Arvien izplatītāki gan Jelgavā, gan Latvijā kopumā ir kļuvuši apdrošināšanas brokeri, kuri klientam piemeklē vēlmēm atbilstošāko piedāvājumu. «Klienta ieguvums ir laiks un ietaupītie naudas līdzekļi – lai apstaigātu visas apdrošināšanas kompānijas un iepazītos ar to piedāvājumu, paiet gandrīz diena, bet mēs viņam nodrošinām vienkopus visu kompāniju piedāvājumus,» tā par brokera darbu saka Māris Auziņš, SIA «Apdrošināšanas brokeru sabiedrība «MMZ»» izpilddirektors.
Ilze Knusle-Jankevica
Viņš norāda, ka tikai ļoti mazai Latvijas sabiedrības daļai ir skaidrs, kas īsti ir apdrošināšanas brokeris un ar ko viņš nodarbojas. «Galvenais, kas jāpasaka, ir tas, ka brokeris no klienta naudu par pakalpojumu neņem, jo apdrošināšanas kompānijas viņam maksā procentus par katru noslēgto līgumu,» norāda M.Auziņš. Viņš noraida pieļāvumu, ka līdz ar to brokeris ir ieinteresēts pārdot tās kompānijas polisi, kura viņam vairāk maksā – informācija par to, cik procentus brokeris saņem par polisi, nav konfidenciāla, klients var to uzzināt. Lai palīdzētu klientam izvēlēties, brokeri viņam pastāsta, kā katra kompānija aprēķina atlīdzību un cik ilgā laikā to izmaksā, iepazīstina ar kompāniju reitingiem, summām, kādas tās ir izmaksājušas prēmijās, un citu informāciju. Savukārt SIA «Apdrošināšanas aģentūra «777»» valdes locekle Vija Kugra šo procesu vienkāršoti salīdzina ar iepirkšanos. «Tas ir tāpat kā ar iepirkšanos – vai nu cilvēks izvēlas doties uz lielveikalu, vai staigā pa ielu un ieiet katrā mazajā veikaliņā. Lielveikalā vienuviet pieejama informācija par to, kas tiek piedāvāts, kas ir modē, kā arī diezgan īsā laikā var iegādāties visu nepieciešamo. Brokeri ir kā lielveikals,» tā V.Kugra, piebilstot, ka apdrošināšanas kompānijas darbinieks, pat zinot, ka konkurentam attiecīgais produkts ir lētāks, klientam to teikt nedrīkst. Lai gan gandrīz visas apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus piedāvā arī internetā, M.Auziņš nebaidās, ka brokeriem aptrūksies darba. Pirmkārt, tāpēc, ka internets nekonsultē, bet cilvēkiem vajag, lai kāds palīdz orientēties piedāvājumu jūklī, lai kāds cits to izdara viņa vietā. Otrkārt, pasūtot polisi internetā, tāpat jādodas uz apdrošināšanas kompāniju pēc zīmoga, jo daudzviet ārzemēs, īpaši Lietuvā un Polijā, polises bez zīmoga rada liekas aizķeršanās pāarunās ar policistiem. Treškārt, brokeris paskaidro, kā rīkoties, ko darīt tad, kad iestājas apdrošināšanas atlīdzības gadījums. «Šādās situācijās cilvēks parasti ir šokā un viņam nepieciešams, lai kāds pasaka, kas tieši tagad jādara. Protams, var jau meklēt internetā vai prasīt paziņām, bet, ja klients apdrošinājies pie brokera, viņš arī palīdzēs ar padomu un neliegs konsultāciju,» stāsta brokeris, piebilstot, ka šīs profesijas pārstāvji klientiem pieejami 24 stundas diennaktī. Nereti ir tādas situācijas, kad klients izvēlas lētāko piedāvājumu, neiedziļinoties, kādos gadījumos viņam pienāksies atlīdzība. Brokera darbs ir paskaidrot, ka, piemēram, apdrošinot nekustamo īpašumu, nepieciešama arī iedzīves apdrošināšana un civiltiesiskā apdrošināšana. «Piemēram, ir situācija – dzīvoklī izceļas ugunsgrēks un, to dzēšot, tiek nopludināti kaimiņi. Ja nav apdrošināta iedzīve, tad klients saņem atlīdzību tādā apmērā, lai atjaunotu sienas to iepriekšējā stāvoklī. Savukārt, ja nav civiltiesiskās apdrošināšanas, tad viņam var nākties segt arī kaimiņiem nodarītos zaudējumus,» skaidro M.Auziņš. Lai gan, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā apdrošināšanas brokeris ir samērā jauna profesija, V.Kugra uzskata, ka brokeru skaits augs, palielināsies arī viņu klientu skaits un apdrošināšanas kompānijas laika gaitā izvēlēsies strādāt tikai ar brokeriem – par to liek domāt tas, ka daudzas apdrošināšanas kompānijas jau sākušas pārstrukturēties un cenšas ietaupīt tieši uz administratīvo izdevumu rēķina, slēdzot savas filiāles. Arī apdrošināšanas brokeru sabiedrības «MMZ»» izpilddirektors ir pārliecināts, ka nākotnē ar apdrošināšanu nodarbosies tikai brokeri, jo apdrošināšanas kompānijām uzturēt telpas un algot cilvēkus nebūs izdevīgi.
5.7 °C,
2.4 m/s,
43.8 % 
5.7 °C,
2.4 m/s,
43.8 %