Pilsētā

Aija Ivuškāne, angļu valodas pasniedzēja:
«Es patiesi tā uzskatu, jo, ik dienu strādājot ar bezdarbniekiem,
redzu, cik motivēti viņi ir darbam, cik ļoti vēlas apgūt jaunas
zināšanas. Protams, cilvēkam, kurš angļu valodu apgūst maksas
grupā, arī ir pilnīgi skaidri mērķi un viņš tos sasniedz, jo viens
no viņa stimuliem ir paša samaksātā nauda par kursiem. Viņš skaidri
zina, ko vēlas, un to arī iegūst. Tiešām visu cieņu šiem cilvēkiem,
kuri novērtē, ja vien iespējas ļauj, ka šobrīd patiesi varbūt daudz
svarīgāk ir atlicināt līdzekļus savu zināšanu papildināšanai, nevis
citiem mērķiem. Savukārt bezdarbniekam jau nodarbība vien ir
veselas dienas notikums – viņš šeit nāk ne tikai mācīties, bet
satikties ar cilvēkiem, izrauties no ikdienas, sajust drauga plecu.
Varbūt tieši viss šis kopums sniedz arī tik labus rezultātus, jo
atdeve patiesi ir liela, kursanti progresē ļoti strauji – nepaiet
ne ilgs laiks, kad viņi jau spēj runāt un rakstīt e-pastu vienkāršā
angļu valodā. Neapšaubāmi, būtiski, ka bezdarbniekiem kursi notiek
piecas reizes nedēļā, kas patiesībā ir ļoti intensīvs darbs. Un
jāatzīst, ka arī pēc kursiem cilvēks vienmēr var atrast
pielietojumu valodai – pat tad, ja viņam ikdienā nav nepieciešamība
runāt angliski. Tas ir gan internets, gan filmas. Protams,
noturīgākas ir zināšanas, kas praktiski tiek pielietotas diendienā.
Un diemžēl šā brīža ekonomiskajā situācijā daudzi tieši
aizbraukšanā no valsts saskata savu iespēju. Jā, es varu piekrist,
ka tas ir mazliet paradoksāli, jo iznāk, ka valsts ir gatava
bezdarbniekiem apmaksāt angļu valodas kursus, lai viņi pēc tam
bieži vien meklētu darba iespējas ārzemēs. Tomēr es gribu uzsvērt,
ka cilvēks jau to nedara aiz vieglas dzīves un arī tie, kas
aizbrauc, tomēr cer pēc laika atgriezties Latvijā. Arī mans dēls
šobrīd ir spiests strādāt Anglijā, jo šeit darbu atrast nebija
iespējams, taču es zinu – viņš negrasās tur palikt. Tāpēc var
teikt, ka mēs ar šīm zināšanām, ko sniedzam jelgavniekiem, dodam
iespēju pārvarēt šo krīzes laiku.»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde,
foto Ivars Veiliņš