Pilsētā

Kaut arī jaunie Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) paredz velosipēdistu novirzīšanu no ietvēm uz brauktuvēm, Jelgavā lielākoties ir radīta infrastruktūra, lai velosipēdisti varētu pārvietoties pa īpaši izveidotiem gājēju un velosipēdu ceļiem. Uz tiem noteikta stingra kārtība, kā tiek organizēta satiksme.

Velobraucēji var izmantot ietves tikai atsevišķos gadījumos.
Pilsētā šobrīd ir trīs veloceliņi, pa kuriem atļauts pārvietoties
tikai velobraucējiem, taču šie noteikumi vēl netiek pilnvērtīgi
ievēroti, jo veloceliņus atsevišķos gadījumos izmanto arī gājēji.
Aptaujātie jelgavnieki piekrīt, ka liela loma satiksmes drošības
nodrošināšanā ir ne tikai satiksmes noteikumu pārzināšanai, bet arī
savstarpējai cieņai un sapratnei uz ceļa. Pēc Jelgavas autobraucēju
domām, riteņbraucējiem tomēr būtu jāpārvietojas pa ietvēm, lai
samazinātu ceļu satiksmes negadījumu iespējamības risku.

Maina noteikumus, lai mazinātu cietušo
skaitu

CSN, kuru mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu
uzmanību pievēršot mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem –
gājējiem un velosipēdistiem –, spēkā ir no šī gada 1. janvāra.
Jaunie noteikumi paredz, ka velosipēdistiem ir jāpārvietojas pa
tiem paredzēto infrastruktūru, bet, ja tādas nav, – pa brauktuvi
vai izņēmuma gadījumā – pa ietvi, kur priekšroka vienmēr dodama
gājējiem.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tika mainīti satiksmes
noteikumi, ir ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti
velosipēdisti, skaita palielināšanās. Proti, 2014. gadā Latvijā
bojā gājuši 13 riteņbraucēji, pērn – 16, tāpat palielinājies arī
ievainojumus guvušo skaits. Arī Jelgavā 2014. gadā gājis bojā viens
velosipēdists, ievainoti 17, bet pagājušajā gadā traumas guvuši 14
riteņbraucēji.

Jāpielāgojas gājēju ātrumam

Jelgavā par ietvju un brauktuvju infrastruktūru atbildīgās
pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs
atzīst, ka jaunos CSN vērtē pozitīvi: «Jaunie noteikumi precīzāk
nosaka gadījumus, kad velosipēdists drīkst braukt pa ietvi un kad
tam ir jāpārvietojas pa brauktuvi. Gadās situācijas, kad,
velosipēdistam pārvietojoties pa šaurāku ietvi, tiek traucēta
gājēju kustība, kas var radīt gan gājēju, gan velobraucēju
neapmierinātību. Priekšroka ir gājējiem, un intensīvas satiksmes
apstākļos velobraucējiem jāpielāgojas gājēju pārvietošanās
ātrumam.»

Jaunie noteikumi paredz, ka vietās, kur nav izbūvēta atbilstoša
infrastruktūra, velobraucējiem jābrauc pa brauktuvi, taču ir
izņēmuma gadījumi, piemēram, ja pārvietošanās pa brauktuvi ir
apgrūtināta, bīstama vai to neatļauj meteoroloģiskie apstākļi. Tad
velobraucējiem jāņem vērā gājēju intereses. Ceļu satiksmes drošības
direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas nodaļas speciālists Lauris Kumpiņš
atgādina, ka liela nozīme ir pašu satiksmes dalībnieku abpusējai
sapratnei un pieklājībai: «Gan gājējiem, gan velobraucējiem pa
ietvēm jāpārvietojas tā, lai viens otram netraucētu. Taču jebkurā
gadījumā priekšroka ir gājējiem, un velobraucējiem ar to
jārēķinās.»

Pilsētas centrā velobraucējus visbiežāk var redzēt uz gājēju un
velosipēdu ceļiem, kas tapuši pēdējos gados un ir pietiekami plati,
lai pa tiem pārvietotos gan gājēji, gan velobraucēji. Visbiežāk
sastopami divu veidu gājēju un velosipēdu ceļi – tādi, kuros
stingri noteikts, pa kuru pusi ir jāiet gājējiem un kādā virzienā
jāpārvietojas velosipēdistiem, kā arī tādi, kas nenosaka kārtību,
kādā tiek organizēta kustība, tāpēc te darbojas solidaritātes
princips. Jelgavā velobraucēji jau pazīst, ka sarkani krāsotais
bruģis domāts viņiem. Ja tomēr šī kārtība nav stingri noteikta, tad
jāņem vērā: CSN 200. punkts nosaka, ka velosipēdu vadītājiem
jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju
un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai.

Jelgavā – trīs veloceliņi

Jelgavā šobrīd ir trīs veloceliņi, pa kuriem var pārvietoties
tikai velosipēdisti: Jāņa Čakstes bulvārī, Lielās ielas posmā no
Jāņa Čakstes bulvāra līdz Uzvaras ielai un Brīvības bulvāra posmā
no Garozas ielas līdz Izstādes ielai. Kā skaidro M.Mielavs, šī
brīža pilsētas infrastruktūrā tiek meklēts kompromiss, lai vieta
atrastos visiem satiksmes dalībniekiem. «Vairumā gadījumu pilsētas
apbūve ļauj mums veidot pietiekami platas ietves, lai pa tām varētu
pārvietoties gan gājēji, gan velosipēdisti. Jaunajos būvniecības
objektos ļoti rūpīgi tiek izvērtēts, lai tiktu nodrošināta
infrastruktūra visiem satiksmes dalībniekiem. Protams,
drošākais un ērtākais risinājums ir izveidot atsevišķu
infrastruktūru velosipēdistiem un gājējiem, taču tas bieži vien nav
iespējams. Atsevišķās ielās jau vēsturiski būves izvietotas
tuvu ielai, ieeja ēkās ir tūlīt no ietves vai pat ietves daļā ir
izvietoti ieejas pakāpieni un pandusi, līdz ar to izmaiņu veikšana
ir ierobežota. Ietve, pa kuru drīkst pārvietoties kā gājēji, tā
velosipēdisti, ir kompromiss, lai tiktu nodrošināta droša
infrastruktūra visiem satiksmes dalībniekiem un velosipēdistiem
nebūtu jāizmanto brauktuve,» tā «Pilsētsaimniecības» vadītājs.

Kaut gan CSN skaidri nosaka kārtību, kādā visiem satiksmes
dalībniekiem ir jāpārvietojas pa ielām, gājēju un velosipēdu
ceļiem, kā arī ietvēm, liela nozīme ir arī dalībnieku savstarpējai
sapratnei un pieklājībai. CSDD maijā uzsāka kampaņu «Pieklājība
vieno», kuras laikā transportlīdzekļu vadītāji un gājēji tiek
informēti par izmaiņām noteikumos, kā arī viņiem tiek atgādināts
par savstarpējo cieņu un sapratni. Īpaša nozīme kampaņā pievērsta
tieši velosipēdistu drošībai ceļu satiksmē.

Foto: no JV arhīva