3.6 °C, 4.2 m/s, 97.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBiodegviela pagaidām ir vāja alternatīva
Biodegviela pagaidām ir vāja alternatīva
11/07/2008

Cerīgi nākotnē raugās biodegvielas ražotāji, kas apgalvo, ka litram biodegvielas esot jābūt vidēji par desmit santīmiem lētākam nekā parastajai degvielai, tādēļ tā kļūšot aizvien populārāka. Tiesa, īsta pamata tam nav – šobrīd nav pat īsti zināms, cik vietās biodegviela tiek tirgota, tās cenas ir dažādas, bet cilvēku uzticība – tāda, ko varētu vēlēties augstāku.

Cerīgi nākotnē raugās biodegvielas ražotāji, kas apgalvo,
ka litram biodegvielas esot jābūt vidēji par desmit santīmiem
lētākam nekā parastajai degvielai, tādēļ tā kļūšot aizvien
populārāka. Tiesa, īsta pamata tam nav – šobrīd nav pat īsti
zināms, cik vietās biodegviela tiek tirgota, tās cenas ir dažādas,
bet cilvēku uzticība – tāda, ko varētu vēlēties
augstāku.

Latvijas Biodegvielas asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs
stāsta, ka Latvijā ir pieci uzņēmumi, kuri var ražot biodegvielu,
tiesa, lielākoties visa saražotā degviela tiek eksportēta. «Es
zinu, ka Latvijā ir viena degvielas uzpildes stacija, kas tirgo
bioetanolu, bet mašīnas, kurās to drīkstētu liet, Latvijā nav pat
desmit. Šī uzpildes stacija darbojas Rīgā, un ne tuvu nevar
apgalvot, ka biodegviela būtu ļoti pieprasīta prece. Ņemot vērā
faktu, ka bioetanola lietošana pieļaujama vien automašīnām ar
speciāli pielāgotiem dzinējiem, saprotams, ka ceļš līdz brīdim, kad
tā kļūs par ikdienas patēriņa preci, vēl tāls ejams. Savukārt par
to, cik daudzās vietās Latvijā iespējams iegādāties
biodīzeļdegvielu, kas teorētiski ir lejama katrā mašīnā ar dīzeļa
dzinēju, nav nekādas informācijas. Ir uzpildes stacijas, kas to it
kā tirgo, bet nepietiekamā biodegvielas daudzuma dēļ, kā arī tādēļ,
ka nav iespējams normāli plānot nākamās piegādes un to apjomus,
dara to neregulāri. Tiesa, ceram, ka perspektīvā šī situācija
mainīsies. Pagaidām tas, ko Latvijā saražojam, lielākoties tiek
eksportēts,» situāciju ar biodegvielas pieejamību un popularitāti
Latvijā raksturo D.Znatnajs. Viņš gan arī apstiprina, ka pašlaik
biodegvielai nav arī noteikta vienota cena – brīvā tirgus apstākļos
katrs tirgotājs nosaka tādu cenu, kādu uzskata par nepieciešamu,
un, lai arī tai vidēji vajadzētu maksāt par santīmiem septiņiem
līdz deviņiem lētāk nekā fosilajai degvielai, biodegviela mēdz būt
arī krietni dārgāka. 
D.Znatnajs informē, ka saskaņā ar Eiropas Savienības normatīviem
nākamo gadu laikā biodegvielas patēriņam valsts tirgū būs jāveido
4,25 procenti no degvielas kopējā patēriņa. Tiesa, zinot, ka pērn
Latvijā biodegvielas patēriņš esot veidojis tikai 0,14 procentus no
kopapjoma, noteiktie mērķi šķiet sarežģīti sasniedzami.
Vienlaikus gan D.Znatnijs piebilst, ka tie nav arī gluži bez
pamata. Pat Latvijas Biodegvielas asociācija neiesaka
biodīzeļdegvielu liet jaunām automašīnām ar dīzeļdzinēju, kam ir
garantija: «Garantijas automašīnām biodīzeļdegvielu neiesakām liet
nevis tāpēc, ka domātu, ka tā var kaitēt dzinējam, bet gan tāpēc,
ka garantijas remonts vairākkārt nepamatoti atteikts tikai tādēļ,
ka lietota biodegviela, kaut reāli tai ar bojājumu nav saistības.
Tiesa, fakts ir arī tas, ka biodegviela no bākas attīra iepriekš
radušos nosēdumus, attīra arī dzinēju un degvielas padeves sistēmu.
Protams, šiem noņemtajiem netīrumiem kaut kur jāpaliek, un parasti
gadās, ka dīzeļdzinēja automašīnām, kas iepriekš brauktas ar fosilo
degvielu, bet vēlāk – ar biodegvielu, ir jāmaina degvielas sūknis –
tas vienkārši aizsērējis ar netīrumiem. Remonts ir pietiekami dārgs
un autoīpašniekam nepatīkams, taču, vienu reizi degvielas padeves
sistēmu šādi attīrījis, vēlāk cilvēks var aizmirst par nebūšanām,
tādēļ ceru, ka aizspriedumi tiks kliedēti un arī latvieši aizvien
vairāk izmantos gan lētāko, gan arī tīrāko biodegvielu.»