Pilsētā

Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju 2012. gadā izdevusi desmit vēstures grāmatu sēriju «Latvijas vēstures mazā bibliotēka». Visas sērijas grāmatas jau ir pieejamas arī Jelgavas bibliotēkās, informē Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) pārstāve Ligita Lapiņa.

www.jelgavasvestnesis.lv

Latvijas Universitāte (LU)
sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju 2012. gadā
izdevusi desmit vēstures grāmatu sēriju «Latvijas vēstures mazā
bibliotēka». Visas sērijas grāmatas jau ir pieejamas arī Jelgavas
bibliotēkās, informē Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB)
pārstāve Ligita Lapiņa.

2012. gada nogalē tika izdotas vēl
pēdējās trīs sērijas «Latvijas vēstures mazā bibliotēka» grāmatas,
kas nu arī nogādātas un pieejamas publiskajās
bibliotēkās.

L.Lapiņa stāsta, ka vēstures doktores,
LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieces un Rīgas Stradiņa
universitātes asociētā profesores Dainas Bleieres grāmatā «Eiropa
ārpus Eiropas… Dzīve Latvijas PSR» aplūkots, kā dzīvi padomju
Latvijā ietekmēja ideoloģija, vara un ekonomiskā kārtība, kādas
bija brīvības taustāmās un materiāli netveramās robežas. Tāpat
sniegts ieskats teorētiskajā kontekstā, kas ir aktuāls padomju
režīma pētniecībā, – diskusijās par totalitārisma, revizionisma un
postrevizionisma pieejām.

LU profesora habilitētā vēstures doktora
Ineša Feldmaņa grāmatā «Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939 –
1941)» atspoguļots viens no īpaši smagiem un būtiskiem zaudējumiem
latviešu tautai – vācbaltiešu izceļošana Otrā pasaules kara laikā.
No Latvijas aizbrauca izglītotākā un ar iniciatīvu apveltītākā
iedzīvotāju daļa. Daudzi vietējie vācieši bija galvenie speciālisti
dažādās ekonomikas, veselības aizsardzības un citās nozarēs. Līdz
ar viņu izceļošanu sāka veidoties intelektuālais vakuums, tādējādi
Latvija zaudēja arī savu stabilāko saikni ar
Rietumeiropu.

Savukārt LU Latvijas vēstures institūta
pētnieces un žurnāla «Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls»
atbildīgās redaktores Inetas Lipšas grāmatu «Izklaides kultūra
Latvijā: morāles komunikācijas aspekti (1918 – 1934)» stāsta par
latviešu inteliģences iekšējo pretestību padomju cenzūrai un tā
laika kultūras veidošanos. Kamēr moralizētāji kliedza un cenzori
cenzēja, klusējošais iedzīvotāju vairākums labprāt piemērojās
jaunajam kultūrā. Tā sauktais mazais cilvēks rīkojās. Viņš smējās
par divertismentu artistu jokiem, lasīja erotikas žurnālus, pētīja
zīmējumus un fotogrāfijas, gaidīja skūpstu epizodes kinofilmās,
lasīja par rēvijām un kāri tvēra pēc visa cita, kam tā sauktā
sabiedriskā doma gribēja liegt ieeju publiskajā telpā.

Katra no grāmatām ir laista klajā 1500
eksemplāru tirāžā. Grāmatas dāvinātas visām Latvijas
bibliotēkām.

Projektu finansē no Eiropas Komisijas un
Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tā
mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Projekta laikā sērijā «Latvijas vēstures
mazā bibliotēka» izdotās grāmatas:

• Eva Eihmane «Rīgas arhibīskapa un Vācu
ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā»;

• Heinrihs Strods «Latvijas nacionālo
partizānu karš, 1944 – 1956»;

• Jānis Riekstiņš «PSRS Iekšlietu Tautas
komisariāta «Latviešu operācija», 1937 – 1938»;

• Inesis Feldmanis «Latvija Otrajā
pasaules karā (1939 – 1945): jauns konceptuāls
skatījums»;

• Bonifācijs Daukšts «Kopveža Voldemāra
Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija»;

• Antonijs Zunda «Latvija un
Lielbritānija: partneri vai sabiedrotie (1930 – 1940)»;

• Bonifācijs Daukšts «Latvija un
Lielbritānija: partneri vai sabiedrotie (1930 – 1940)»;

• Daina Bleiere «Eiropa ārpus Eiropas…
Dzīve Latvijas PSR»;

• Inesis Feldmanis «Vācbaltiešu
izceļošana no Latvijas (1939 – 1941)»;

• Ineta Lipša «Izklaides kultūra
Latvijā: morāles komunikācijas aspekti (1918 – 1934)».