Pilsētā

Šis gads Jelgavas pilsētas bibliotēkai nesis nozīmīgas pārmaiņas: restaurēta Krišjāņa Barona zāle, kura remontdarbus nebija piedzīvojusi kopš 1986. gada, uzstādītas jaunas izkārtnes, atjaunots jumts. Tie ir redzamākie darbi, bet ieguvumu un ieceru ir vairāk.

Remontdarbi bibliotēkā notiek jau kopš 2016. gada vasaras – to
gaitā rekonstruēts jumts un nosiltināti bēniņi, visā ēkā drošības
nolūkos nostiprināts griestu pārsegums, kā arī bibliotēkas krājuma
daļa, ko veido aptuveni 20 000 eksemplāru, no 3. stāva pārvietota
uz pirmo. «Tagad bibliotēkas lielākais smagums atrodas 1. stāvā un
divu telpu vietā aizņem vienu – to, kur iepriekš atradās
Informācijas centrs. Krājums novietots 25 mobilajos plauktos, kas
ir kompaktāki un vieglāk pieejami,» norāda bibliotēkas direktore
Lāsma Zariņa. Lai apjomīgo grāmatu daudzumu pārvietotu uz jauno
vietu, pagājušogad bibliotēkā Spodrības dienā notika īpašs
pasākums, pulcējot ap 80 palīgu, kas veidoja dzīvo ķēdi aptuveni
septiņu stundu garumā.

Jāpiebilst, ka pagaidām Informācijas centrs izvietots Izstāžu
galerijā bibliotēkas 1. stāvā. L.Zariņa norāda, ka izstādes tur
joprojām notiek, taču zāle, protams, vairs nav tik funkcionāla, kā
iepriekš. Tāpat Izstāžu zālē, lasītavā un abonementos pārkrāsotas
sienas, taču krāsu toņi apzināti izvēlēti līdzīgi iepriekšējiem,
tādēļ, iespējams, daudzi lasītāji šīs izmaiņas nemaz nav
pamanījuši.

Zāle ar pievienoto vērtību

Iecere bibliotēkā izveidot K.Baronam veltītu zāli pieder
kādreizējai bibliotēkas direktorei Paulīnei Bartkēvičai. Jelgavas
bibliotēka ir mantojums 1920. gadā dibinātajai Jelgavas pilsētas
bibliotēkai, kuras ēka kara laikā tika nopostīta. Pēc tam kādu
laiku bibliotēka atradās «Academia Petrina» telpās, arī kultūras
namā, līdz 1984. gadā to pārcēla uz Akadēmijas ielu. «Iegūstot
zāli, kādas līdz šim bibliotēkai nebija, radās vēlme to kā īpaši
iekārtot. Ievadījām sarunas ar pašvaldību un nonācām pie
secinājuma, ka zālei ir jābūt ar pievienoto vērtību. Tautasdziesmas
katram latvietim ir tuvas, saprotamas un dārgas, savukārt K.Barons
mācījies Jelgavā, tādēļ radās ideja par viņam veltītas zāles
izveidi,» atceras Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores
vietniece Dzintra Punga, kas no 1985. līdz 1987. gadam bija
bibliotēkas direktore. Viņai ir liels prieks, ka zāle joprojām
kalpo un rotā bibliotēku. «Atminos, cik grūti tolaik bija nopirkt
kilogramu krāsas, bet tajā pašā laikā tonnu krāsas varēja
iegādāties bez problēmām,» tā Dz.Punga. Bibliotēkas vadība 1985.
gadā uzrunājusi mākslinieku Andreju Zvejnieku ar aicinājumu veikt
sienu gleznojumus Barona zālē, godinot dainu tēva 150.
jubileju.

«Aicinājums radīt gleznojumus Barona zālē man šķita interesants.
Taču tikai tad, kad jau biju to apņēmies, apzinājos, cik liels
darbs jāiegulda un cik maz laika līdz Barona jubilejai bija
atlicis,» stāsta mākslinieks A.Zvejnieks. Zīmīgi, ka tieši 1986.
gadā, kad viņš strādājis pie Barona zāles gleznojumiem, ar
A.Zvejnieka iniciatīvu Jelgavā atklāta Mākslas skola. «Man iedeva
vairākas grāmatas par Baronu, jo skolās jau tajā laikā neko daudz
par viņu nemācīja. Palasīju tās un domāju, kādu koncepciju lai
izvēlas. Barons dainas apkopoja atbilstoši cilvēka dzīves
ritējumam, tāpēc nolēmu pēc tāda paša principa veidot arī zāles
sienas gleznojumus,» stāsta mākslinieks.

Barona zāles centrālais tēls ir K.Barons, un to papildina vēl 10
gleznojumi, kas attēlo cilvēka dzīves ritējumu no piedzimšanas līdz
aiziešanai mūžībā – katrā gleznojumā ierakstīta viena daina.
«Lielākā daļa gleznojumu atrodas pret logu, tādēļ nevarēju tos
gleznot ar eļļas krāsām, jo tās atspīd, līdz ar to zīmējums nebūtu
pilnvērtīgi apskatāms. Savukārt tempera krāsām tajā laikā bija
grūti savākt pilnu paleti, tādēļ nācās meklēt citu risinājumu.
Atšķaidīju eļļas krāsas ar terpentīnu, tādējādi nodrošinot tām
matējumu, bet brīžos, kad terpentīns nebija pieejams, izmantoju
benzīnu,» 30 gadus senus notikumus atceras mākslinieks.

Viņš atklāj, ka zīmējumus sākumā ar tušu uzzīmējis A4 formātā un
nofotografējis, lai uzprojicētu uz sienām, taču šis risinājums
neizdevās. Tad mākslinieks salīmējis zīmējumus no caurspīdīga
papīra vajadzīgajā izmērā un otrā pusē pārvilcis kontūras ar ogli,
pēc tam pārkopējot zīmējumus uz sienas. «Gleznot tik liela formāta
darbu, protams, nav viegli. Lai pārbaudītu, kā katrs tonis
izskatās, jālec nost no trepēm un attālināti jānovērtē, tad atkal
jākāpj augšā,» pieredzē dalās gleznojumu autors. Sagatavošanās
darbi ilguši aptuveni trīs nedēļas, bet gleznošanas process – vēl
ilgāk. «Daļu sienu klāja eļļas krāsa – to pats ar lodlampu kausēju
nost. Neatminos, kādēļ, bet vienā vietā eļļas krāsu atstāju, un
tieši tur pirms restaurācijas bija vislielākie bojājumi,» stāsta
A.Zvejnieks. Viņš norāda, ka iecere par Barona zāles interjeru esot
bijusi vēl dižāka. «Biju nolēmis nopirkt lina audumu ar dreļļu
rakstu un aplīmēt ar to visas sienas, bet bibliotēkai tas bija par
dārgu, tādēļ izdomāju, ka pats ar trafaretu palīdzību nodrukāšu
tādu rakstu. Nokrāsoju sienas baltas un veidoju rakstu. Sienas bija
nelīdzenas, un vietām bija ļoti grūti rakstu salāgot,» tā
A.Zvejnieks.

Jo senāks gleznojums, jo apzinātākas
tehnoloģijas

«Patiesību sakot, darbus, kas tapuši pirms simts gadiem,
restaurēt ir salīdzinoši vieglāk nekā mūsdienu gleznojumus, jo
agrāk mākslinieki vairāk pieturējās pie konkrētas tehnoloģijas, bet
jaunākiem gleznojumiem raksturīgas autortehnikas. Būtībā – jo
senāks gleznojums, jo apzinātākas tehnoloģijas,» vērtē Barona zāles
galvenā restauratore Natālija Jātniece. Tāpat viņa norāda, ka
padomju laikā bija grūtāk tikt pie nepieciešamajiem materiāliem un
krāsas bieži vien tika klātas uz neapstrādātām sienām. «Barona
zāles gleznojumi ir sižetiski interesanti – gleznojumos tiek
attēlots cilvēka dzīves ritējums no mazotnes līdz vecumdienām. Mums
tā ir vērtīga pieredze, jo tik jaunus darbus restaurēt negadās
bieži. Centāmies saglabāt, cik vien mūsu spēkos, taču no kaut kā
tomēr bija jāatsakās – izņēmām detaļas, kas varētu veicināt pārējā
darba bojāšanos, tādēļ būtībā veicām restaurācijas un
rekonstrukcijas darbus,» skaidro restauratore.

Tāpat uz Barona zāles sienām atjaunots dreļļu raksts, kā arī
noslīpēts un nolakots parkets un nostiprināti griesti. Bibliotēkas
mākslinieciski augstvērtīgākā telpa piedzīvojusi ne vien
restaurāciju, bet arī modernizāciju – tur uzstādīts projektors un
ekrāns. Jāpiebilst, ka jumta remontdarbu gaitā, kas noslēdzās
aizvadītā gada ziemā, Barona zālē nomainīti arī logi, saglabājot
mākslinieces Esteres Bormanes logu vitrāžas. «Arī iepriekš Barona
zāle bija izīrējama, taču tagad, pēc restaurācijas, šeit varētu
notikt pat kāzu ceremonijas un citi skaisti pasākumi,» spriež
L.Zariņa. Bibliotēkā nākotnē vajadzētu ierīkot liftu, lai Barona
zāle, kas atrodas ēkas 3. stāvā, ērti būtu pieejama arī cilvēkiem
ar kustību traucējumiem.

Sapnis par novadpētniecības un retumu
lasītavu

«Jelgava nevar lepoties ar lielu seno grāmatu kolekciju, jo
daudz kas tika izpostīts kara laikā, taču novadpētniecības un
retumu lasītavas ir populāras visā pasaulē, un šobrīd pilsētas
bibliotēkas Fondu izmantošanas un organizācijas nodaļas krājumā ir
3009 vienības – pirmskara grāmatas, periodika un citi izdevumi.
Plānojam šo fondu reorganizēt, sadalot to novadpētniecības krājumā
un seno, vērtīgo izdevumu krājumā,» norāda Jelgavas pilsētas
bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga.
Bibliotēka nākotnē iecerējusi izveidot arī novadpētniecības un
retumu lasītavu, lai šī fonda vērtīgie izdevumi kļūtu vēl
pieejamāki ikvienam interesentam.

Bet līdz 2019. gada sākumam Latvijas–Lietuvas pārrobežu projekta
«Inovatīvu risinājumu attīstība bibliotēkās dažādu paaudžu
apmeklētājiem pierobežas reģionā» gaitā pilsētas bibliotēkā plānots
uzstādīt grāmatu drošības vārtus, kas ļaus ieviest pašapkalpošanās
sistēmu. Bibliotēkā tiks ierīkota arī videonovērošana un
interaktīva spēle dabaszinātņu jomā.

Par biezu sniega segu vairs nav jāuztraucas

Pateicoties bibliotēkas jumta rekonstrukcijai, kas noslēdzās
aizvadītā gada sākumā, tagad bibliotēkā ir plašas mansarda telpas,
kuras gan vēl nav apdzīvotas – to tālākam remontam nepieciešams
papildu finansējums. Taču būtiskākais ir tas, ka jumta smagums
vairs nebalstās uz iekšsienām, bet gan ārsienām, padarot ēku
drošāku, un, kā norāda bibliotēkas direktore, par biezu sniega segu
vairs nav jāuztraucas. Tāpat jumta remontdarbi veicinājuši siltuma
zudumu samazināšanos, jo jumts ir siltināts.

Remontdarbus, tostarp griestu pārsegumu stiprināšanu, K.Barona
zāles restaurāciju, sienu krāsošanu, bibliotēkā veica SIA «Amaxs»,
un darbu līgumsumma ir 119 966 eiro. Savukārt jumtu
rekonstruēja SIA «Būvkore», kopējās izmaksas – 216 000
eiro.

Foto: Santis Zībergs, Ivars Veiliņš