Arvien lielāku popularitāti iemanto bērnu ballītes kopā ar kādu varoni – pie bērniem nāk Vinnijs Pūks, Šreks, Sūklis Bobs, pirāti… Uzņēmēji, kuri piedāvā šādu pakalpojumu, saka: «Krīze mūsu jomā ir beigusies, un vecāki arvien biežāk izvēlas bērnam ballīti rīkot arī darbdienu vakaros.» Jelgavā ir vietas, kur mēnesī tiek nosvinētas 15 – 40 bērnu ballītes.
Ritma Gaidamoviča
Tam, kāpēc vecāki izšķiras bērna dzimšanas dienu svinēt ar kādu multfilmu varoni, ir vairāki iemesli. Uzņēmēji lēš, ka vispirms jau vecāki ir ļoti aizņemti, bet šis solis atvieglo svētku plānošanu. «Ir vecāki, kuri nemaz negrib un neprot mazos izklaidēt, tālab dod priekšroku šim variantam, lai bērnam tik tiešām būtu svētki, nevis tikai sēdēšana ar draugiem mājās pie galda,» atzīst bērnu ballīšu organizators no Rīgas Edgars Apinis, kurš vismaz četras reizes mēnesī kā pasaku tēls ierodas uz ballītēm Jelgavā. Izklaides centra «Bossiks» vadītāja Līga Saulīte piebilst, ka arī vecāki vēlas atpūsties, un šī ir viena no iespējām – izklaidēšanu atstāt pasākuma vadītāja ziņā. «Tāpat būtiskas ir telpas – ne visiem ir plašs dzīvoklis, liela māja, kur uzņemt bērnus, un kuram gan patīk pēc 15 bērniem kārtot māju?!» smaidot saka L.Saulīte.
Ballītes darbdienas vakarā Uzņēmēji atzīst – agrāk vecāki bērnu ballītes izvēlējušies organizēt tikai brīvdienās, taču pēdējā laikā iezīmējusies tendence dzimšanas dienas svinēt arī darbdienu vakaros. Viens no iemesliem – pieprasījums ir tik liels, ka brīvdienas jau laicīgi tiek rezervētas, piemēram, Leļļu teātra studijā ballīšu grafiks izveidots līdz decembra vidum. Tāpat arī, ja darbdienā iekrīt bērna dzimšanas diena, tad kāpēc gan uz divām stundām neļaut bērniem kopā izpriecāties, turklāt dažās vietās šis prieks darbdienās maksā lētāk.
«Visu šodien nosaka cena – vecāki rēķina, cik var atļauties, lai sagādātu prieku bērnam. Ir tādi, kuri izvēlas vienkārši sarīkot ballīti mūsu telpās bez lelles, tā samazinot izmaksas, bet lielākā daļa tomēr izvēlas lelli,» piebilst L.Saulīte. Bērnu ballīte kopā ar vadītāju, kurš divas stundas izklaidē viesus, pašlaik izmaksā no 30 līdz 50 latiem. Divas stundas esot maksimālais laiks, lai noturētu bērnu uzmanību. Piemēram, Leļļu teātra studijā divu stundu izklaide kopā ar multfilmu tēlu, materiālo nodrošinājumu aktivitātēm un telpām izmaksā 30 latus, E.Apinis lielākoties Jelgavā ierodas uz ballīti dzīvokļos un par darbu, materiāliem, ceļa izdevumiem prasa 45 latus, bet izklaides centrā «Bossiks» dzimšanas dienas ballīte darbdienās izmaksās – 40 latus, ja piedalīsies līdz desmit bērniem; ja vairāk – 50 latus, bet brīvdienās attiecīgi – 50 un 60 latus. Tiesa, te ierēķināta arī iespēja no šīm divām stundām pusstundu bērniem brīvi izmantot visas izklaides centra atrakcijas.
Mēnesī no 15 līdz 40 ballītēm Varoņi iet ciemos pie bērniem vecumā no diviem līdz pat desmit gadiem un izklaidē vidēji 5 – 25 bērnus. Leļļu teātra studijā stāsta, ka šeit mēnesī notiek 15 – 20 ballītes, bet izklaides centrā «Bossiks» – pat 40 vienā mēnesī. E.Apinis piebilst, ka popularitāti pēdējā laikā iemanto iespēja dzimšanas dienas ballītes rīkot bērnudārza grupiņā – pie jubilāra un viņa grupas biedriem ciemos nāk kāds tēls vai arī grupiņas bērni pēc bērnudārza tiekas kādā citā vietā, kuru noīrējuši vecāki. Tas gan izmaksu dēļ esot reti, jo vecāki nevēlas maksāt Vinnijam Pūkam un vēl, piemēram, kafejnīcai, kur notiks pasākums. Tādos gadījumos priekšroka tiek dota pasākumam dzīvoklī vai mājā.
«Uz urrā» – pirātu ballītes Runājot par vecāku prasībām, pasākumu rīkotāji stāsta, ka galvenā esot, lai ballītē ir cilvēks, kurš bērnus nodarbina, un lai tā būtu fiziski aktīva – ar spēlēm, dziesmām, rotaļām, izklaidēm. Parasti izvēlas tādus tēlus kā Vinnijs Pūks, Karību jūras pirāti, Sūklis Bobs, Mikipele, Šreks, Pepija Garzeķe, klauni. Princešu ballītes esot sevi izsmēlušas, un mazās meitenes tādas vairs īpaši neizvēlas, taču pēdējos gados gan puišiem, gan meitenēm «uz urrā» ejot pirātu ballītes. «Skaidrs, ka, strādājot šajā darbā, tev jābūt informētam par jaunākajām multfilmām, filmām. Tiklīdz parādījies kas jauns, arī tēli pamainās. Ir prasīti tādi multfilmu varoņi kā Zirnekļcilvēks, Makvīns no populārās multfilmas «Vāģi», Transformators, taču tādus atveidot es tomēr nepiekrītu. Kāpēc? Tāpēc, ka Vinnija Pūka tērpā man bērnus ir vieglāk pārliecināt. Kas tas par Zirnekļcilvēku, kurš nemāk izmest tīklus un uzrāpties pa sienu, bet tieši to jau bērns gaida. Kāpēc viņam svētkus sabojāt?» spriež E.Apinis, piebilstot, ka Makvīna ballītē reiz izlīdzējies kā automehāniķis. Tagad parādījies pieprasījums arī pēc varoņiem no «Ledus laikmeta».
Leļļu teātra studijas vadītāja Svetlana Gricaja vien nosaka, ka viņu uzstādījums ir, lai bērnu ballītēs piedalās tikai labsirdīgie tēli. «Visapkārt ir tik daudz negatīvā. Paskatieties, kādas tagad multfilmas rāda – tajās tikai šauj un kaujas. Tādus varoņus mēs pie sevis negribam redzēt,» tā T.Gricaja.
Gadās, ka Vinniju Pūku jubilārs aiztriec Ballīšu organizatori stāsta – lielākoties bērniem patīk, ka pie viņiem atnāk ciemos kāds pasaku tēls, kopā ar viņiem spēlējas, taču gadās arī pa jubilāram, kura vecāki to ir vēlējušies daudz vairāk nekā pats gaviļnieks. «Ir gadījumi, ka ciemiņi kārtīgi trako, priecājas, bet pats jubilārs sēž maliņā un uz to tikai noraugās. Ir reizes, kad viņš saplēsies ar vecākiem, jo nav saņēmis gaidīto dāvanu, līdz ar to viņu vairs nekas neinteresē. Jā, diemžēl ir reizes, kad bērnam dāvanas ir svarīgākas par ciemiņiem un aktivitātēm,» tā L.Saulīte. Ir bijuši arī gadījumi, kad pasaku tēls aiziet ciemos, piezvana pie durvīm, bet mazais jubilārs paziņo: «Mammu, es taču tev teicu, ka neko negribu. Lai viņš iet prom.» E.Apinis gan skaidro, ka bērni bieži pārprot varoņa uzdevumu. Tas tāpēc, ka viņi iespaidojušies no filmām. Proti, gaida, ka lielais pasaku varonis nāks un dalīs konfektes. Ja tā nav, tad viņš nav gatavs iesaistīties aktivitātēs. «Mazliet sabojātas bērna vērtības. Šādos gadījumos arī rodas šie malā sēdētāji,» spriež E.Apinis. Viņš stāsta, ka reiz kāds septiņgadīgs jubilārs Vinnijam Pūkam godīgi pateicis: «Man ir svētki, es drīkstu atpūsties!»
«Neizbrauksi» ar vienām kaķa ausīm Vai tiešām bērni notic, ka pie viņa atnākusi īsta Pepija Garzeķe vai Sarkangalvīte? Pasākumu rīkotāji atzīst, ka tas atkarīgs no tā, cik daudz vecāki bērniem ļauj fantazēt un cik ilgi ļauj būt bērniem. Ja bērni tic Ziemassvētku vecītim un raksta viņam vēstules, tad skaidrs, ka noticēs arī šiem tēliem, bet, ja piecu gadu vecumā vecāki jau stāsta, ka tā notiek tikai pasakās un Vinnijs Pūks nav īsts, tad pārliecināt par pretējo ir grūti. «Skaidrs, ja pie bērna atnāks lēnīga un garlaicīga Pepija, viņam radīsies aizdomas, ka tā nav īstā, jo grāmatā taču ir pavisam citādāk. Tieši tāpēc arī atsakos tēlot Makvīnu – kāda gan no cilvēka sanāks mašīna!» piebilst E.Apinis.
Pasākumu organizatori ir vienisprātis, ka liela nozīme ir tērpu kvalitātei. Nevar tikai uzlikt sarkanu cepurīti un kļūt par Sarkangalvīti. Tāpat nevar «izbraukt» ar vienām kaķa ausīm – bērniem gribas redzēt ko vairāk.
Foto: no organizatoru arhīva