Pētīja magnētu spēku, mācīja robotam latviešu valodu, veica ķīmijas eksperimentus ar pārtikas vielām, taisīja čiekuru higrometru, mācījās atpazīt kaitīgos kukaiņus un izzināja ūdens spēku – šajās un daudzās citās aktivitātēs Zinātnieku nakts gaitā šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) un LLU fakultātēs vairākās pilsētas vietās iesaistījās un pētnieku lomās iejutās jelgavnieki.
Radošās darbnīcas ZRKAC jau pulksten 18 ieradās novērtēt daudzas jelgavnieku ģimenes. Sākumskolas skolēni labprāt darbojās ar metodikas «Miniphänomenta» eksperimentiem, kas veicina pētniecisko prasmju attīstīšanu. Proti, bērni skatījās uz dažādiem eksperimentiem, tādā veidā izzinot dažādus fizikas likumus – svārsta principu, Bernulli likumu, rotāciju un inerci. «Šodien atnācām ar dēliem – otrklasnieks Reinis ar tēti pēta fizikas likumus, bet jaunākais brālis Ēriks darbojas veselības laboratorijā – ar elektrisko mikroskopu izzina, vai uz ābola gadījumā nav sakrājušies mikrobi,» teic mamma Iveta, papildinot, ka radošās un izglītojošās nodarbes ārpus skolas liek bērniem paskatīties uz mācībām no cita rakursa – tā ir kā spēle, kas ir gan izzinoša, gan aizraujoša.
Tāpat šogad izzinošas aktivitātes ZRKAC Zinātnieku nakts apmeklētājiem piedāvāja Jelgavas skolas. Piemēram, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāji atklāja, kā iemācīt robotam zīmēt un runāt latviešu valodā. «Pie mums bērni vienlaikus mācās gan programmēšanu un robotiku, gan arī matemātiku un latviešu valodu. Spēlējoties ar robotiem, viņi paši izdomā shēmas, paši izdomā attiecīgus kodus šīm shēmām,» stāsta Jelgavas tehnoloģiju vidusskolas direktores vietnieks Kaspars Antonevičs, papildinot, ka procesā tiek iesaistīti gan skaitļi, gan cipari. «Šodien sapratām, ka meitai patiesībā patīk un izdodas programmēt. Dažu minūšu laikā viņa izdomāja un atrada trīs veidus var izpildīt uzdevumu – ar mašīnu shēmā nokļūt līdz sava vārda pirmajam burtam,» stāsta jelgavniece Irina.
Ievērojamu apmeklētāju uzmanību piesaistīja arī eksperimenti ar magnētiem. Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēknis Kristers jelgavniekiem rādīja, kā no baterijas darbojas homopolārs mototrs, kā arī pierādīja, ka ābolā ir dzelzs. «Šodien uzskatāmi redzējām, ka, pieliekot pie ābola magnētu ar lielu pievilkšanas spēku (ap 20 kilogramiem), tas pievelk ābolu, kurā ir neliels dzelzs saturs!» stāsta Kārkliņu ģimene, piebilstot, ka Zinātnieku naktī atklājumus pieredzēja ne tikai bērni, bet arī vecāki.
Tāpat vakara gaitā bērni strādāja ar 3D pildspalvām, mācījās eksperimentēt ar dažādām vielām, ko var sastapt ikdienā – mellenēm, bietēm, zaļo tēju un zaļo kāpostu –, skaidroja, ko tad nozīmē būt līdzsvarā, kā arī vēroja no dažādām vielām veidotu vulkāna izvirdumu.
Savukārt LLU fakultātēs jelgavniekus izglītoja dažādu jomu profesori. Piemēram, Vides un būvzinātņu fakultātē Akadēmijas ielā 19 varēja vērot paraugdemonstrējumus par ūdens spēku, uzcelt savu gudro māju virtuālā vidē un redzēt, kādiem nolūkiem tiek izmantots drons. Savukārt Meža fakultātes profesori stāstīja interesentiem par meža stādīšanu. «Stādot jaunu mežu, svarīgākais ir pasargāt jauno koku saknes. Šodien interaktīvā veidā iepazīstinām ar bīstamākajiem kukaiņiem,» stāsta Meža fakultātes profesore Olga Miezīte. Jelgavnieki Kārlis un Dita atzīst, ka vienmēr labprāt apmeklē dažādus izzinošas lekcijas vai aktivitātes pilsētā, jo tieši šādā veidā tiek paplašināts redzesloks. «Man patīk strādāt dārzā, tādēļ ar vīru nācām uz Meža fakultāti uzzināt ko jaunu. Tagad zinām, ka mājvabole un lielgrauzis patiesībā ir ļoti bīstami kukaiņi, kuru dēļ iet bojā jaunie koki. Tāpat mūs pārsteidza fakts, cik dārgas ir priedes sēklas. Viens kilograms maksā vairāk nekā 1000 eiro,» stāsta jelgavnieki Dita un Kārlis.
Rezumējot Zinātnieku nakts pasākumu, jelgavnieki atzina – bērniem tās ir izglītojošas izklaides, kas ir līdzvērtīgas mācību procesam skolā, savukārt pieaugušajiem – alternatīva laika pavadīšanas iespēja, paplašinot redzesloku dažādās jomās.
Jāpiebilst, ka LLU fakultātēs aktivitātes turpināsies vēl līdz pulksten 23.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»