17.6 °C, 2.3 m/s, 82.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBibliotēkas direktore: «Bibliotēka jau sen vairs nav tikai fiziska telpa grāmatu saņemšanai»
Bibliotēkas direktore: «Bibliotēka jau sen vairs nav tikai fiziska telpa grāmatu saņemšanai»
17/07/2014

«Bibliotēka jau sen vairs nav tikai fiziska telpa, tā ir arī iespēja strādāt ar mūsu datubāzēm un uzkrāto saturu attālināti. Virtuālā vide kļūst arvien nozīmīgāka mūsu darbā, tādēļ tas ir virziens, kuru turpināsim attīstīt. Tomēr nedrīkstam aizmirst arī par tradicionālajām vērtībām – grāmatām, žurnāliem un avīzēm: teju katrs piektais pilsētnieks ir mūsu bibliotēkas lasītājs,» saka Lāsma Zariņa, kura maija beigās tika apstiprināta Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktores amatā un ir apņēmības pilna turpināt iesākto, lai bibliotēka būtu vieta, uz kuru nāk ne tikai pēc zināšanām, bet arī pavadīt savu brīvo laiku.

Jānis Kovaļevskis

«Bibliotēka jau sen vairs nav
tikai fiziska telpa, tā ir arī iespēja strādāt ar mūsu datubāzēm un
uzkrāto saturu attālināti. Virtuālā vide kļūst arvien nozīmīgāka
mūsu darbā, tādēļ tas ir virziens, kuru turpināsim attīstīt. Tomēr
nedrīkstam aizmirst arī par tradicionālajām vērtībām – grāmatām,
žurnāliem un avīzēm: teju katrs piektais pilsētnieks ir mūsu
bibliotēkas lasītājs,» saka Lāsma Zariņa, kura maija beigās tika
apstiprināta Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktores amatā un
ir apņēmības pilna turpināt iesākto, lai bibliotēka būtu vieta, uz
kuru nāk ne tikai pēc zināšanām, bet arī pavadīt savu brīvo
laiku.

«Ja jau vecāki ar bērniem savās
brīvdienās dodas izklaidēties uz lielveikalu, kādēļ gan tā nevarētu
būt arī bibliotēka? Savas telpas cenšamies iekārtot tā, lai pie
mums saturīgi savu laiku varētu pavadīt gan bērni ar vecākiem, gan
seniori, gan tie, kuri uz bibliotēku nāk mācību nolūkos. Bibliotēkā
ir gan iekārtots bērnu stūrītis, gan speciāli aprīkota
datortehnika, turklāt par bibliotēkas apmeklējumu nav jāmaksā,»
uzsver direktore.

 

Kāda mūsdienās ir bibliotēkas
loma?

Bibliotēkas funkcijas noteikti ir
kļuvušas plašākas – ja agrāk mēs vairāk koncentrējāmies uz grāmatām
un periodiku, tad šobrīd arvien lielāka loma ir mūsu virtuālajam
piedāvājumam. Cilvēki arvien biežāk izmanto datubāzes, elektronisko
katalogu, «Lursoft» laikrakstu bibliotēku un citus mūsu resursus.
Bibliotēku piedāvājums pēdējos gados ir būtiski paplašinājies, jo
nākas konkurēt ar plašo kultūras un izklaides piedāvājumu. Mums
jāiet līdzi laikam, tādēļ arvien biežāk rīkojam dažādus tematiskos
pasākumus. Lai cilvēki nāktu uz bibliotēku, svarīga ir arī fiziskā
vide un komforts. Iespēju robežās turpināsim darbu pie centrālās
ēkas un filiālbibliotēku telpu sakārtošanas. Tomēr, lai pilnvērtīgi
realizētu ideju par bibliotēku kā kultūras centru visu paaudžu
cilvēkiem, mums būtu nepieciešama jauna ēka, kurā varētu apvienot
bērnu un centrālo bibliotēku.

 

Ko jelgavnieki iegūtu no jaunas
bibliotēkas? 

Kā jau minēju, bibliotēkai ar savu
piedāvājumu nākas konkurēt gan ar kultūras, gan izklaides iestādēm,
tādēļ apmeklētājam, kurš ir pieradis pie komforta, nozīmīgs ir arī
telpu jautājums. Arī pilsētas kultūras nams pirms rekonstrukcijas
nebija tik piepildīts, kāds tas ir šobrīd. Jauna «gaismas pils» nav
pašmērķis, tas drīzāk ir sapnis, kas, raugoties tālākā perspektīvā,
nemaz nav tik nereāls. Tomēr šobrīd svarīgākais ir izšķirties par
to, vai mēs turpinām ieguldīt un sakārtot esošās bibliotēkas ēkas
un telpas, vai domājam par jaunu ēku. Pēdējos gados ēkā Akadēmijas
ielā 26 ir veikti vērā ņemami kapitālieguldījumi, arī šogad
turpinās remontdarbi. Pakāpeniski varam šo ēku sakārtot, tomēr
jārēķinās ar esošajiem ierobežojumiem, piemēram, to, ka šeit nav
izbūvēts lifts, līdz ar to māmiņām ar bērnu ratiņiem vai cilvēkiem
ratiņkrēslā pakalpojumus varam sniegt tikai pirmajā
stāvā.

 

Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze
bibliotekāra darbā?

Profesionālajā jomā ar darbu bibliotēkā
esmu saistīta vairāk nekā divdesmit gadu. Sāku kā bibliotekāre
Zinātniskajā bibliotēkā un dažādos amatos nostrādāju 17 gadus.
Pēdējos piecus gadus strādāju Rīgas Tehniskās universitātes
Zinātniskajā bibliotēkā. Sākumā darbs bija saistīts ar jauno
tehnoloģiju ieviešanu bibliotēkas darbā, bet vēlāk vadīju
Informācijas un pakalpojumu nodaļu.

 

Cik liels ir pilsētas
bibliotēkas krājums, un kuri, jūsuprāt, ir vērtīgākie
eksemplāri?

Kopējais bibliotēkas krājums ir vairāk
nekā 200 tūkstoši vienību, un esmu pārliecināta, ka katrs mūsu
plauktos vai digitālajās krātuvēs atradīs sev saistošas lietas,
sākot no grāmatām vecajā drukā un beidzot ar jaunākajiem
izdevumiem. Tie, kas izmanto internetu, ar mūsu piedāvājumu var
iepazīties, neizejot no mājas, jo mūsu mājas lapā jzb.lv ir
pieejams e-katalogs, kurā ir apkopots viss krājums gan drukātā, gan
digitālā formātā. Mājas lapā regulāri piedāvājam arī jaunāko
grāmatu apskatus, informējam par pasākumiem, izstādēm, bet īpaši
lepojamies ar sadaļu par pilsētas vēsturi, kur vienkopus ir
visplašākā informācija par mūsu pilsētu.

 

Vai ir kādas ieceres, kā vēl
dažādot bibliotēkas piedāvājumu?

Labs piemērs mums ir Skandināvijas un
Ziemeļvalstis, kur bibliotēkas ir būtiska ikdienas dzīves
sastāvdaļa. Piemēram, Somijā bibliotēkās kā lasītāji reģistrējušies
ap 80 procentiem iedzīvotāju. Tas, protams, saistīts ar sabiedrības
kopējo izglītības un kultūras nepieciešamības līmeni, bet, lai
tuvinātos šādiem rādītājiem, mums jābūt pēc iespējas tuvāk saviem
lasītājiem. Viena no iespējām ir izvietot pilsētas mikrorajonos,
stacijā, autoostā un citās sabiedriski nozīmīgās vietās
automatizētus grāmatu izsniegšanas un nodošanas punktus, kuros
cilvēks, iepriekš veicot pasūtījumu internetā, varētu saņemt vēlamo
izdevumu sev ērtā laikā, lai nav jādodas uz bibliotēku. Tas
noteikti veicinātu lasītāju aktivitāti, lai gan apzinos, ka grāmatu
iegādes tradīcija Latvijā joprojām ir stipra un daudzi dod
priekšroku grāmatnīcai, nevis bibliotēkai.

Arvien populārākas kļūst arī e-grāmatas,
tomēr Latvijā līdz šim nav atrisināts autortiesību jautājums.
Izdevēji baidās zaudēt ienākumus, lai gan pasaulē jau ir
risinājumi, kur e-grāmata tiek nosūtīta lasītājam kā dokuments,
kuru nevar nokopēt un kurš automātiski izdzēšas no jūsu datora pēc
grāmatas lasīšanai atvēlētā termiņa. Ir arī citi pozitīvi piemēri,
teiksim, jauno mūzikas grupu mēģinājumu telpu iekārtošana
bibliotēkā, dažādu mākslas virzienu attīstība. Viena no iecerēm ir
bibliotēkas centrālās ēkas pagalma plašāka izmantošana, un te mums
talkā nāk arī gleznotājs Raitis Junkers, kuram šajā pagalmā ir sava
mākslas galerija. Pirmo pasākumu šajā pagalmā rīkosim 27. jūnijā no
pulksten 14, piedāvājot radošās darbnīcas lieliem un maziem. Būs
dažādi konkursi, zinātnes stūrītis un iespēja darboties
pašiem.

 

Kāda pēdējos gados ir
apmeklētāju plūsma pilsētas bibliotēkās?

Statistika liecina, ka bibliotēkas
apmeklētāju skaits ir stabils, pat ar nelielu tendenci pieaugt.
Tomēr mēs vēlamies padarīt bibliotēkas dzīvi dinamiskāku ar plašu
pasākumu programmu. Mums ir radošs kolektīvs, daudz ko izdodas
paveikt bez papildu līdzekļiem. Rudenī noteikti atjaunosim Lasītāju
kluba tradīciju, sekosim līdzi aktuālajam literatūrā un tiksimies
ar autoriem.

 

Kā jūs raksturotu bibliotēkas
lasītājus?

Zīmīgi, ka lielākā daļa apmeklētāju ir
strādājoši cilvēki. No Zinātniskās bibliotēkas apmeklētajiem
aptuveni 33 procenti ir strādājošie. Viņi, protams, vairumā
gadījumu nevar atļauties bibliotēkā pavadīt ilgāku laiku, bet
aktīvi izmanto mūsu pakalpojumus. Nāk arī daudzi skolēni un
studenti, tiesa, galvenokārt mācību vajadzībām. Ir arī aktīvi
seniori, kuri izmanto iespēju un bez maksas apgūst datorprasmes
«Lattelecom» finansētajā projektā «Pieslēdzies, Latvija» un citus
mūsu pakalpojumus.

 

Kā varētu veidoties reģionālo
bibliotēku sadarbība ar Nacionālo bibliotēku pēc jaunās ēkas
atvēršanas?

Arī līdzšinējā sadarbība ir bijusi ļoti
laba. Bibliotekāriem tika piedāvātas plašas iespējas apmeklēt
dažādus kursus un seminārus, celt savu kvalifikāciju. Līdz ar jauno
ēku noteikti šīs iespējas tikai pieaugs, plašāk tiks veidota
starptautiskā sadarbība, tāpēc ieguvēji būs visi. Tomēr ēka šajā
ziņā nav galvenais – svarīgi, ar kādu saturu tā tiks
piepildīta.

Lasītāju
skaits:

 

Avots: JZB dati

 

Zinātniskās bibliotēkas lasītāji
pēc nodarbošanās 2013.
gadā
  

 Avots: JZB dati

 

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka –
Akadēmijas iela 26

Filiāles:

        
bibliotēka «Pārlielupe» – Loka maģistrāle
17;

        
Miezītes bibliotēka – Dobeles
šoseja100;

        
bērnu bibliotēka «Zinītis» – Lielā iela
15.

 

Foto: Ivars Veiliņš