekā ar citiem materiāliem, taču izvēlēties zobu ārstēšanai un labošanai atbilstošu materiālu ir ārstniecības personas kompetence.» Piemēram, Jelgavas poliklīnikas zobārste Ilona Glaskova skaidro, ka viņa bieži vien izvēlas likt baltās plombas, īpaši priekšējiem zobiem. «Ir arī kvalitatīvas sudraba plombas, taču tas ir jautājums par zobārsta izvēli. Man vieglāk strādāt ar balto materiālu, jo zinu, ka tas labi turēsies, nekritīs ārā, nedrups un būs vizuāli nemanāms, tādēļ, neraugoties uz to, ka tarifa likme nenosedz visas izmaksas, izmantoju šo materiālu,» tā viņa.
Ārstēšana par pašizmaksu
Pilsētas zobārsti skaidro, ka bērnu vecāki bieži vien neizprot situāciju un praksēs ierodas ar pārmetumiem par ārstu pienākumu nekavējoties pieņemt viņu bērnu. «Ir jāsaprot, ka ārstu prakse nav tikai bērnu zobārstniecība vai bērnu kabinets,» tā A.Garbile, piebilstot, ka viņa pieņem aptuveni trīs bērnus dienā, lai gan gribētāju ir vismaz piecreiz vairāk. Savukārt kādas privātās klīnikas īpašnieks, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, skaidro: «Ārsts, kurš noslēdzis līgumu ar NVD, var pieņemt desmit pacientus dienā, bet var – arī vienu nedēļā. Tas ir viņa lēmums. Ja sākam skaitīt, nonākam pie tā, ka zobārsts sponsorē valsti katru reizi, kad pieņem valsts apmaksāto pacientu. Lai būtu skaidrs – piemēram, rentgena uzņēmuma pašizmaksa ar mūsdienīgu aparātu ir 7 eiro, bet valsts apmaksā 1,79 eiro. Sanāk, ka starpība, ko nesaņemam no valsts, ir mūsu piemaksa,» tā prakses īpašnieks. Savukārt I.Glaskova papildina, ka valsts apmaksā aizvēsturiskas manipulācijas, kuras zobārsts ar mūsdienīgu tehniku vairs neveic, savukārt daudzas mūsdienīgas manipulācijas vispār nav iekļautas tarifu sarakstā.
Taujāti, kādēļ zobārsti slēdz līgumu ar NVD un pieņem bērnus, ja reiz tas pat nenosedz manipulāciju pašizmaksu, ārsti saka: «Kādam taču viņi ir jāārstē!» Zobārste no «Agneses zobārstniecības» atklāj: tā kā pieaugušie pacienti tiek pieņemti par maksu, izmaksas izlīdzinās, līdz ar to «privātpraksei tas nav tik jūtams».
Kvotu netrūkst – trūkst ārstu
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ zobārstniecības atsaka pierakstu bērniem, ir arguments, ka beigušās valsts kvotas. A.Jasenoviča skaidro, ka, plānojot līguma finanšu apjomu zobārstniecības iestādei, NVD ņem vērā iestādes gadā faktiski sniegto pakalpojumu apjomu deviņos mēnešos un nākamā gada aktuālos pakalpojumu tarifus. Proti, jo vairāk pacientu ārsts pieņem, jo vairāk kvotu iestādei piešķir nākamajā gadā. Ārsti apstiprina, ka pieejamais finansējums tiek apgūts ātrāk nekā paredzēts, bieži vien pārtērējot nākamo mēnešu rezervi, tomēr vairāk kvotu nemaz nevēlas.
«Darbam ar bērniem ir sava specifika,» saka A.Garbile. Pērn viņas praksē pieņemti 1015 bērni un bija dienas, kad zobārste un viņas kolēģe pieņēma līdz pat 10 bērniem dienā, tomēr tas bijis gan fiziski, gan morāli grūti. «Praksēs bērnu pieņemšana norit papildus pieaugušo pieņemšanai, nevis otrādi,» tā viņa, lēšot, ka uz pieņemšanu lielākoties nāk bērni vecumā no 4 līdz 8 gadiem. Savukārt
I.Glaskova papildina, ka bērnu zobārsts ir atsevišķa specialitāte, gluži kā ortodonts vai sejas un žokļa ķirurgs. «Ja mēs neierobežotu bērnu pieņemšanu, pieraksts mēnesi uz priekšu būtu tikai bērniem un jauniešiem,» viņa norāda, ka rindas divkārt garākas kļuva brīdī, kad darbu pārtrauca zobārste bērnu poliklīnikā.
Pilsētas zobārsti, kuri sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, atzīst, ka viņu atvaļinājuma vai slimības gadījumā zobārstu, kurš gribētu un varētu aizvietot, ir teju neiespējami atrast. Tam piekrīt arī SIA «Medicīnas sabiedrība «Optima 1»» valdes locekle Ingrīda Budrēvica, skaidrojot, ka zobārsti negrib strādāt ar bērniem, īpaši pirmsskolas vecuma.
Neveido jaunas prakses un strādā ārzemēs
Pēc Veselības ministrijas datiem, pēdējo gadu laikā līgumiestāžu skaits valstī samazinājies no 303 iestādēm 2014. gadā līdz 249 šogad. Jelgavas zobārstniecības prakses īpašnieks stāsta, ka jaunas zobārstniecības prakses netiek veidotas, savukārt daudzas citas izvēlas neslēgt līgumu ar NVD. Zobārsti atzīst, ka savas prakses izveide ir komplicēts un birokrātijas pilns process. «Prakses izveide zobārstam izmaksā vidēji 50 tūkstošus eiro. Ir jāiegulda arī daudz spēka un laika birokrātiskos procesos, lai iegūtu nepieciešamos sertifikātus, licences un segtu izdevumus par regulārām pārbaudēm,» tā viņš, atklājot: studenti, kuri pabeidz mācības Latvijā, bieži vien izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, lai atmaksātu kredītsaistības par mācībām. Gribētāju sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus katru gadu paliek arvien mazāk. Šī iemesla dēļ zobārsti iestādēs, kur sniedz arī valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, nereti strādā vien dažas reizes nedēļā. Tādā veidā pieņemšana norit arī Jelgavas poliklīnikā un Jelgavas pilsētas slimnīcā. Šogad paredzētais finansējums valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem ir 8 949 639 eiro, informē NVD.
Veselības ministrijā skaidro, ka situācija ar valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem skatāma kontekstā ar kopējo situāciju nozarē. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, arī zobārstniecībā situācija ir sarežģīta. Ar katru gadu samazinās ārstniecības iestāžu, kas ar NVD slēdz līgumu par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, skaits, kā galveno iemeslu norādot nepietiekamus tarifus par zobārstniecības manipulācijām. Šī iemesla dēļ Ministru kabinetā izskatītajā konceptuālajā ziņojumā «Par veselības aprūpes sistēmas reformu» iekļautais pasākumu plāns paredz uzlabojumus arī zobārstniecības pakalpojumu jomā. Situācijas uzlabošanai 2018. gadam aprēķināts papildu nepieciešamais finansējums 3,9 miljonu eiro apmērā, tostarp budžeta pieaugums tieši tarifu palielināšanai 2018.–2023. gadā ir 1,3 miljoni eiro pirmo divu gadu laikā un 2,6 miljoni eiro turpmāko četru gadu laikā. Ministrijā piebilst, ka saistībā ar nākamā gada budžeta plānošanu pieaugums zobārstniecības pakalpojumiem iekļauts prioritāro pasākumu sarakstā. Tas ļaus pārskatīt tarifus, kā rezultātā šis pakalpojums pacientiem varētu kļūt pieejamāks. Taču līdz tam vecākiem jāturpina vai nu gaidīt garās rindās, līdz bērns tiks pieņemts pie zobārsta par valsts finansējumu, vai arī jādodas pie zobārsta par maksu. Vēl pastāv iespēja apmeklēt zobārstu ārpus Jelgavas – tuvējos novados, kur rindas ir salīdzinoši mazākas.
Foto: no JV arhīva
0.6 °C,
4.9 m/s,
85 % 
0.6 °C,
4.9 m/s,
85 %