Pilsētā

«Jelgava – tā pirmām kārtām ir cilvēks, tāpēc, veidojot pašvaldības budžetu, visupirms domājam par jelgavniekiem. Drošība pilsētā, sakārtota infrastruktūra, plašs pakalpojumu klāsts – tas viss ir vērsts uz to, lai iedzīvotāji dzīvotu labāk, taču līdztekus tam šogad pilsētas budžeta projektā par prioritāti esam izvirzījuši ģimeni.

Kristīne Langenfelde

«Jelgava – tā pirmām kārtām ir cilvēks, tāpēc, veidojot
pašvaldības budžetu, visupirms domājam par jelgavniekiem. Drošība
pilsētā, sakārtota infrastruktūra, plašs pakalpojumu klāsts – tas
viss ir vērsts uz to, lai iedzīvotāji dzīvotu labāk, taču līdztekus
tam šogad pilsētas budžeta projektā par prioritāti esam izvirzījuši
ģimeni. Vēl ne katrs izjūt ekonomiskās situācijas stabilizāciju
valstī, tāpēc atbalsts no pašvaldības var būt ļoti būtisks. Rūpīgi
analizējot finansiālās iespējas un sabalansējot pašvaldības
budžetu, šogad paredzam nodrošināt  jaunus atbalsta veidus
ģimenēm – atjaunosim skolēnu nodarbinātības pasākumus vasarā, pirmo
reizi piešķirsim naudas pabalstu katram jaundzimušajam, ieviesīsim
braukšanas maksas atvieglojumus, palielināsim līdzfinansējumu
privātajiem bērnudārziem, ārpus kārtas pirmsskolas izglītības
iestādēs uzņemsim bērnus no daudzbērnu ģimenēm, bet labākajiem
pedagogiem maksāsim stipendiju. Vienlaikus turpināsim nodrošināt
arī visus līdzšinējos atbalsta veidus,» šā gada pilsētas budžeta
veidošanu skaidro Jelgavas mērs Andris Rāviņš.

2012. gada pašvaldības budžeta projekts ir izstrādāts, domnieki to
vēl skata komitejās, bet par budžeta pieņemšanu domes deputātiem
būs jālemj 26. janvārī.
            

Iekasēts vairāk nekā plānots
Šā gada budžeta veidošanu nevar skatīt atrauti no pagājušā gada
budžeta izpildes. «Jāatzīst, ka 2011. gada budžetu sabalansēt
nebija viegli, jo tas bija mazāks nekā vēl pirms gada. Nācās ļoti
mērķtiecīgi aprēķināt katra lata izlietojumu, saprast, kur un kā
vēl ietaupīt, lai racionālāk izlietotu pašvaldības līdzekļus,
nesamazinot pakalpojumus. Viens no instrumentiem bija pašvaldības
kredītu pārkreditēšana no latiem uz eiro, kas ļāva ietaupīt. Tāpat
krīze jau bija iemācījusi, ka katrā pozīcijā iespējama vēl
racionālāka naudas izlietošana. Nu pēc gada var teikt, ka darbs ir
atmaksājies: finansiālā piesardzība ļāva 2011. gadu noslēgt ar
budžeta pārpildi – pašvaldība no iedzīvotāju ienākuma nodokļa
iekasēja par 9,9 procentiem vairāk nekā prognozēts,» uzsver
A.Rāviņš. Savukārt nekustamā īpašuma nodoklis iekasēts par 164 000
latu vairāk. «Valsts noteiktais nodoklis par zemi un mājokli ir
papildu slogs iedzīvotājiem, tāpēc nekad netiek prognozēta
simtprocentīga tā iekasēšana. Izjutām, ka cilvēkiem nav viegli
nodokli samaksāt – regulāri pašvaldība saņēma iesniegumus ar lūgumu
piešķirt nodokļa atvieglojumus, taču vienlaikus daļa iedzīvotāju
kļūst apzinīgāki un saprot, ka dzīvot ar parādu nav izdevīgi, un
savas saistības sāk kārtot arī tie, kuri nodokli nav maksājuši
vairākus gadus,» stāsta A.Rāviņš.

Tendenci, ka pašvaldības budžets pildās labāk nekā plānots,
varēja manīt jau gada vidū, bet pašvaldība nesteidza papildu
iekasēto naudu tērēt. «Turpinājām būt piesardzīgi un naudu
uzkrājām, jo šajos apstākļos ir grūti prognozēt, ko atnesīs
nākamais gads,» tā A.Rāviņš.

Finanšu plānošana un piesardzība ir sevi pierādījusi – veidojot
šā gada budžetu, pašvaldībai vairs nebija nepieciešams samazināt
budžetu kādai no jomām – praktiski visās šogad paredzēts kaut
nedaudz, bet vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā gadā.

Šā gada budžets – 36,8 miljoni latu
Lai arī labākajos gados Jelgavas budžeta kopējie resursi sasnieguši
pat 65 miljonus latu, 2012. gada prognoze 36,8 miljoni latu ir
labāka nekā iepriekšējā gadā.

No ieņēmumiem lielāks nekā pirms gada tiek prognozēts
iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasējums. «Kaut arī daudziem
joprojām šķiet, ka ekonomiskā situācija neuzlabojas, skaitļi rāda
ko citu – jau pagājušajā gadā ienākuma nodokli iekasējām par 1,8
miljoniem latu vairāk nekā paredzējām, tāpēc neliels prognozes
pieaugums tiek plānots arī šogad,» skaidro pilsētas mērs.

Tāpat vairāk līdzekļu pašvaldība šogad varētu iekasēt par
nekustamā īpašuma nodokli, taču arī te pieaugums tiek plānots
pieticīgi. «Šajā nodoklī valsts šogad ieviesusi lielākās izmaiņas,
tomēr dome, reāli skatoties uz iedzīvotāju maksātspēju, izmantoja
tai piešķirtās tiesības un lēma neiekasēt nodokli par palīgēkām, kā
arī saglabāt nodokļa pieauguma ierobežojumu par zemi 25 procentu
apmērā,» uzsver A.Rāviņš.

Arī citu ienākumu prognoze veidota piesardzīgi – ieņēmumi par
pašvaldības maksas pakalpojumiem, nodevu un naudas sodu iekasējumi
paredzēti mazāki nekā pērn, jo to pierāda budžeta faktiskā
izpilde.

Lai salīdzinātu Jelgavu ar citām pašvaldībām, tiek vērtēti
ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Jelgavā tie ir 323 lati, kas ļauj
ierindoties piektajā vietā valstī aiz Jūrmalas (390 lati uz vienu
iedzīvotāju), Rīgas (380 lati uz vienu iedzīvotāju), Ventspils (356
lati uz vienu iedzīvotāju) un Valmieras (334 lati uz vienu
iedzīvotāju).

Vienlaikus Jelgava ievērojamus līdzekļus ik gadu turpina maksāt
Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, no kura līdzekļiem tiek dotētas
tās pašvaldības, kas pašas sevi nespēj nodrošināt. Ja šo summu
izdala uz katru pilsētnieku, sanāk, ka katrs izlīdzināšanas fondā
ieskaita astoņus latus gadā.

«Taču kopumā jāatzīst, ka 2012. gads izskatās cerīgāks par
pagājušo un tieši 2011. gada ieņēmumu pārpilde ir tas drošības
spilvens, kas šogad palīdz sabalansēt budžetu. Tomēr mēs vēl
būtiski atpaliekam no pirmskrīzes perioda. Tas tikai liecina, ka
mūsu tautsaimniecībā ir vēl ļoti daudz darāmā, lai situācija
uzlabotos. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai
darbojas visas tās pakļautībā esošās iestādes, lai iedzīvotājiem
tiek nodrošināti pēc iespējas kvalitatīvāki pakalpojumi – skolas,
bērnudārzi, sporta joma, kultūra, protams, jādomā arī par to, lai
attīstītos infrastruktūra, un tieši tas ir mūsu mērķis, veidojot
katra gada pašvaldības budžetu ar tam pieejamajiem resursiem,»
uzsver domes priekšsēdētājs.

Jauni atbalsta veidi
Šogad pašvaldība budžetā akcentē ģimenes – budžeta projektā
paredzēti vairāki atbalsta veidi, lai nodrošinātu tām
kvalitatīvākus pakalpojumus.

«Izglītība neapšaubāmi ir viena no pamatvērtībām, ja mēs
skatāmies ģimenes un cilvēka kontekstā. Tieši tāpēc arī šogad
paredzēts turpināt skolu sakārtošanu, uzlabojot materiāli tehnisko
bāzi. Turpinot attīstīt profesionālo izglītību pilsētā, tiek
pabeigti iesāktie darbi Amatu vidusskolā, kā arī paredzēts
labiekārtot darbmācības kabinetus vispārizglītojošās skolās,» tā
A.Rāviņš.

Tomēr vienlīdz būtiski līdztekus tehniskajam nodrošinājumam ir
iegūtās izglītības kvalitāte, tāpēc pašvaldība šogad ir paredzējusi
veikt pilsētas izglītības darbinieku izglītības kvalitātes
novērtēšanu, un pēc īpaši izveidotas profesionāļu komisijas
novērtējuma labākie pedagogi saņems pašvaldības stipendiju 100 latu
apmērā katru mēnesi, sākot ar 1. septembri. Kopumā šim mērķim
pašvaldība atvēlējusi 30 000 latu.

Tāpat šogad plānots piedāvāt skolēniem vasarā strādāt, paredzot,
ka skolēni varēs strādāt divas nedēļas, lai darbā iesaistītu pēc
iespējas vairāk jauniešu visas vasaras garumā. Tam budžetā
paredzēti 40 000 latu.

Arvien vairāk pašvaldība aktualizē arī pirmsskolas izglītības
iestāžu darbu pilsētā – jau pieņemts lēmums ar februāri ārpus
kārtas bērnudārzos uzņemt daudzbērnu ģimeņu bērnus, tāpat šogad
paredzēts palielināt līdzfinansējumu privātajām pirmsskolas
izglītības iestādēm. Ja līdz šim pašvaldības dotācija tām bija 55
lati mēnesī par vienu bērnu, tad šogad tie jau būs 75 lati mēnesī.
«Jāsaprot, ka tas primāri ir atbalsts nevis privātajiem
bērnudārziem, bet gan pilsētas ģimenēm, jo mēs ceram, ka, saņemot
lielāku dotāciju, privātie bērnudārzi samazinās līdzmaksājuma daļu,
kas šobrīd jāsedz vecākiem,» uzsver A.Rāviņš.

Tā kā joprojām pilsētā rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā
gaida ap 800 bērnu, pašvaldība šogad cer atvērt jaunas vietas
pirmsskolas izglītības iestādēs, kas samazinās bērnu skaitu
rindā.

Kā jauns atbalsts šogad paredzēts arī pabalsts katram
jaundzimušajam pilsētniekam 50 latu apmērā, ja viens no vecākiem ir
deklarējis dzīves vietu Jelgavā, vienlaikus saglabājot tradīciju
sveikt mazuļus, pasniedzot karotīti ar pilsētas simboliku.

Līdzekļi jāatrod pašvaldībai
Sociālā atbalsta jomā šogad pašvaldībai nāksies segt vairākus
izdevumus, ko līdz šim līdzfinansēja valsts. Tā līdz šim valsts
piešķīra līdzfinansējumu dzīvokļa pabalstam, bet šogad tas tiek
nodrošināts tikai līdz 1. maijam, kas nozīmē, ka pašvaldība šim
mērķim nesaņems vairāk kā 70 000 latu. Iztrūkumu sedz pašvaldība,
šogad dzīvokļa pabalstiem kopā atvēlot 660 000 latu. Otra lielākā
pabalsta – GMI (garantētā minimālā ienākuma) – nodrošināšanai
pašvaldība budžetā atvēlējusi 427 000 latu.

Lai arī valsts turpina tā saukto simtlatnieku programmu pēc
jaunas kārtības, arī te tā uzlikusi papildu pienākumu pašvaldībai.
Šogad pirmo gadu pašvaldībai būs jāparedz izdevumi simtlatnieku
darba organizēšanai un darbarīku iegādei, ko pirms tam finansēja
valsts – Jelgavai tas maksās 70 000 latu.

Jaunums sociālā atbalsta veidā šogad būs atvieglojums 50
procentu apmērā braukšanai pilsētas autobusos periodā no 1. maija
līdz 1. oktobrim. «To varēs izmantot cilvēki no 75 gadu vecuma –
kopumā pilsētā ir ap 4600 cilvēku, uz kuriem šis atvieglojums
attieksies,» piebilst A.Rāviņš.
 
Budžeta pieaugums katrai jomai
Izdevumu sadaļā šogad katrai jomai atvēlēts vairāk līdzekļu nekā
pērn. Infrastruktūras jomā pašvaldība par 50 000 latu vairāk šogad
paredzējusi ielu apgaismojumam, kur lielāko summas daļu veido
apgaismojuma nodrošināšana rekonstruētajās ielās. Tāpat pašvaldībai
jāparedz iespēja nepieciešamības gadījumā ieguldīt savus līdzekļus
ielu un ceļu uzturēšanā, jo valsts dotācija šim mērķim ir sarukusi
no 518 644 līdz 411 432 latiem. Ja vēl pagājušajā gadā Jelgavas
Autobusu parkam pietika ar dotāciju 694 000 latu, tad šogad, ņemot
vērā valsts dotācijas būtisko samazinājumu, lai nodrošinātu
pasažieru pārvadājumus, pašvaldība paredz dotāciju 900 000 latu
apmērā. 

217 100 latu pašvaldība kā savas pamatkapitāla daļas
palielinājumu iegulda Jelgavas slimnīcā, lai tā turpinātu uzsākto
projektu, kas šogad paredz nodaļu rekonstrukciju. Tāpat
pamatkapitāla palielināšanai līdzekļi 37 520 latu apmērā tiks
ieguldīti Jelgavas poliklīnikā, kas arī realizē vairākus ES
projektus. Savukārt Zemgales Olimpiskā centra pamatkapitāla
palielināšanā pašvaldība šogad ieguldīs 90 525 latus.

Arī pilsēta turpina vairāku lielo projektu realizāciju. «Šogad
uzsāksim vai turpināsim desmit lielos projektus ar cerību uz 11.,
kas varētu būt Lietuvas šosejas rekonstrukcija pilsētas robežās,»
skaidro A.Rāviņš.

Vērienīgākie no projektiem ir Raiņa ielas rekonstrukcijas
pabeigšana, Lielās ielas rekonstrukcija no Dambja ielas līdz
Driksas tiltam, kā arī Pasta salas labiekārtošana.

«Protams, projektu realizācijas laikā jārēķinās ar zināmām
neērtībām, vēl jo vairāk, ja vienlaikus tiek īstenoti vairāki
vērienīgi projekti, taču katrs no mums vēlas dzīvot sakārtotākā
vidē, bet bez īslaicīgām neērtībām tas nav iespējams,» tā
A.Rāviņš.

Šogad lielākie projekti Jelgavā, kuru realizācijai plāno
ņemt aizņēmumu 4,2 miljonu latu apmērā

1. ERAF projekts «Ielu infrastruktūras un
Driksas upes krastmalas sakārtošana», 3 635 720 lati – šogad Lielās
ielas posma rekonstrukcija no Dambja ielas līdz Čakstes bulvārim,
rekonstruējot lietus ūdens kanalizācijas tīklus, ielas segumu,
apgaismojumu, Uzvaras, Lielās un Akadēmijas ielas krustojumu,
izbūvējot veloceliņus, autostāvvietas un sabiedriskā transporta
pieturvietas.

2. Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas projekts «Ekoloģisko avāriju likvidēšana un vides
piesārņojuma mazināšana Lielupes baseina teritorijā», 106 545 lati
– ekoloģisko avāriju scenāriju izstrāde; ekspertīzes veikšana
precizētajām plūdu kartēm; agrīnās apziņošanas (WEB un SMS)
sistēmas izstrāde; IT aprīkojuma nodrošināšana; informatīvā
kampaņa.

3. Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas projekts «Šauļu un Jelgavas pilsētas pašvaldību
sadarbība kultūras un sporta dzīves pilnveidošanā», 20 220 lati –
līdzfinansēs Ledus skulptūru festivālu, iegādāsies aprīkojumu,
iekārtas un inventāru, kas nepieciešams kopīgu kultūras un sporta
pasākumu organizēšanai.

4. ERAF projekts «Pasta salas labiekārtošana un
upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā», 247
003 lati – labiekārtos Pasta salu, izveidojot  gājēju un velo
celiņus, soliņus, apgaismojumu, tualetes, pasākumu norises vietu,
bērnu rotaļu laukumu u.c.

5. Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas projekts «Zinātnes un ražošanas sadarbības veidošana
Jelgavā un Šauļos», 37 142 lati – pilnveidos LLU mācību
laboratoriju tehnisko bāzi. Izveidos Zemgales reģiona Kompetenču
attīstības centrā vienas pieturas aģentūru, kurā būs iespējams gūt
nepieciešamo informāciju par iespējamajiem sadarbības modeļiem
radioaktivitātes un būvmateriālu testēšanas jomu
attīstībā. 

6. Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas projekts «Radošo industriju attīstība Latvijas un
Lietuvas pierobežas reģionā», 20 325 lati – šogad paredzēts
iegādāties septiņus datortehnikas komplektus Jelgavas Mākslas skolā
mācību procesa pilnveidošanai; organizēt vēl vienu radošo darbnīcu
un plenēru.

7. Centrālās Baltijas jūras reģiona «Interreg
IV» programmas projekts «Centrālbaltijas velotīkls», 40 180 lati –
tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde velotūrisma attīstībai
Jelgavā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā; informatīvās brošūras
izstrāde; velotūrisma kartes izstrāde; mārketinga plāna izstrāde
tūrisma piedāvājumu attīstībai; informatīvo stendu un velonovietņu
uzstādīšana pie tūrisma objektiem; dalība trijos starptautiskajos
tūrisma gadatirgos (Nīderlande, Vācija, Zviedrija).

8. Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas projekts «Glābšanas komandas izveide plūdu situāciju
novērtēšanai Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā», 20 000
lati – nepieciešamā IT aprīkojuma iegāde efektīvas un ātras
informācijas apmaiņas nodrošināšanai starp POIC un atbildīgajiem
dienestiem plūdu skartajā teritorijā; automātisku ūdenslīmeņu
mērītāju iegāde; vienotas glābšanas komandas izveide plūdu
situāciju novēršanai pierobežā; apģērbu komplektu iegāde vienotajai
glābšanas komandai.

9. ERAF projekts «Hidrotehnisko būvju
rekonstrukcija plūdu draudu riska novēršanai Kalnciema ceļa – Loka
maģistrāles rajonā Jelgavā», 35 000 lati – rekonstruēs astoņas
caurtekas zem Kalnciema ceļa; visām caurtekām iebūvēs pretplūdu
vārstus, lai pasargātu no plūdiem Kalnciema ceļa labo pusi;
atjaunos lietus ūdens pārsūknēšanas staciju; renovēs attīrīšanas
iekārtas, lai novērstu piesārņojuma nokļūšanu Lielupē; rekonstruēs
Bērzu kapu meliorācijas sistēmas savienojumu ar kolektoru; izbūvēs
Loka maģistrāles kolektorā pretplūdu vārstus, lai pasargātu
teritoriju no ūdens pieplūdes plūdu laikā; pazeminās caurtekas
novietojuma vietu zem Loka maģistrāles, lai novadītu virszemes
notekūdeņus un pazeminātu grunts ūdens līmeni Kalnciema ceļā no
Loka maģistrāles līdz Kadiķu ceļam (Strautu ceļa apkārtnē).

10. Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas projekts «Veseli jaunieši», 40 000 lati – Jelgavā notiks
nometne 90 bērniem vecumā no 11 līdz 13 gadiem. Tāpat paredzēta
aprīkojuma un sporta inventāra iegāde.

Foto: Ēriks Dzalbs