Jaunais gads iezīmē vairākas izmaiņas pirmsskolas izglītībā. Turpmāk bērnus, kuri nav saņēmuši vietu pašvaldības bērnudārzā, alternatīvie pakalpojumu sniedzēji jeb aukles varēs pieskatīt līdz sešu gadu vecumam, nodrošinot viņu obligāto sagatavošanu skolai. Bet jaunizstrādātās higiēnas prasības skaidri nosaka, kādos gadījumos var atteikt bērnu pieņemt bērnudārzā vai pieskatīšanai, ja ir redzami slimību simptomi, kā arī to, ka ārsta zīme nebūs nepieciešama par visiem kavējumiem.
Ritma Gaidamoviča
Izglītības pārvaldes speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma, atsaucoties un Ministru kabineta noteikumiem, stāsta, ka arī šajā gadā valsts turpinās atbalstīt alternatīvos bērnu pieskatīšanas pakalpojuma sniedzējus. Tas nozīmē, ka auklēm par katra bērna, kurš nav saņēmis vietu pašvaldības bērnudārzā, pieskatīšanu tiks maksāti 142 eiro mēnesī. «Jaunajos Ministru kabineta noteikumos ir paplašinātas aukļu funkcijas. Proti, jaunie noteikumi paredz, ka aukles varēs saņemt naudu par bērnu pieskatīšanu līdz pamatizglītības apguvei, tas ir, līdz skolas gaitu uzsākšanai. Taču auklei ir jāuzņemas atbildība par to, ka bērns tiks sagatavots skolai – viņš būs apguvis un mācēs visu to, kas ir jāprot šajā vecumā, lai varētu doties uz skolu,» stāsta S.Joma. Jāpiebilst gan, ka šo pakalpojumu var sniegt tikai sertificētas aukles. Speciāliste piebilst, ka šobrīd pilsētā reģistrēti 27 bērni, kuri izmanto aukles pakalpojumus, un jaunākajam ir pusotrs gads, vecākajam – četri gadi.
Gan Jelgavas pilsētas pašvaldība ar savu līdzfinansējumu, kas ir 121 eiro mēnesī, gan arī valsts ar 66,03 eiro turpinās finansiāli atbalstīt vecākus, kuru atvases mācās privātajā iestādē. «Šo atbalstu var saņemt tikai tās ģimenes, kuras reģistrējušas bērnu vienotajā bērnudārzu rindā, bet vēl nav saņēmušas vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē un tāpēc izvēlējušās kādu no privātajām iestādēm. Tiesa, ja bērnam tiek piedāvāta vieta pašvaldības dārziņā, turklāt tajā, kurš, reģistrējoties rindā, ir norādīts kā vēlamais, bet viņš atsakās, valsts finansējums tiek pārtraukts, taču pašvaldības līdzmaksājums saglabājas. Ja bērnam vieta nav piedāvāta vēlamajā pašvaldības izglītības iestādē, bet citā, no piedāvājuma var atteikties, un šādā gadījumā gan valsts, gan pašvaldības finansējums saglabāsies,» stāsta S.Joma, piebilstot, ka pašlaik bērnudārzu – ne privāto, ne pašvaldības – neapmeklē ap 300 bērnu, kuri gaida rindā.
Valsts šogad papildinājusi noteikumus par higiēnas prasībām gan bērnudārzos, gan alternatīvo pakalpojumu sniedzējiem. «Jaunajos noteikumos ir precīzāk definētas vairākas prasības. Būtiskākā – kādos gadījumos bērnudārzā nedrīkst uzņemt bērnus, kas atnākuši ar slimības pazīmēm, un kad jāiesniedz ārsta zīme par kavējumiem,» stāsta S.Joma. Ja līdz šim gandrīz par katru bērnudārza kavējumu vecākiem bija jānes ārsta zīme, tad tagad situācija ir mainījusies. «Ārsta zīme būs jānes tikai gadījumos, ja bērns patiešām ir slimojis – pat vienu vai divas dienas. Ja vecāki plāno kopējas ģimenes brīvdienas, par to iepriekš rakstiski obligāti jāinformē izglītības iestāde, bet pēc brīvdienām ārsta zīme nebūs nepieciešama. Ārsta zīme kā apliecinājums attaisnotam kavējumam bērna veselības apstākļu dēļ gan būs nepieciešama pat par vienu dienu, lai ģimene varētu turpināt saņemt valsts atbalstu privātās pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojuma nodrošināšanai,» skaidro S.Joma, piebilstot, ka šīs lietas ik pa laikam ir aktuālas. Viņa gan atzīst, ka izprot vecākus, kuri slimus bērnus laiž uz dārziņu, jo pašiem jādodas uz darbu un nav kur viņus atstāt, taču aicina vecākus un arī ģimenes ārstus izturēties atbildīgi un nemānīties par bērna veselības stāvokli, jo tā tiek apdraudēti pārējie bērni. Jāpiebilst, ka noteikumi attiecas arī uz auklēm, kuras pieskata vairākus dažādu ģimeņu bērnus.