«Bibliotēka jau sen vairs nav tikai fiziska telpa, tā ir arī iespēja strādāt ar mūsu datubāzēm un uzkrāto saturu attālināti. Virtuālā vide kļūst arvien nozīmīgāka mūsu darbā, tādēļ tas ir virziens, kuru turpināsim attīstīt. Tomēr nedrīkstam aizmirst arī par tradicionālajām vērtībām – grāmatām, žurnāliem un avīzēm: teju katrs piektais pilsētnieks ir mūsu bibliotēkas lasītājs,» saka Lāsma Zariņa, kura maija beigās tika apstiprināta Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktores amatā un ir apņēmības pilna turpināt iesākto, lai bibliotēka būtu vieta, uz kuru nāk ne tikai pēc zināšanām, bet arī pavadīt savu brīvo laiku.
Jānis Kovaļevskis
«Ja jau vecāki ar bērniem savās brīvdienās dodas izklaidēties uz lielveikalu, kādēļ gan tā nevarētu būt arī bibliotēka? Savas telpas cenšamies iekārtot tā, lai pie mums saturīgi savu laiku varētu pavadīt gan bērni ar vecākiem, gan seniori, gan tie, kuri uz bibliotēku nāk mācību nolūkos. Bibliotēkā ir gan iekārtots bērnu stūrītis, gan speciāli aprīkota datortehnika, turklāt par bibliotēkas apmeklējumu nav jāmaksā,» uzsver direktore.
Kāda mūsdienās ir bibliotēkas loma?
Bibliotēkas funkcijas noteikti ir kļuvušas plašākas – ja agrāk mēs vairāk koncentrējāmies uz grāmatām un periodiku, tad šobrīd arvien lielāka loma ir mūsu virtuālajam piedāvājumam. Cilvēki arvien biežāk izmanto datubāzes, elektronisko katalogu, «Lursoft» laikrakstu bibliotēku un citus mūsu resursus. Bibliotēku piedāvājums pēdējos gados ir būtiski paplašinājies, jo nākas konkurēt ar plašo kultūras un izklaides piedāvājumu. Mums jāiet līdzi laikam, tādēļ arvien biežāk rīkojam dažādus tematiskos pasākumus. Lai cilvēki nāktu uz bibliotēku, svarīga ir arī fiziskā vide un komforts. Iespēju robežās turpināsim darbu pie centrālās ēkas un filiālbibliotēku telpu sakārtošanas. Tomēr, lai pilnvērtīgi realizētu ideju par bibliotēku kā kultūras centru visu paaudžu cilvēkiem, mums būtu nepieciešama jauna ēka, kurā varētu apvienot bērnu un centrālo bibliotēku.
Ko jelgavnieki iegūtu no jaunas bibliotēkas?
Kā jau minēju, bibliotēkai ar savu piedāvājumu nākas konkurēt gan ar kultūras, gan izklaides iestādēm, tādēļ apmeklētājam, kurš ir pieradis pie komforta, nozīmīgs ir arī telpu jautājums. Arī pilsētas kultūras nams pirms rekonstrukcijas nebija tik piepildīts, kāds tas ir šobrīd. Jauna «gaismas pils» nav pašmērķis, tas drīzāk ir sapnis, kas, raugoties tālākā perspektīvā, nemaz nav tik nereāls. Tomēr šobrīd svarīgākais ir izšķirties par to, vai mēs turpinām ieguldīt un sakārtot esošās bibliotēkas ēkas un telpas, vai domājam par jaunu ēku. Pēdējos gados ēkā Akadēmijas ielā 26 ir veikti vērā ņemami kapitālieguldījumi, arī šogad turpinās remontdarbi. Pakāpeniski varam šo ēku sakārtot, tomēr jārēķinās ar esošajiem ierobežojumiem, piemēram, to, ka šeit nav izbūvēts lifts, līdz ar to māmiņām ar bērnu ratiņiem vai cilvēkiem ratiņkrēslā pakalpojumus varam sniegt tikai pirmajā stāvā.
Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze bibliotekāra darbā?
Profesionālajā jomā ar darbu bibliotēkā esmu saistīta vairāk nekā divdesmit gadu. Sāku kā bibliotekāre Zinātniskajā bibliotēkā un dažādos amatos nostrādāju 17 gadus. Pēdējos piecus gadus strādāju Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā. Sākumā darbs bija saistīts ar jauno tehnoloģiju ieviešanu bibliotēkas darbā, bet vēlāk vadīju Informācijas un pakalpojumu nodaļu.
Cik liels ir pilsētas bibliotēkas krājums, un kuri, jūsuprāt, ir vērtīgākie eksemplāri?
Kopējais bibliotēkas krājums ir vairāk nekā 200 tūkstoši vienību, un esmu pārliecināta, ka katrs mūsu plauktos vai digitālajās krātuvēs atradīs sev saistošas lietas, sākot no grāmatām vecajā drukā un beidzot ar jaunākajiem izdevumiem. Tie, kas izmanto internetu, ar mūsu piedāvājumu var iepazīties, neizejot no mājas, jo mūsu mājas lapā jzb.lv ir pieejams e-katalogs, kurā ir apkopots viss krājums gan drukātā, gan digitālā formātā. Mājas lapā regulāri piedāvājam arī jaunāko grāmatu apskatus, informējam par pasākumiem, izstādēm, bet īpaši lepojamies ar sadaļu par pilsētas vēsturi, kur vienkopus ir visplašākā informācija par mūsu pilsētu.
Vai ir kādas ieceres, kā vēl dažādot bibliotēkas piedāvājumu?
Labs piemērs mums ir Skandināvijas un Ziemeļvalstis, kur bibliotēkas ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa. Piemēram, Somijā bibliotēkās kā lasītāji reģistrējušies ap 80 procentiem iedzīvotāju. Tas, protams, saistīts ar sabiedrības kopējo izglītības un kultūras nepieciešamības līmeni, bet, lai tuvinātos šādiem rādītājiem, mums jābūt pēc iespējas tuvāk saviem lasītājiem. Viena no iespējām ir izvietot pilsētas mikrorajonos, stacijā, autoostā un citās sabiedriski nozīmīgās vietās automatizētus grāmatu izsniegšanas un nodošanas punktus, kuros cilvēks, iepriekš veicot pasūtījumu internetā, varētu saņemt vēlamo izdevumu sev ērtā laikā, lai nav jādodas uz bibliotēku. Tas noteikti veicinātu lasītāju aktivitāti, lai gan apzinos, ka grāmatu iegādes tradīcija Latvijā joprojām ir stipra un daudzi dod priekšroku grāmatnīcai, nevis bibliotēkai.
Arvien populārākas kļūst arī e-grāmatas, tomēr Latvijā līdz šim nav atrisināts autortiesību jautājums. Izdevēji baidās zaudēt ienākumus, lai gan pasaulē jau ir risinājumi, kur e-grāmata tiek nosūtīta lasītājam kā dokuments, kuru nevar nokopēt un kurš automātiski izdzēšas no jūsu datora pēc grāmatas lasīšanai atvēlētā termiņa. Ir arī citi pozitīvi piemēri, teiksim, jauno mūzikas grupu mēģinājumu telpu iekārtošana bibliotēkā, dažādu mākslas virzienu attīstība. Viena no iecerēm ir bibliotēkas centrālās ēkas pagalma plašāka izmantošana, un te mums talkā nāk arī gleznotājs Raitis Junkers, kuram šajā pagalmā ir sava mākslas galerija. Pirmo pasākumu šajā pagalmā rīkosim 27. jūnijā no pulksten 14, piedāvājot radošās darbnīcas lieliem un maziem. Būs dažādi konkursi, zinātnes stūrītis un iespēja darboties pašiem.
Kāda pēdējos gados ir apmeklētāju plūsma pilsētas bibliotēkās?
Statistika liecina, ka bibliotēkas apmeklētāju skaits ir stabils, pat ar nelielu tendenci pieaugt. Tomēr mēs vēlamies padarīt bibliotēkas dzīvi dinamiskāku ar plašu pasākumu programmu. Mums ir radošs kolektīvs, daudz ko izdodas paveikt bez papildu līdzekļiem. Rudenī noteikti atjaunosim Lasītāju kluba tradīciju, sekosim līdzi aktuālajam literatūrā un tiksimies ar autoriem.
Kā jūs raksturotu bibliotēkas lasītājus?
Zīmīgi, ka lielākā daļa apmeklētāju ir strādājoši cilvēki. No Zinātniskās bibliotēkas apmeklētajiem aptuveni 33 procenti ir strādājošie. Viņi, protams, vairumā gadījumu nevar atļauties bibliotēkā pavadīt ilgāku laiku, bet aktīvi izmanto mūsu pakalpojumus. Nāk arī daudzi skolēni un studenti, tiesa, galvenokārt mācību vajadzībām. Ir arī aktīvi seniori, kuri izmanto iespēju un bez maksas apgūst datorprasmes «Lattelecom» finansētajā projektā «Pieslēdzies, Latvija» un citus mūsu pakalpojumus.
Kā varētu veidoties reģionālo bibliotēku sadarbība ar Nacionālo bibliotēku pēc jaunās ēkas atvēršanas?
Arī līdzšinējā sadarbība ir bijusi ļoti laba. Bibliotekāriem tika piedāvātas plašas iespējas apmeklēt dažādus kursus un seminārus, celt savu kvalifikāciju. Līdz ar jauno ēku noteikti šīs iespējas tikai pieaugs, plašāk tiks veidota starptautiskā sadarbība, tāpēc ieguvēji būs visi. Tomēr ēka šajā ziņā nav galvenais – svarīgi, ar kādu saturu tā tiks piepildīta.
Lasītāju skaits:
Avots: JZB dati
Zinātniskās bibliotēkas lasītāji pēc nodarbošanās 2013. gadā
Jelgavas Zinātniskā bibliotēka – Akadēmijas iela 26
Filiāles:
– bibliotēka «Pārlielupe» – Loka maģistrāle 17;
– Miezītes bibliotēka – Dobeles šoseja100;
– bērnu bibliotēka «Zinītis» – Lielā iela 15.
Foto: Ivars Veiliņš
18 °C,
4.1 m/s,
93.8 % 
18 °C,
4.1 m/s,
93.8 %