Katrs no iedzīvotājiem droši vien ir pamanījis bezpajumtniekus jeb «bomžus», kas ikdienu pavada, rakņājoties atkritumu konteineros. Paši klaidoņi pie tādas dzīves sen kā pieraduši un par to nesūdzas – izrādās, atkritumu konteiners viņiem ir gluži tas pats, kas mums veikals. Viņi tur «iegādājas» gan pārtikas produktus, gan apģērbu. Dažkārt atrod pat netīšam izmestas dārglietas, naudu.
Olga Tiļecka
Foto: Stella Gazarova
Bet vai kāds no jums aizdomājas, kāpēc cilvēks spiests tā darīt? Skolniece Stella pārliecināta, ka «bomžus» var iedalīt divās kategorijās: pie pirmās pieder tie cilvēki, kuri pēc kaut kādas psiholoģiskas traumas vai pēc virknes dzīvē piedzīvotu neveiksmju problēmas atrisinājumu meklē pudelē. «Tādiem es labprāt palīdzētu,» spriež Stella, piebilstot, ka pie otras grupas, viņasprāt, pieder tie, kam dzīvē bija viss, taču, saistoties ar sliktu kompāniju vai citādi, viņi vienkārši pamazām «nolaidās», līdz kļuva par «bomžiem». «Tādus, protams, nav vērts žēlot,» prāto jauniete.
Savukārt studenta Viktora nostāja pret bezpajumtniekiem ir strikta: «Manuprāt, visi bezpajumtnieki ir bezcerīgi dzērāji. Un tikai viņi paši ir vainīgi, ka tagad spiesti rakņāties pa miskastēm, mirt dažādu slimību dēļ,» tā Viktors, atzīstot, ka daudzi «bomžus» uzskata, par sabiedrības padibenēm, atkritumiem, un arī pie tā viņi paši ir vainīgi.
«Seši mani brāļi gāja bojā Afganistānā, bet es paliku dzīvs. Tagad? Tagad es esmu klaidonis un dzīvoju zem krūma,» atklāj uzrunātais bezpajumtnieks Dmitrijs. Viņš neslēpj, ka agrāk viņam bija viss, kas nepieciešams normālai dzīvei. «Bet pēc tam es pazaudēju darbu un kļuvu nevienam nevajadzīgs. Nu man nav ne mājas, ne ģimenes,» nopūšas Dmitrijs. Turklāt nesen viņu notriekusi mašīna, kas izraisījusi problēmas ar kājām. «Tagad man sākās gangrēna, bet, protams, ārstēšanai naudas nepietiek…»
11.2 °C,
6.2 m/s,
89.9 % 
11.2 °C,
6.2 m/s,
89.9 %