«Šādu situāciju, kādā esam spiesti dzīvot šobrīd, jau pieredzējām deviņdesmitajos gados – arī tad pašvaldībām katastrofāli trūka līdzekļu, tomēr tolaik nebija tādu iespēju piesaistīt Eiropas fondu finanses. Tieši tāpēc es uzskatu, ka būtu nepieļaujami, ja pašvaldība tās neizmantotu – arī nākamgad projektu līdzfinansēšanai ir jābūt Jelgavas prioritātei numur viens,» pārliecināta Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
Kristīne Langenfelde
I.Škutāne Jelgavas pašvaldībā strādā kopš 2001. gada – astoņus gadus viņa bijusi priekšsēdētāja vietniece, bet nu kopš augusta ieņem izpilddirektores amatu.
Kā mainījušies jūsu darba pienākumi un atbildība? Kļūstot par pašvaldības izpilddirektori, ir palielinājušies gan mani darba pienākumi, gan arī atbildība. Domes priekšsēdētāja vietniekam ir vairāk politiska atbildība – stratēģiju izstrāde, plānošana, attīstības virzīšana. Taču jāatzīst, ka man līdztekus politiskajam darbam visus šos gadus pašvaldībā bija arī praktiski uzdevumi – budžeta vadība; finanšu pārraudzība; sociālās jomas attīstība. Savukārt šobrīd kā izpilddirektorei mans uzdevums ir strādāt vairāk kā iestādes vadītājai. Pašvaldības izpilddirektors ir atbildīgs par pašvaldības administrācijas darbu, organizē domes lēmumu sagatavošanu un to izpildi, koordinē un pārrauga pašvaldības iestāžu darbību, ir atbildīgs par pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu un kvalitatīvu tā izpildi. Saskaņā ar likumu izpilddirektora pienākumi ir saistīti ne tikai ar administrācijas vadīšanu, bet arī ar pašvaldības institūciju darba koordinēšanu. Tāpēc atbildības loks noteikti ir būtiski paplašinājies. Darbā palīdz tas, ka pašvaldības darbinieki domes lēmumus un uzdotos uzdevumus izpilda kvalitatīvi. Un tas ir likumsakarīgi, jo pašvaldības administrācijā un iestādēs strādā kvalificēti speciālisti ar ilgstošu darba pieredzi, tāpēc viņi spēj ne tikai veikt savus tiešos pienākumus, bet arī redz savas nozares attīstību kopumā. Uz to norāda tas, ka šie speciālisti sagatavo un iesniedz domes lēmumprojektus, kas ir par pamatu vienas vai otras nozares attīstībai pilsētā.
Tomēr vadītājiem, stājoties jaunā amatā, bieži vien ir vēlme reformēt… Pie pašreizējās pašvaldības sistēmas izveides strādāju jau no 2001. gada. Tāpēc, stājoties izpilddirektores amatā, man noteikti nebija vēlme kaut ko reformēt reformas pēc. Mēs savā valstī ļoti bieži redzam piemērus, kad, mainoties vadītājam, bez jebkāda pamatojuma tiek sagrauta labi izveidota sistēma un tikai personīgu ambīciju vārdā kaut kas tiek mainīts. Manuprāt, par vadītāja profesionālu darbību liecina sākotnēja struktūras izvērtēšana un tikai tad, ja ir pamatojums, pārmaiņu ieviešana. Neapšaubāmi, pašvaldībai tāpat kā jebkurai organizācijai ir jāpilnveidojas un nemitīgi jāmeklē efektīvākais saimniekošanas veids – nepieciešama sava veida inventarizācija, it sevišķi šajos ekonomiskajos apstākļos. Un to mēs arī darām. Diemžēl pašvaldība vairs nevar atļauties to, ko varēja pirms gadiem diviem. Rūpīgi izvērtējot iespēju ietaupīt un optimizēt esošo darbu, bijām spiesti ar 1. oktobri no darba atbrīvot 23 speciālistus. Protams, tas nenozīmē, ka šie speciālisti pašvaldībā bija lieki vai savu darbu veica neprofesionāli – vienkārši to diktē finansiālā situācija. Darba apjoms jau nesarūk – tagad citiem speciālistiem jāuzņemas vairāk pienākumu. Taču, ja mēs runājam par izpildinstitūcijas struktūru kopumā, tad gribu uzsvērt, ka gadu gaitā tā pašvaldībā ir attīstījusies mērķtiecīgi un es šajā procesā kļūdas nesaskatu. Tā jau ir cita nianse, ka šobrīd mums ir jāpiedzīvo vairākas reformas, ko diktē valsts. Pašvaldībai būs jāuzņemas vēl vairāku funkciju izpilde.
Piemēram? Tuvākajā laikā tas visvairāk skars tieši izglītības sistēmu – pašvaldība no valsts pārņems arodizglītību, visticamāk, arī speciālās izglītības iestādes. Un mums tam ir rūpīgi jāsagatavojas. Tāpat diskusija notiek par Mūzikas vidusskolas darbību. Šobrīd gan Kultūras ministrija atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas šo procesu sāk piebremzēt. Tomēr es neuzskatu, ka šāda vilcināšana būtu slavējama. Kāpēc mūsu valstī ir tik daudz ministriju? Tāpēc, ka tās visas ir apaugušas ar dažādām pakļautības iestādēm, aģentūrām – vienkārši sakot, radījušas sev darbu, šķietamu nepieciešamības mītu. Esmu pārliecināta, ka ministriju primārais un vienīgais uzdevums ir savas nozares stratēģijas izstrāde un metodiskā vadība, naudas piesaiste nozarei, nevis atsevišķu iestāžu uzturēšana. Tās pašas skolas – ja pašvaldībai jau ir savs izglītības iestāžu tīkls, kāpēc tajā nevarētu iekļauties atsevišķas izglītības iestādes, ko šobrīd nepārdomāti savā paspārnē paņēmušas ministrijas? Plānojot arodizglītības iestāžu tīkla attīstību pilsētā, pašvaldībai ir vieglāk strādāt, ja tiek pārraudzīts viss laukums un nav jāsadala kompetences starp valsti un pašvaldību. Šīs nozares attīstība ir ļoti svarīga, jo ir jāmaina sabiedrības attieksme pret arodizglītību un jāceļ tās prestižs. Mēs savā Amatu vidusskolā esam pierādījuši, ka tas ir iespējams – jau šobrīd ir konkurss par iestāšanos konditoru, maiznieku grupās, kur mācības vada vieslektors no Francijas Bruno Šaperons, tāpat, ieguldot vērienīgus līdzekļus mācību bāzes modernizēšanā, ir panākts, ka jauniešiem arvien pievilcīgāk šķiet apgūt metālapstrādes arodu, arī friziera profesiju. Ja vienlaikus šo procesu varētu veikt arī valsts pārziņā esošajā Amatniecības vidusskolā, pilsēta tikai iegūtu.
Taču jebkā modernizēšanai, attīstīšanai, pilnveidošanai ir nepieciešami līdzekļi… Un šeit mēs nonākam pie tā, ko es minēju jau pašā sākumā – pašvaldībai ir maksimāli jāizmanto Eiropas fondu sniegtās iespējas. Manuprāt, uz to, ka Jelgava šobrīd to lieliski īsteno, jau norāda virkne apjomīgu projektu, kas tiek realizēti pilsētā – šogad pabeigta 4. vidusskolas piebūve un tagad skolā ir moderna koncertzāle, tiek labiekārtots Lielupes labais krasts un tīrīta upes gultne, būvēts ZOC un izbūvētas tam piegulošās ielas, tiek sakārtotas pilsētas centrālās ielas, atjaunots Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, rekonstruēta muzeja apkārtne, siltinātas izglītības iestādes… Un tie ir tikai lielākie projekti. Es uzskatu, ka šobrīd tas ir primārais darbs – iepludināt Eiropas naudu Jelgavā. Jā, tas nav viegli, jo saspringtā budžeta apstākļos nodrošināt projektu līdzfinansēšanu vai priekšfinansēšanu ir sarežģīti, bet jāsaprot, ka vēlāk mums šādas iespējas vienkārši nebūs. Man šķiet absolūti nepieņemami, ja šobrīd pašvaldība kādam projektam teiktu nē tikai tāpēc, ka baidītos uzņemties kredītsaistības. Tie ir ne tikai finanšu līdzekļi un sakārtoti objekti, ko iegūst pilsēta, bet arī darba vietas, īstenojot projektus. Attīstības un pilsētplānošanas pārvalde savu darbu veic labā kvalitātē – nepārtraukti tiek izstrādāti jauni projekti un tiem meklēts finansējums, gūts atbalsts. Un ir svarīgi saprast, ka pilsēta ieguldīto atgūs ar uzviju. Tāpēc ir patīkami, ka arī domes deputāti to novērtē, balsojot par projektu realizāciju.
Kāda ir pilsētas šā brīža finanšu situācija? Tendence, kas sākās šā gada otrajā pusē, diemžēl turpinās – budžeta ieņēmumi no plānotā apjoma gadā atpaliek apmēram par pieciem procentiem, kas absolūtos skaitļos veidos vairāk nekā pusmiljonu latu. Tas, protams, ir ievērojams iztrūkums, taču mēs regulāri sekojam līdzi izmaiņām, un varu apgalvot, ka šogad spēsim nodrošināt iedzīvotājiem visus noteiktos pakalpojumus.
Pašvaldība tāpat kā valsts prognozē savus ieņēmumus, bet diemžēl valstī ik pa brīdim dzirdam, ka vienā mēnesī izteiktās prognozes jau nākamā tiek kardināli mainītas. Vai pašvaldībā notiek tāpat? Mēs noteikti esam sapratuši, ka valsts prognozēm uzticēties nevar. Vēl oktobrī Finanšu ministrija mūs brīdināja, ka pašvaldībām budžets varētu neizpildīties par procentiem četriem, taču jau pēc mēneša ministrija saka: «Piedodiet, mēs kļūdījāmies.» Tāpēc mēs savas prognozes cenšamies veikt daudz piezemētāk. Un neuzticamies arī tam, ko valsts mums sola nākamgad.
Un ko tad valsts sola nākamgad? Pēc izteiktajām prognozēm šobrīd ir aprēķināts, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas veido lielāko pašvaldības budžeta ieņēmumu daļu, nākamgad Jelgavai varētu pieaugt par 200 000 latu. Tas viss ir, ņemot vērā gan valsts noteikto nodokļu pieaugumu, gan citas izmaiņas. Tomēr mēs neesam tik optimistiski, jo mums šķiet, ka VID neizdosies šo nodokli iekasēt tādā apmērā kā minēts. Tāpēc šobrīd, plānojot nākamā gada budžetu, mēs pieturamies pie principa, ka vismaz astoņu procentu apmērā nepieciešams budžeta pārpalikums, lai būtu droši, ka ieņēmumu neizpildes gadījumā situācija nekļūs kritiska. Lielos vilcienos ir arī skaidrs, ka nekustamā īpašuma nodoklis samazināsies apmēram par 150 000 latu, jo, neraugoties uz to, ka likme ir palielināta, mazinājusies zemes vērtība. Savukārt jauno dzīvojamās platības nodokli mēs šobrīd vērtējam ļoti uzmanīgi. Ir skaidrs, ka šī nodokļa maksāšanas uzdevumus iedzīvotāji saņems ne agrāk kā septembrī un norēķini tiks veikti gada pēdējā ceturksnī. Kā tas noritēs, šobrīd nav skaidrs nevienam, tāpēc, ja izdosies ko iekasēt, būsim tikai priecīgi.
Kāds šobrīd ir uzdevums pašvaldības iestādēm, veidojot savu nākamā gada budžetu? Kad tika sākta nākamā gada budžeta plānošana, valsts vēl savas prognozes nebija darījusi zināmas. Tāpēc iestādēm uzdots izstrādāt savu redzējumu tam, lai konkrētā iestāde spētu nodrošināt visus pakalpojumus un arī attīstīties vismaz šā gada līmenī. Bet ir skaidrs – ja prognozes nepildīsies, mums ir jābūt izstrādātiem variantiem, kā vēl iespējams līdzekļus ietaupīt. Un to arī šobrīd darām. Lai arī budžetā līdzekļu būs mazāk, pašvaldības pienākumi jau nesarūk. Viennozīmīgi, nākamgad vairāk līdzekļu būs jāatvēl sociālajai palīdzībai, jo arī tas, ka valsts tagad nodrošina 50 procentus no GMI un 20 procentu atbalstu dzīvokļu pabalstiem, situāciju neatrisina.
Kādus vēl klupšanas akmeņus jūs saskatāt? Viena ļoti būtiska problēma ir pašvaldības dzīvojamais fonds. Ir kardināli jāmaina normatīvo aktu bāze un arī sabiedrības attieksme pret pašvaldības atbildību par tās īpašumā esošajiem dzīvokļiem, kas izīrēti iedzīvotājiem. Nemaksātāju skaits aug katastrofāli, bet pašvaldība likuma noteiktajā kārtībā nevar segt fizisko personu parādus. Šobrīd ir tikai viens ceļš – izlikšana no dzīvokļa vai parāda piedziņa. Tomēr tas nav risinājums. Varbūt daudzi pat neapzinās situācijas nopietnību. Domei jau tika aizrādīts par aizdevuma izsniegšanu JNĪP, kas bija paredzēts tieši šo iedzīvotāju nenomaksāto parādu segšanai. Taču ir jāsaprot, ka šie milzīgie nenomaksātie parādi grauj komunālo pakalpojumu sniedzēju darbu, piemēram, «Fortum Jelgava» iedzīvotāju parāds jau tuvojas diviem miljoniem latu. Tāpat ļoti smaga situācija ir sabiedriskā transporta nozarē – valsts pilnībā ir atņēmusi dotācijas sabiedriskajam transportam republikas nozīmes pilsētās. Manuprāt, šāda situācija ir pilnīgi nepieņemama. Celt biļešu cenas šobrīd būtu neloģiski, tāpēc valstij sava attieksme būtu jāpārskata, lai neapdraudētu šīs nozares tālāku pastāvēšanu. Šobrīd ļoti daudz tiek runāts par vienoto algu sistēmu valstī. Vai pašvaldībai ir skaidrs, kā tā iekļausies šajā sistēmā? Zināt, te skaidrības nav nekādas. No valsts puses vienīgais, kas skaidri noteikts likumā, – domes priekšsēdētāja alga nedrīkst pārsniegt 1715 latus. Kas notiek ar pārējiem? Tagad pašvaldībām, kā to paredz valsts, ir jāveic katra darbinieka tāda kā atestācija, lai pielāgotu valsts sistēmai. Manuprāt, tas ir diezgan bezjēdzīgs un darbietilpīgs process, un nedomāju, ka tā rezultātā valstī kopumā tiks iegūts vēlamais rezultāts. Piemēram, Ventspilī pēc pasūtījuma pašvaldībā šo darbu firma veica pusgada garumā. Un tie atkal ir izdevumi, turklāt ne mazi. Manuprāt, šī sistēma jau savā būtībā nav loģiska. Kas sanāk – šo noteikto maksimālo mēra algu varēs saņemt, piemēram, kā Rīgas mērs, tā arī viena maza novada domes vadītājs. Kāda te samērība?! Es vēl saprastu, ja kāds valstī būtu papūlējies izstrādāt zināmus kritērijus, nevis mainīt sistēmu mainīšanas pēc. Uzskatu, ka loģisks kritērijs varētu būt, piemēram, iedzīvotāju skaits konkrētā pašvaldībā. Tad vismaz būtu kāds pamatojums, kāpēc alga ir tāda vai citāda. Nevis, kā tas ir šobrīd, vienkārši un bez pamata nosaukts skaitlis. Lai gan jāatzīst, ka Jelgavas gadījumā tas neko būtiski nemaina, jo jau šobrīd pilsētas mēra alga ir noteiktā ierobežojuma līmenī.
Šā brīža svarīgākais uzdevums ir nākamā gada budžeta veidošana. Kad tas varētu būt gatavs un nodots domei? Mēs plānojam, ka nākamā gada pašvaldības budžets būs izstrādāts tuvākā mēneša laikā un dome to varētu skatīt janvārī vai februārī.
20.6 °C,
2.2 m/s,
84 % 
20.6 °C,
2.2 m/s,
84 %