«Pirms 20 gadiem sākām kā mazi bērni, bet nu jau esam stabili jaunieši, kas uzkrājuši krietnu pieredzi un dzīves gudrības,» tā par savu vadīto iestādi Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centru saka vadītāja Maija Neilande. Centrā šodien svētki – draugi, bijušie un esošie audzēkņi, darbinieki pulcējās, lai atzīmētu šīs iestādes 20 gadu jubileju.
Ritma Gaidamoviča
Tieši pirms 20 gadiem – 1994. gada 1. aprīlī – Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza parakstījusi rīkojumu, ka Zirgu ielā 47a tiks izveidots bērnunams, kurā patvērumu rada desmit pirmie audzēkņi. Gadu gaitā audzēkņu skaits krietni mainījies – brīžiem tas bija pat pāri simtam, bet šobrīd centru par savām mājām sauc 55 dažāda vecuma bērni no diviem gadiem līdz 24 gadiem.
Svētkos iestādi, tās darbiniekus un audzēkņus sveikt vēlējās daudzi – pilsētas mērs Andris Rāviņš, bijušie darbinieki, audzēkņi, draugi, katrs sakot gan paldies, gan vēlējumu tālākam darbam. A.Rāviņš uzsvēra, ka centra svarīgākais uzdevums ir izglītot jauniešus, rasts viņos māku dot sirds siltumu, lai tos pāri darījumus, kas, iespējams, bijuši, bērni nomestu no pleciem un veidotu savu turpmāko dzīvi. «Skatoties uz topošajiem džentlmeņiem un meiteņu prasmēm, rodas sajūta, ka uzdevums tiek labi pildīts,» tā A.Rāviņš, vēlot pedagogiem, lai izdotas atrast pieeju katram bērnam, skolojot par krietnu cilvēku, un arī kolektīvā būt saprotošiem.
«20 gadi – tā ir vesela paaudze, ko Maija izaudzinājusi un ievadījusi lielajā dzīvē. Taču lielākais prieks man ir par to, ka vienmēr pārbaudēs skolās, kad lūkojam kā mūsu centra bērni mācās, esam saņēmuši tikai uzslavas. Tieši mūsu bērni ir savlaicīgi atvesti, vienmēr tīri apģērbti, bet galvenais, labi audzināti un pieklājīgi,» svinīgajā uzrunā atzina Jelgavas Bāriņtiesas vadītāja Īrisa Guntra Turčinska, piebilstot, ka šādi labi vārdi ne reizi dzirdēti arī no ārzemju audžu ģimenēm.
Jāteic, ka pasākuma vaininieki svētkus bija sarūpējuši arī saviem sveicējiem, skaitot dzeju, dziedot dziesmas un dejojot jeb parādot, ko prot. Te izskanēja Jāņa Akuratera dzejolis «Latvija», Māra Čaklā «Divas skudras tumšām brillēm», varēja noraudzīties dejās ar audzēkņu pašdarinātām horeogrāfijām, dzirdēt Renāra Kaupera «Alfabētu» un smelties spēku pašu mazāko audzēkņu spēka dejā «Kumeliņš».
Diezgan kuplā skaitā bija sanākuši arī centra bijušie audzēkņi, kuri nu jau devušies lielajā dzīvē. Viņi atzīst, ka šeit patīkami ir atgriezties vienmēr, jo tās joprojām ir viņu mājas. «Vienmēr bērnu namu atceros ar siltām atmiņām, jo te taču bija mana lielā ģimene, kur iemācījos visu to, kas dzīvē nepieciešams. Tāpēc nereti atnāku arī tagad palūkoties, kā klājas centrā. Kad nonācu bērnunamā, ģimenei klājās grūti un šodien varu teikt, ka noteikti dzīvē daudz vairāk guvu, dzīvojot šeit. Man pavērās plašākas iespējas,» atzīst bijusī audzēkne Elīna, kura strādā par šuvēju, bet šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā.
Svētku reizē A.Rāviņš arī pateicās vairākiem centra darbiniekiem, dāvinot pilsētas Atzinības rakstu par ieguldījumu. Pateicības saņēma Aina Tamberga, Inta Ludžiniece, Andris Blumfelds, Vera Kovšova, Agrita Saleniece un Ivars Bīskaps.
Foto: Ivars Veiliņš
-3.6 °C,
2.5 m/s,
90.5 % 
-3.6 °C,
2.5 m/s,
90.5 %