Saskaņā ar konstitucionālo paražu Valsts prezidents Ministru prezidenta amata kandidātu nosauc vienīgi pēc tam, kad Ministru kabinets ir nolicis pilnvaras saistībā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu, kas notiks 17. oktobrī, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Zatlera reformu partija (ZRP) un «Vienotība» rosina Valsts prezidentu Andri Bērziņu par premjera amata kandidātu izvirzīt pašreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), aģentūru LETA informēja partiju pārstāvji.
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas izplatītajā paziņojumā norādīts, ka Ministru prezidenta amata kandidāts tiks nominēts tikai tad, ja būs pietiekams pamats uzskatīt, ka viņam ir izdevies izveidot tādu koalīcijas modeli, kas savā darbībā apņemas ievērot visas Latvijai saistošās starptautiskās vienošanās, turpinot reformu un sāktās fiskālās politikas kursu, nodrošinot izaugsmi un stabilitāti, vienlaikus nostiprinot Latvijā demokrātijas principus un vērtības, nemainot valsts attīstības kursu un pamatvērtības, kas balstās Satversmē, cilvēktiesību ievērošanā, tirgus ekonomikā, dalībā Eiropas Savienībā un NATO.
Informējot par Bērziņa turpmāko rīcību Ministru prezidenta amata kandidāta nominēšanā, Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka atbilstoši Latvijas konstitucionālajiem pamatprincipiem prezidenta uzdevums pēc parlamenta vēlēšanām ir nominēt tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kas varētu izveidot rīcībspējīgu vairākuma valdību, taču Valsts prezidenta uzdevums nav izveidot koalīciju.
Partijām un to apvienībām, kuras ir ievēlētas 11.Saeimā un apliecina gatavību strādāt pozīcijā, ir jāspēj vienoties par sadarbības pamatprincipiem un uz šāda pamata jāveido koalīcija. Primārais uzdevums ir nodrošināt Saeimas darba sākšanu, ievēlot prezidiju un izveidojot komisijas, kam sekotu arī vienošanās par Ministru kabinetu, teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā.
Patlaban neviena no Saeimā ievēlētajām partijām nav noraidījusi iespēju strādāt esošā Ministru prezidenta Dombrovska vadītā valdībā, šis kandidāts ir saņēmis publisku atbalstu, tomēr nākamā valdības vadītāja oficiālai nominēšanai ir jāatbilst konkrētiem priekšnosacījumiem, pēc kuriem vadīsies Bērziņš, skaidroja Valsts prezidenta kancelejā.
Jau ziņots, ka ZRP un «Vienotība» pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām vienojušās veidot trīs partiju koalīciju, bet pagaidām oficiāli neatklāj trešo iespējamo partneri – nacionālo apvienību «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) vai «Saskaņas centru» (SC).
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, kā trešais koalīcijas partneris varētu tikt izvēlēta nacionālā apvienība, bet opozīcijā paliktu SC un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Šādā koalīcijā Saeimā būtu 56 deputāti.
Patlaban Saeimā norit ZRP un «Vienotības» pārstāvju tikšanās, pēc kuras arī varētu oficiāli paziņot par trešo partneri koalīcijā.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, «Vienotība» – 20 mandātus, VL-TB/LNNK – 14 mandātus, bet ZZS – 13 mandātus.
Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāks pēc nedēļas, 17. oktobrī.
LETA
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %