1 °C, 4 m/s, 64.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Bērns ir māla pikucis, no kura varam daudz ko veidot»
«Bērns ir māla pikucis, no kura varam daudz ko veidot»
27/02/2010

«Visšokējošākais ir vardarbība pret bērnu – gan fiziska, gan seksuāla, gan emocionāla. Arī bērna atstāšana novārtā ir vardarbība, jo sagandē visu viņa dzīvi. Turklāt prakse rāda, ka parasti tie, kas dara pāri citiem, arī paši ir cietuši no vardarbības,» tā sarunu par nepilngadīgo noziedzību Jelgavā sāk Pašvaldības policijas Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas vecākā inspektore Daiga Antonova. Lai situāciju aplūkotu pilnīgāk, laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja arī Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecāko inspektori Tatjanu Flanderi.

Ilze Knusle-Jankevica

«Visšokējošākais ir vardarbība pret bērnu – gan fiziska,
gan seksuāla, gan emocionāla. Arī bērna atstāšana novārtā ir
vardarbība, jo sagandē visu viņa dzīvi. Turklāt prakse rāda, ka
parasti tie, kas dara pāri citiem, arī paši ir cietuši no
vardarbības,» tā sarunu par nepilngadīgo noziedzību Jelgavā sāk
Pašvaldības policijas Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas
grupas vecākā inspektore Daiga Antonova. Lai situāciju aplūkotu
pilnīgāk, laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja arī
Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Jelgavas iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas vecāko inspektori Tatjanu
Flanderi.

Nepilngadīgo noziedzības līmenis Jelgavā pēdējos gados nav
mainījies, tomēr pa laikam iezīmējas jaunas tendences. Pagājušajā
gadā izkristalizējās divas – visbiežāk nepilngadīgie pastrādā
noziegumus, lai iegūtu mantu, un pārkāpumus izdara arvien jaunāki
bērni. T.Flandere stāsta, ka visbiežāk pastrādātais noziedzīgais
nodarījums ir zādzība, bet bērni pielieto arī izspiešanu,
nodarbojas ar krāpšanu un laupīšanu. Otrs izplatītākais pārkāpums
ir tīša mantas bojāšana, bet tam seko miesas bojājumu nodarīšana,
kaut gan līdz policijai nonāk tikai neliela daļa šādu gadījumu.
«Viens no iemesliem, kāpēc tiek nodarīti miesas bojājumi, ir tas,
ka bērni neprot risināt konfliktsituācijas. Klasisks piemērs –
viens apsaukājas, bet otrs viņam iesit,» tā Valsts policijas
pārstāve. Policistes uzskata, ka nevienu gadījumu, kurā pret bērnu
pielietota vardarbība, nedrīkst atstāt bez ievērības. Tieši tāpēc
skolās
pieejams atbalsta personāls, savukārt vecākiem par šādiem
gadījumiem būtu jāziņo policijai. «Uz ko tādu ir jāreaģē, to nevar
atstāt bez ievērības, jo nedrīkst pieļaut, ka bērns jūtas slikti,»
uzsver T.Flandere. Te, protams, būtiski ir tas, cik lielā mērā
bērns var uzticēties saviem vecākiem.

«Jebkurā bērna pārkāpumā vainojams ir
pieaugušais»

Ir dažādi faktori, kas palielina iespēju, ka bērns izdarīs
likumpārkāpumu. Daudz kas ir atkarīgs no paša bērna un viņa
personības – piemēram, ja viņš ir viegli ietekmējams, neprot
pateikt «nē», nepanes stresu, tiecas pēc riskantām situācijām un
asām izjūtām, ja bērnam ir pārāk augsts vai zems pašvērtējums, tas
var novest pie likumpārkāpuma. Arī skola var būt riska faktors.
«Var rasties situācija, kad bērns skolā nav vēlams, jo ne vienmēr
pret bērniem, kuriem neiet tik labi mācībās, kuri ir hiperaktīvi
vai slikti uzvedas, ir pozitīva attieksme. Lai gan mūsu pilsētā
šādas tendences nav, ir bijuši gadījumi, kad vecāki sūta vēstules
un pauž neapmierinātību ar to, ka ar viņu atvasēm klasē mācās kāds
konkrēts bērns,» stāsta Valsts policijas pārstāve.
Liela ietekme ir arī vienaudžiem un sabiedrības attieksmei.
Policija pastāvīgi veic reidus, lai kontrolētu, vai tirdzniecības
vietās nepilngadīgajiem nepārdot alkoholu un cigaretes. Pēdējie
reidi apliecina, ka šīs lietas bērniem joprojām ir pieejamas.
«Informāciju par šīm vietām iegūstam no pašiem bērniem – viņi ir
gatavi atzīties, kur un kā iegādājušies šīs preces. Pagājušajā
nedēļā par veikalu, kurā nopirkusi alkoholu, mums stāstīja
divpadsmitgadīga meitene,» norāda D.Antonova.
Tomēr noteicošais riska faktors ir ģimene, turklāt ne tikai no
ģenētiskā aspekta. Ir būtiski tas, kā vecāki audzina savus bērnus,
vai iemāca atšķirt labu no slikta, vai adekvāti reaģē uz visu, kas
ar bērnu notiek. «Ja vecāki akli uzticas saviem bērniem un visu
atļauj, viņos rodas nesodāmības sajūta, kas agri vai vēlu bērnus
noved pie mums. Situācijā, kad bērns ir izdarījis pārkāpumu, no
vecāku puses jābūt pareizai reakcijai – nedrīkst pievērt acis.
Bērnam ir svarīgi likt saprast, ka par pārkāpumu pienākas sods,» tā
T.Flandere. Viņas pieredze rāda, kā šāda akla uzticēšanās un visa
atļaušana nav pareiza audzināšanas pieeja. Ir pat bijuši gadījumi,
kad ar laiku vecāki bērnu vairs nevar ietekmēt un pat lūdz
policijai, lai tā viņu atvasi savāc, jo paši galā netiek.
Speciālistes ir vienisprātis, ka visi šie riska faktori ir jāskata
kopsakarībās, tomēr vislielākā ietekme ir tieši ģimenei. «Lai ko
arī bērns ir izdarījis, pie tā, ka tas ir noticis, vienmēr vainīgs
ir pieaugušais, kurš nav par viņu parūpējies,» piebilst
D.Antonova.

Ko neizdarīsi drauga dēļ…
Speciālistes atzīst, ka diezgan liela nozīme ir arī tam, kādi ir
bērna draugi. Nereti gadās, ka bērns nāk no kārtīgas ģimenes un
nekad nav saskāries ar likumpārkāpumiem, bet «sapinas» ar
nepareizajiem cilvēkiem un iekļūst nepatikšanās. Īpašu uzmanību
bērnu draugiem pievērš Pašvaldības policija, jo strādā ne tikai ar
pašu pārkāpēju, bet arī ar viņa līdzgaitniekiem. «Mēs esam tie, kam
jāpasaka vecākiem, ja viņi to nezina, ar ko draudzējas viņu bērns.
Izskatot pārkāpumu lietas, viens no ieteikumiem vecākiem ir bērna
norobežošana no grupas. Ar norobežošanu es saprotu nevis pilnīgu
aizliegumu, bet gan to, ka vecāki bērna draugus uzņem pie sevis un
zina, ko viņi dara, ko runā,» stāsta D.Antonova.
Policijas darbinieces ir novērojušas, ka, par spīti lielajam
informatīvajam darbam, bērni joprojām nezina un nesaprot, ko nozīmē
līdzdalība. Bērni parasti saka, ka neko nav darījuši, tikai
skatījušies, filmējuši vai tamlīdzīgi. Tomēr likuma priekšā viņi ir
tikpat līdzvainīgi kā tie, kas pārkāpumu izdara.
Gada sākumā Jelgavā bija fiksētas septiņas nepilngadīgo
likumpārkāpēju grupas. Nesen viena grupa, kurā vecākajiem bija 14
gadu, notiesāta par laupīšanu, bet pagaidām tiesas spriedums vēl
nav stājies spēkā. T.Flandere stāsta, ka, sastopoties ar šādām
grupām, policija cenšas grupu sadalīt un tādējādi neitralizēt. Tas
ir vienkāršāk, jo parasti šādu grupu locekļus ir grūti ietekmēt un
katru atsevišķi pārliecināt, vest uz pareizā ceļa. Agrāk bērni pat
tika pārcelti uz kādu no rajona skolām – tas deva vēlamos
rezultātus, bet, kopš ir ieviesta sistēma «nauda seko skolēnam», to
izdarīt ir grūtāk.

Piecgadīgs mahinators
Pēdējā tendence liecina, ka pārkāpumus izdara arvien jaunāki bērni.
D.Antonova norāda, ka, piemēram, ar dažādām vielām apreibinās
patākumskolas bērni, turklāt viņu izdoma ir apbrīnojama – ja agrāk
ostīja līmi un acetonu vai benzīnu, tad tagad arī flomāsterus un
korektorus.
T.Flandere savā praksē ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad
pārkāpumu izdarījis piecgadīgs bērns, piemēram, iemetis ar akmeni
otram bērnam un nodarījis miesas bojājumus, kaut ko nočiepis. Tomēr
visspilgtāk viņai atmiņā palicis kāds pasens gadījums Valgundes
pagastā – tur bērnu grupiņa bija izstrādājusi shēmu, kā pelnīt
naudu. Viņi pa bedri, ko zem vārtiem izdangājušas automašīnas,
iekļuva taras pieņemšanas punkta teritorijā, iznesa no tās tukšās
pudeles un vēlāk nesa tās turpat nodot. Un organizators bija
piecgadīgs bērns.
Policistes uzsver, ka saskaņā ar Civillikumu bērns līdz septiņu
gadu vecumam nevar tikt atzīts par vainīgu nekādos nodarījumos. Par
visiem viņa stiķiem un niķiem ir atbildīgi vecāki. Jāpiebilst, ka
bērna kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma.

Izglāb bērnu!

Nepilngadīgo noziedzība mazinātos, ja sabiedrība pret to
neizturētos tik vienaldzīgi. «Ja pārdevējas un arī pircēji no
rindas biežāk pievērstu uzmanību tam, vai persona, kura vēlas
iegādāties alkoholu vai cigaretes, ir pilngadīga, šādu gadījumu
būtu mazāk. Vai arī cik bieži cilvēki no malas iejaucas, ja redz,
ka vairāki bērni apceļ citu? Iespējams, lielākā sabiedrības daļa
domā, ka viņus tas neskar, ka uz viņiem neattiecas tas, ka kaimiņu
puika jau vairākus vakarus pēc kārtas sēž kāpņutelpā, tomēr tas nav
pareizi. Turklāt ne vienmēr ir jāiet klāt, jāiejaucas tiešā nozīmē
– pietiek piezvanīt un informēt par notiekošo,» uzskata Pašvaldības
policijas pārstāve. Policijas darbinieki kopā ar citām instancēm
situāciju noskaidros. «Protams, ka mēs nevaram palīdzēt visiem, bet
tiem, kuri to vēlas, gan. Bet šī informācija, ka kādam nepieciešama
palīdzība, ne vienmēr līdz mums nonāk,» piebilst T.Flandere.
Viņasprāt, reizēm bērns ir spiests izdarīt pārkāpumu tikai tāpēc,
ka citādāk rīkoties nav iespējams – viņam ir jāizdzīvo. Varbūt
apstākļi mājās ir tik smagi, ka viņš nevar to izturēt un bēg, bet,
ja nav kur palikt, viņš ir spiests atrasties uz ielas arī pēc
pulksten 23, kas jau ir likumpārkāpums. Varbūt viņš sāk zagt, tikai
lai izdzīvotu…
Arī policija pastiprināti veic preventatīvo darbu, rīko dažādus
izglītojošus pasākumus, konkursus, uzņem bērnus pie sevis un
iepazīstina ar galvenajiem policijas uzdevumiem, kā arī reido. Tas
dod augļus, jo bērni kļuvuši izglītotāki, arī pārkāpumu skaits
nedaudz mazinājies. Pievēršot problēmai pastiprinātu uzmanību,
izdevies panākt, piemēram, ka pilsētas datorsalonos bērni skolas
laikā neuzturas – salonu īpašnieki sapratuši, ka viņiem
nepatikšanas nav vajadzīgas. Tāpat vairākas aromātiskas vielas, kas
vēl pērnajā gadā brīvi bija pieejamas vairākās tirdzniecības vietās
pilsētā, nu ir aizliegtas un arī paši veikali vairs sevi tik ļoti
nedemonstrē. «Pagājušajā gadā preventīvais darbs ar grupām un
klasēm dubultojās, salīdzinot ar 2008. gadu, bet līdz ar to mazāk
bija nepieciešams veikt individuālo darbu jau ar pārkāpumu
izdarītājiem,» stāsta Pašvaldības policijas darbiniece.
Tomēr vislielākos rezultātus dos kopīgs darbs – gan dažādu
institūciju, gan vecāku, gan pedagogu. «Bērns ir māla pikucis, no
kura varam daudz ko veidot,» tā D.Antonova.

Pašvaldības policijā saņemto iesniegumu skaits par pārkāpumiem
skolās:
2008. gads – 416
2009. gads – 328
(to skaitā 104 par skolas kavējumu)

Uz 01.01.2010. Jelgavā reģistrētas septiņas nepilngadīgo
likumpārkāpēju grupas (kopā 24 personas).

Šogad līdz 22. februārim Valsts policijā saņemti 33 iesniegumi
par bērnu pārkāpumiem.

Nepilngadīgie, kas jau atrodas policijas redzeslokā (uz
01.01.2010.):
Valsts policijā – 55 + 103 par administratīvajiem pārkāpumiem
Pašvaldības policijā – 61

Pagājušajā gadā rīkotie izglītojošie pasākumi bērniem:
Valsts policija – 254
Pašvaldības policija – 291