«Visšokējošākais ir vardarbība pret bērnu – gan fiziska, gan seksuāla, gan emocionāla. Arī bērna atstāšana novārtā ir vardarbība, jo sagandē visu viņa dzīvi. Turklāt prakse rāda, ka parasti tie, kas dara pāri citiem, arī paši ir cietuši no vardarbības,» tā sarunu par nepilngadīgo noziedzību Jelgavā sāk Pašvaldības policijas Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas vecākā inspektore Daiga Antonova. Lai situāciju aplūkotu pilnīgāk, laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja arī Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecāko inspektori Tatjanu Flanderi.
Ilze Knusle-Jankevica
Nepilngadīgo noziedzības līmenis Jelgavā pēdējos gados nav mainījies, tomēr pa laikam iezīmējas jaunas tendences. Pagājušajā gadā izkristalizējās divas – visbiežāk nepilngadīgie pastrādā noziegumus, lai iegūtu mantu, un pārkāpumus izdara arvien jaunāki bērni. T.Flandere stāsta, ka visbiežāk pastrādātais noziedzīgais nodarījums ir zādzība, bet bērni pielieto arī izspiešanu, nodarbojas ar krāpšanu un laupīšanu. Otrs izplatītākais pārkāpums ir tīša mantas bojāšana, bet tam seko miesas bojājumu nodarīšana, kaut gan līdz policijai nonāk tikai neliela daļa šādu gadījumu. «Viens no iemesliem, kāpēc tiek nodarīti miesas bojājumi, ir tas, ka bērni neprot risināt konfliktsituācijas. Klasisks piemērs – viens apsaukājas, bet otrs viņam iesit,» tā Valsts policijas pārstāve. Policistes uzskata, ka nevienu gadījumu, kurā pret bērnu pielietota vardarbība, nedrīkst atstāt bez ievērības. Tieši tāpēc skolās pieejams atbalsta personāls, savukārt vecākiem par šādiem gadījumiem būtu jāziņo policijai. «Uz ko tādu ir jāreaģē, to nevar atstāt bez ievērības, jo nedrīkst pieļaut, ka bērns jūtas slikti,» uzsver T.Flandere. Te, protams, būtiski ir tas, cik lielā mērā bērns var uzticēties saviem vecākiem.
«Jebkurā bērna pārkāpumā vainojams ir pieaugušais» Ir dažādi faktori, kas palielina iespēju, ka bērns izdarīs likumpārkāpumu. Daudz kas ir atkarīgs no paša bērna un viņa personības – piemēram, ja viņš ir viegli ietekmējams, neprot pateikt «nē», nepanes stresu, tiecas pēc riskantām situācijām un asām izjūtām, ja bērnam ir pārāk augsts vai zems pašvērtējums, tas var novest pie likumpārkāpuma. Arī skola var būt riska faktors. «Var rasties situācija, kad bērns skolā nav vēlams, jo ne vienmēr pret bērniem, kuriem neiet tik labi mācībās, kuri ir hiperaktīvi vai slikti uzvedas, ir pozitīva attieksme. Lai gan mūsu pilsētā šādas tendences nav, ir bijuši gadījumi, kad vecāki sūta vēstules un pauž neapmierinātību ar to, ka ar viņu atvasēm klasē mācās kāds konkrēts bērns,» stāsta Valsts policijas pārstāve. Liela ietekme ir arī vienaudžiem un sabiedrības attieksmei. Policija pastāvīgi veic reidus, lai kontrolētu, vai tirdzniecības vietās nepilngadīgajiem nepārdot alkoholu un cigaretes. Pēdējie reidi apliecina, ka šīs lietas bērniem joprojām ir pieejamas. «Informāciju par šīm vietām iegūstam no pašiem bērniem – viņi ir gatavi atzīties, kur un kā iegādājušies šīs preces. Pagājušajā nedēļā par veikalu, kurā nopirkusi alkoholu, mums stāstīja divpadsmitgadīga meitene,» norāda D.Antonova. Tomēr noteicošais riska faktors ir ģimene, turklāt ne tikai no ģenētiskā aspekta. Ir būtiski tas, kā vecāki audzina savus bērnus, vai iemāca atšķirt labu no slikta, vai adekvāti reaģē uz visu, kas ar bērnu notiek. «Ja vecāki akli uzticas saviem bērniem un visu atļauj, viņos rodas nesodāmības sajūta, kas agri vai vēlu bērnus noved pie mums. Situācijā, kad bērns ir izdarījis pārkāpumu, no vecāku puses jābūt pareizai reakcijai – nedrīkst pievērt acis. Bērnam ir svarīgi likt saprast, ka par pārkāpumu pienākas sods,» tā T.Flandere. Viņas pieredze rāda, kā šāda akla uzticēšanās un visa atļaušana nav pareiza audzināšanas pieeja. Ir pat bijuši gadījumi, kad ar laiku vecāki bērnu vairs nevar ietekmēt un pat lūdz policijai, lai tā viņu atvasi savāc, jo paši galā netiek. Speciālistes ir vienisprātis, ka visi šie riska faktori ir jāskata kopsakarībās, tomēr vislielākā ietekme ir tieši ģimenei. «Lai ko arī bērns ir izdarījis, pie tā, ka tas ir noticis, vienmēr vainīgs ir pieaugušais, kurš nav par viņu parūpējies,» piebilst D.Antonova.
Ko neizdarīsi drauga dēļ… Speciālistes atzīst, ka diezgan liela nozīme ir arī tam, kādi ir bērna draugi. Nereti gadās, ka bērns nāk no kārtīgas ģimenes un nekad nav saskāries ar likumpārkāpumiem, bet «sapinas» ar nepareizajiem cilvēkiem un iekļūst nepatikšanās. Īpašu uzmanību bērnu draugiem pievērš Pašvaldības policija, jo strādā ne tikai ar pašu pārkāpēju, bet arī ar viņa līdzgaitniekiem. «Mēs esam tie, kam jāpasaka vecākiem, ja viņi to nezina, ar ko draudzējas viņu bērns. Izskatot pārkāpumu lietas, viens no ieteikumiem vecākiem ir bērna norobežošana no grupas. Ar norobežošanu es saprotu nevis pilnīgu aizliegumu, bet gan to, ka vecāki bērna draugus uzņem pie sevis un zina, ko viņi dara, ko runā,» stāsta D.Antonova. Policijas darbinieces ir novērojušas, ka, par spīti lielajam informatīvajam darbam, bērni joprojām nezina un nesaprot, ko nozīmē līdzdalība. Bērni parasti saka, ka neko nav darījuši, tikai skatījušies, filmējuši vai tamlīdzīgi. Tomēr likuma priekšā viņi ir tikpat līdzvainīgi kā tie, kas pārkāpumu izdara. Gada sākumā Jelgavā bija fiksētas septiņas nepilngadīgo likumpārkāpēju grupas. Nesen viena grupa, kurā vecākajiem bija 14 gadu, notiesāta par laupīšanu, bet pagaidām tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā. T.Flandere stāsta, ka, sastopoties ar šādām grupām, policija cenšas grupu sadalīt un tādējādi neitralizēt. Tas ir vienkāršāk, jo parasti šādu grupu locekļus ir grūti ietekmēt un katru atsevišķi pārliecināt, vest uz pareizā ceļa. Agrāk bērni pat tika pārcelti uz kādu no rajona skolām – tas deva vēlamos rezultātus, bet, kopš ir ieviesta sistēma «nauda seko skolēnam», to izdarīt ir grūtāk.
Piecgadīgs mahinators Pēdējā tendence liecina, ka pārkāpumus izdara arvien jaunāki bērni. D.Antonova norāda, ka, piemēram, ar dažādām vielām apreibinās patākumskolas bērni, turklāt viņu izdoma ir apbrīnojama – ja agrāk ostīja līmi un acetonu vai benzīnu, tad tagad arī flomāsterus un korektorus. T.Flandere savā praksē ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad pārkāpumu izdarījis piecgadīgs bērns, piemēram, iemetis ar akmeni otram bērnam un nodarījis miesas bojājumus, kaut ko nočiepis. Tomēr visspilgtāk viņai atmiņā palicis kāds pasens gadījums Valgundes pagastā – tur bērnu grupiņa bija izstrādājusi shēmu, kā pelnīt naudu. Viņi pa bedri, ko zem vārtiem izdangājušas automašīnas, iekļuva taras pieņemšanas punkta teritorijā, iznesa no tās tukšās pudeles un vēlāk nesa tās turpat nodot. Un organizators bija piecgadīgs bērns. Policistes uzsver, ka saskaņā ar Civillikumu bērns līdz septiņu gadu vecumam nevar tikt atzīts par vainīgu nekādos nodarījumos. Par visiem viņa stiķiem un niķiem ir atbildīgi vecāki. Jāpiebilst, ka bērna kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma. Izglāb bērnu! Nepilngadīgo noziedzība mazinātos, ja sabiedrība pret to neizturētos tik vienaldzīgi. «Ja pārdevējas un arī pircēji no rindas biežāk pievērstu uzmanību tam, vai persona, kura vēlas iegādāties alkoholu vai cigaretes, ir pilngadīga, šādu gadījumu būtu mazāk. Vai arī cik bieži cilvēki no malas iejaucas, ja redz, ka vairāki bērni apceļ citu? Iespējams, lielākā sabiedrības daļa domā, ka viņus tas neskar, ka uz viņiem neattiecas tas, ka kaimiņu puika jau vairākus vakarus pēc kārtas sēž kāpņutelpā, tomēr tas nav pareizi. Turklāt ne vienmēr ir jāiet klāt, jāiejaucas tiešā nozīmē – pietiek piezvanīt un informēt par notiekošo,» uzskata Pašvaldības policijas pārstāve. Policijas darbinieki kopā ar citām instancēm situāciju noskaidros. «Protams, ka mēs nevaram palīdzēt visiem, bet tiem, kuri to vēlas, gan. Bet šī informācija, ka kādam nepieciešama palīdzība, ne vienmēr līdz mums nonāk,» piebilst T.Flandere. Viņasprāt, reizēm bērns ir spiests izdarīt pārkāpumu tikai tāpēc, ka citādāk rīkoties nav iespējams – viņam ir jāizdzīvo. Varbūt apstākļi mājās ir tik smagi, ka viņš nevar to izturēt un bēg, bet, ja nav kur palikt, viņš ir spiests atrasties uz ielas arī pēc pulksten 23, kas jau ir likumpārkāpums. Varbūt viņš sāk zagt, tikai lai izdzīvotu… Arī policija pastiprināti veic preventatīvo darbu, rīko dažādus izglītojošus pasākumus, konkursus, uzņem bērnus pie sevis un iepazīstina ar galvenajiem policijas uzdevumiem, kā arī reido. Tas dod augļus, jo bērni kļuvuši izglītotāki, arī pārkāpumu skaits nedaudz mazinājies. Pievēršot problēmai pastiprinātu uzmanību, izdevies panākt, piemēram, ka pilsētas datorsalonos bērni skolas laikā neuzturas – salonu īpašnieki sapratuši, ka viņiem nepatikšanas nav vajadzīgas. Tāpat vairākas aromātiskas vielas, kas vēl pērnajā gadā brīvi bija pieejamas vairākās tirdzniecības vietās pilsētā, nu ir aizliegtas un arī paši veikali vairs sevi tik ļoti nedemonstrē. «Pagājušajā gadā preventīvais darbs ar grupām un klasēm dubultojās, salīdzinot ar 2008. gadu, bet līdz ar to mazāk bija nepieciešams veikt individuālo darbu jau ar pārkāpumu izdarītājiem,» stāsta Pašvaldības policijas darbiniece. Tomēr vislielākos rezultātus dos kopīgs darbs – gan dažādu institūciju, gan vecāku, gan pedagogu. «Bērns ir māla pikucis, no kura varam daudz ko veidot,» tā D.Antonova.
Pašvaldības policijā saņemto iesniegumu skaits par pārkāpumiem skolās: 2008. gads – 416 2009. gads – 328 (to skaitā 104 par skolas kavējumu)
Uz 01.01.2010. Jelgavā reģistrētas septiņas nepilngadīgo likumpārkāpēju grupas (kopā 24 personas).
Šogad līdz 22. februārim Valsts policijā saņemti 33 iesniegumi par bērnu pārkāpumiem.
Nepilngadīgie, kas jau atrodas policijas redzeslokā (uz 01.01.2010.): Valsts policijā – 55 + 103 par administratīvajiem pārkāpumiem Pašvaldības policijā – 61
Pagājušajā gadā rīkotie izglītojošie pasākumi bērniem: Valsts policija – 254 Pašvaldības policija – 291