Līga grib zināt, «kāpēc jaunajā topošajā Pasta saliņā tiek būvēti tādi apkārtējai videi nepiemēroti betona monstri». Viņa raksta: «Dzīvoju netālu no būvobjekta un, katru dienu vērojot būvniecību, secinu, ka kāds ir bijis ļoti ieinteresēts izmantot pēc iespējas vairāk betona, acīmredzot savās personiskās (peļņas) interesēs.» Tāpat viņa vēlas noskaidrot, vai tiek plānots padarīt drošāku velosipēdistu pārvietošanos, piemēram, pāri tiltiem uz promenādes pludmali, uzliekot jebkādus norobežojumus starp Lielās ielas brauktuvi iepretim pilij. «Velosipēdistu plūsma kļūst arvien intensīvāka, brauc arī bērni, daudz kājāmgājēju, bet blakus ir automašīnu brauktuve,» tā viņa.
Komentējot «Jelgavas Vēstneša» lasītājas viedokli par it kā nelietderīgi izmantotām betona plāksnēm, labiekārtojot Driksas krastmalu, pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vecākā projektu vadītāja Daina Done norāda, ka, risinot Čakstes bulvāra labiekārtojumu, arhitekti paredzējuši izveidot gājēju promenādi gar Driksas upes krastu, savukārt, lai nodrošinātu gājēju celiņu izveidošanu divos līmeņos, nepieciešama betona atbalsta siena visā ielas posmā. «Augšējais bruģētais gājēju celiņš paredzēts paralēli velosipēdistu celiņam, un starp tiem būs skaldītu laukakmeņu seguma josla ar soliem, atkritumu urnām, promenādes apgaismes balstiem un apstādījumiem – nelielām krūmu grupām. Bet otrs gājēju celiņš paredzēts gar pašu upi apmēram pusmetru virs vidējā ūdens līmeņa, un tas izbūvēts no betona. Starp abiem celiņiem līdz ar to veidojas apzaļumota nostiprināta krasta nogāze, kas nofiksēta ar betonētu atbalsta sienu. Abas gājēju ietves tiek savstarpēji savienotas ar betonētiem pandusiem un kāpnēm. Augšējā gājēju promenādes līmenī paredzēts izveidot divus skatu laukumus terases, un abas veidotas betonā kā pārkares virs upes un pāri ietvei, no kurām ikdienā kā ūdenskritums upē tecēs ūdens,» lielā betona apjoma nepieciešamību pamato D.Done.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par velosipēdistu un gājēju celiņu pār Driksas un Lielupes tiltu, «Pilsētsaimniecības» satiksmes organizācijas plānotāja Dzidra Staša norāda, ka kopējais gājēju un velosipēdu ceļš šajā Lielās ielas posmā tika izbūvēts laika periodā no 2000. gada līdz 2002. gadam atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam.
«Gājēju un velosipēda ceļa platums ir trīs metri, kas no brauktuves atdalīts ar 0,75 metrus platu no apaļakmens izbūvētu joslu, un tās platums atbilst Latvijas valsts Standartam LVS190 2:1999 «Ceļu tehniskā klasifikācija, parametri, normālprofili», kas nosaka, ka automobiļu satiksmei sānu drošības telpas platumam jābūt 0,75 metri,» skaidro Dz.Staša.
Ar ceļa zīmi «Gājēju un velosipēdu ceļš» apzīmētajā ceļā, kāds ir arī pār tiltiem, atļauts pārvietoties kā ar velosipēdiem, tā kājām. «Vizuāli tas sadalīts ar sarkanas un pelēkas krāsas bruģakmeņiem, bet nav stingri nodalītas ceļa puses, pa kuru iet gājējiem, pa kuru braukt velosipēdiem. Normatīvajos dokumentos nav noteikts, kādam jābūt ietves rakstam un krāsai uz kopīgā gājēju un velosipēdu ceļa,» tā Dz.Staša, atgādinot, ka, pārvietojoties pa kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu, visiem satiksmes dalībniekiem jābūt savstarpēji korektiem un jāņem vērā Ceļu satiksmes noteikumu 10. punkts, kas nosaka, ka «ceļu satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas».
Sagatavoja Sintija Čepanone, foto Ivars Veiliņš
17 °C,
4.4 m/s,
79 % 
17 °C,
4.4 m/s,
79 %