15.3 °C, 5.5 m/s, 95.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Budžeta plānošanā nevar paļauties uz valsts prognozēm»
«Budžeta plānošanā nevar paļauties uz valsts prognozēm»
12/12/2009

«Šādu situāciju, kādā esam spiesti dzīvot šobrīd, jau pieredzējām deviņdesmitajos gados – arī tad pašvaldībām katastrofāli trūka līdzekļu, tomēr tolaik nebija tādu iespēju piesaistīt Eiropas fondu finanses. Tieši tāpēc es uzskatu, ka būtu nepieļaujami, ja pašvaldība tās neizmantotu – arī nākamgad projektu līdzfinansēšanai ir jābūt Jelgavas prioritātei numur viens,» pārliecināta Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.

Kristīne Langenfelde

«Šādu situāciju, kādā esam spiesti dzīvot šobrīd, jau
pieredzējām deviņdesmitajos gados – arī tad pašvaldībām
katastrofāli trūka līdzekļu, tomēr tolaik nebija tādu iespēju
piesaistīt Eiropas fondu finanses. Tieši tāpēc es uzskatu, ka būtu
nepieļaujami, ja pašvaldība tās neizmantotu – arī nākamgad projektu
līdzfinansēšanai ir jābūt Jelgavas prioritātei numur viens,»
pārliecināta Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna
Škutāne.

I.Škutāne Jelgavas pašvaldībā strādā kopš 2001. gada – astoņus
gadus viņa bijusi priekšsēdētāja vietniece, bet nu kopš augusta
ieņem izpilddirektores amatu.

Kā mainījušies jūsu darba pienākumi un
atbildība?

Kļūstot par pašvaldības izpilddirektori, ir palielinājušies gan
mani darba pienākumi, gan arī atbildība. Domes priekšsēdētāja
vietniekam ir vairāk politiska atbildība – stratēģiju izstrāde,
plānošana, attīstības virzīšana. Taču jāatzīst, ka man līdztekus
politiskajam darbam visus šos gadus pašvaldībā bija arī praktiski
uzdevumi – budžeta vadība; finanšu pārraudzība; sociālās jomas
attīstība. Savukārt šobrīd kā izpilddirektorei mans uzdevums ir
strādāt vairāk kā iestādes vadītājai. Pašvaldības izpilddirektors
ir atbildīgs par pašvaldības administrācijas darbu, organizē domes
lēmumu sagatavošanu un to izpildi, koordinē un pārrauga pašvaldības
iestāžu darbību, ir atbildīgs par pašvaldības budžeta projekta
sagatavošanu un kvalitatīvu tā izpildi. Saskaņā ar likumu
izpilddirektora pienākumi ir saistīti ne tikai ar administrācijas
vadīšanu, bet arī ar pašvaldības institūciju darba koordinēšanu.
Tāpēc atbildības loks noteikti ir būtiski paplašinājies. Darbā
palīdz tas, ka pašvaldības darbinieki domes lēmumus un uzdotos
uzdevumus izpilda kvalitatīvi. Un tas ir likumsakarīgi, jo
pašvaldības administrācijā un iestādēs strādā kvalificēti
speciālisti ar ilgstošu darba pieredzi, tāpēc viņi spēj ne tikai
veikt savus tiešos pienākumus, bet arī redz savas nozares attīstību
kopumā. Uz to norāda tas, ka šie speciālisti sagatavo un iesniedz
domes lēmumprojektus, kas ir par pamatu vienas vai otras nozares
attīstībai pilsētā.

Tomēr vadītājiem, stājoties jaunā amatā, bieži vien ir
vēlme reformēt…

Pie pašreizējās pašvaldības sistēmas izveides strādāju jau no 2001.
gada. Tāpēc, stājoties izpilddirektores amatā, man noteikti nebija
vēlme kaut ko reformēt reformas pēc. Mēs savā valstī ļoti bieži
redzam piemērus, kad, mainoties vadītājam, bez jebkāda pamatojuma
tiek sagrauta labi izveidota sistēma un tikai personīgu ambīciju
vārdā kaut kas tiek mainīts. Manuprāt, par vadītāja profesionālu
darbību liecina sākotnēja struktūras izvērtēšana un tikai tad, ja
ir pamatojums, pārmaiņu ieviešana. Neapšaubāmi, pašvaldībai tāpat
kā jebkurai organizācijai ir jāpilnveidojas un nemitīgi jāmeklē
efektīvākais saimniekošanas veids – nepieciešama sava veida
inventarizācija, it sevišķi šajos ekonomiskajos apstākļos. Un to
mēs arī darām. Diemžēl pašvaldība vairs nevar atļauties to, ko
varēja pirms gadiem diviem. Rūpīgi izvērtējot iespēju ietaupīt un
optimizēt esošo darbu, bijām spiesti ar 1. oktobri no darba
atbrīvot 23 speciālistus. Protams, tas nenozīmē, ka šie speciālisti
pašvaldībā bija lieki vai savu darbu veica neprofesionāli –
vienkārši to diktē finansiālā situācija. Darba apjoms jau nesarūk –
tagad citiem speciālistiem jāuzņemas vairāk pienākumu.
Taču, ja mēs runājam par izpildinstitūcijas struktūru kopumā, tad
gribu uzsvērt, ka gadu gaitā tā pašvaldībā ir attīstījusies
mērķtiecīgi un es šajā procesā kļūdas nesaskatu. Tā jau ir cita
nianse, ka šobrīd mums ir jāpiedzīvo vairākas reformas, ko diktē
valsts. Pašvaldībai būs jāuzņemas vēl vairāku funkciju izpilde.

Piemēram?
Tuvākajā laikā tas visvairāk skars tieši izglītības sistēmu –
pašvaldība no valsts pārņems arodizglītību, visticamāk, arī
speciālās izglītības iestādes. Un mums tam ir rūpīgi jāsagatavojas.
Tāpat diskusija notiek par Mūzikas vidusskolas darbību. Šobrīd gan
Kultūras ministrija atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas
šo procesu sāk piebremzēt. Tomēr es neuzskatu, ka šāda vilcināšana
būtu slavējama. Kāpēc mūsu valstī ir tik daudz ministriju? Tāpēc,
ka tās visas ir apaugušas ar dažādām pakļautības iestādēm,
aģentūrām – vienkārši sakot, radījušas sev darbu, šķietamu
nepieciešamības mītu. Esmu pārliecināta, ka ministriju primārais un
vienīgais uzdevums ir savas nozares stratēģijas izstrāde un
metodiskā vadība, naudas piesaiste nozarei, nevis atsevišķu iestāžu
uzturēšana. Tās pašas skolas – ja pašvaldībai jau ir savs
izglītības iestāžu tīkls, kāpēc tajā nevarētu iekļauties atsevišķas
izglītības iestādes, ko šobrīd nepārdomāti savā paspārnē paņēmušas
ministrijas?
Plānojot arodizglītības iestāžu tīkla attīstību pilsētā,
pašvaldībai ir vieglāk strādāt, ja tiek pārraudzīts viss laukums un
nav jāsadala kompetences starp valsti un pašvaldību. Šīs nozares
attīstība ir ļoti svarīga, jo ir jāmaina sabiedrības attieksme pret
arodizglītību un jāceļ tās prestižs. Mēs savā Amatu vidusskolā esam
pierādījuši, ka tas ir iespējams – jau šobrīd ir konkurss par
iestāšanos konditoru, maiznieku grupās, kur mācības vada
vieslektors no Francijas Bruno Šaperons, tāpat, ieguldot vērienīgus
līdzekļus mācību bāzes modernizēšanā, ir panākts, ka jauniešiem
arvien pievilcīgāk šķiet apgūt metālapstrādes arodu, arī friziera
profesiju. Ja vienlaikus šo procesu varētu veikt arī valsts pārziņā
esošajā Amatniecības vidusskolā, pilsēta tikai iegūtu.

Taču jebkā modernizēšanai, attīstīšanai, pilnveidošanai ir
nepieciešami līdzekļi…

Un šeit mēs nonākam pie tā, ko es minēju jau pašā sākumā –
pašvaldībai ir maksimāli jāizmanto Eiropas fondu sniegtās iespējas.
Manuprāt, uz to, ka Jelgava šobrīd to lieliski īsteno, jau norāda
virkne apjomīgu projektu, kas tiek realizēti pilsētā – šogad
pabeigta 4. vidusskolas piebūve un tagad skolā ir moderna
koncertzāle, tiek labiekārtots Lielupes labais krasts un tīrīta
upes gultne, būvēts ZOC un izbūvētas tam piegulošās ielas, tiek
sakārtotas pilsētas centrālās ielas, atjaunots Sv. Trīsvienības
baznīcas tornis, rekonstruēta muzeja apkārtne, siltinātas
izglītības iestādes… Un tie ir tikai lielākie projekti. Es
uzskatu, ka šobrīd tas ir primārais darbs – iepludināt Eiropas
naudu Jelgavā. Jā, tas nav viegli, jo saspringtā budžeta apstākļos
nodrošināt projektu līdzfinansēšanu vai priekšfinansēšanu ir
sarežģīti, bet jāsaprot, ka vēlāk mums šādas iespējas vienkārši
nebūs. Man šķiet absolūti nepieņemami, ja šobrīd pašvaldība kādam
projektam teiktu nē tikai tāpēc, ka baidītos uzņemties
kredītsaistības. Tie ir ne tikai finanšu līdzekļi un sakārtoti
objekti, ko iegūst pilsēta, bet arī darba vietas, īstenojot
projektus. Attīstības un pilsētplānošanas pārvalde savu darbu veic
labā kvalitātē – nepārtraukti tiek izstrādāti jauni projekti un
tiem meklēts finansējums, gūts atbalsts. Un ir svarīgi saprast, ka
pilsēta ieguldīto atgūs ar uzviju. Tāpēc ir patīkami, ka arī domes
deputāti to novērtē, balsojot par projektu realizāciju.

Kāda ir pilsētas šā brīža finanšu situācija?
Tendence, kas sākās šā gada otrajā pusē, diemžēl turpinās – budžeta
ieņēmumi no plānotā apjoma gadā atpaliek apmēram par pieciem
procentiem, kas absolūtos skaitļos veidos vairāk nekā pusmiljonu
latu. Tas, protams, ir ievērojams iztrūkums, taču mēs regulāri
sekojam līdzi izmaiņām, un varu apgalvot, ka šogad spēsim
nodrošināt iedzīvotājiem visus noteiktos pakalpojumus.

Pašvaldība tāpat kā valsts prognozē savus ieņēmumus, bet
diemžēl valstī ik pa brīdim dzirdam, ka vienā mēnesī izteiktās
prognozes jau nākamā tiek kardināli mainītas. Vai pašvaldībā notiek
tāpat?

Mēs noteikti esam sapratuši, ka valsts prognozēm uzticēties nevar.
Vēl oktobrī Finanšu ministrija mūs brīdināja, ka pašvaldībām
budžets varētu neizpildīties par procentiem četriem, taču jau pēc
mēneša ministrija saka: «Piedodiet, mēs kļūdījāmies.» Tāpēc mēs
savas prognozes cenšamies veikt daudz piezemētāk. Un neuzticamies
arī tam, ko valsts mums sola nākamgad.

Un ko tad valsts sola nākamgad?
Pēc izteiktajām prognozēm šobrīd ir aprēķināts, ka iedzīvotāju
ienākumu nodoklis, kas veido lielāko pašvaldības budžeta ieņēmumu
daļu, nākamgad Jelgavai varētu pieaugt par 200 000 latu. Tas viss
ir, ņemot vērā gan valsts noteikto nodokļu pieaugumu, gan citas
izmaiņas. Tomēr mēs neesam tik optimistiski, jo mums šķiet, ka VID
neizdosies šo nodokli iekasēt tādā apmērā kā minēts. Tāpēc šobrīd,
plānojot nākamā gada budžetu, mēs pieturamies pie principa, ka
vismaz astoņu procentu apmērā nepieciešams budžeta pārpalikums, lai
būtu droši, ka ieņēmumu neizpildes gadījumā situācija nekļūs
kritiska.
Lielos vilcienos ir arī skaidrs, ka nekustamā īpašuma nodoklis
samazināsies apmēram par 150 000 latu, jo, neraugoties uz to, ka
likme ir palielināta, mazinājusies zemes vērtība. Savukārt jauno
dzīvojamās platības nodokli mēs šobrīd vērtējam ļoti uzmanīgi. Ir
skaidrs, ka šī nodokļa maksāšanas uzdevumus iedzīvotāji saņems ne
agrāk kā septembrī un norēķini tiks veikti gada pēdējā ceturksnī.
Kā tas noritēs, šobrīd nav skaidrs nevienam, tāpēc, ja izdosies ko
iekasēt, būsim tikai priecīgi.

Kāds šobrīd ir uzdevums pašvaldības iestādēm, veidojot savu
nākamā gada budžetu?

Kad tika sākta nākamā gada budžeta plānošana, valsts vēl savas
prognozes nebija darījusi zināmas. Tāpēc iestādēm uzdots izstrādāt
savu redzējumu tam, lai konkrētā iestāde spētu nodrošināt visus
pakalpojumus un arī attīstīties vismaz šā gada līmenī. Bet ir
skaidrs – ja prognozes nepildīsies, mums ir jābūt izstrādātiem
variantiem, kā vēl iespējams līdzekļus ietaupīt. Un to arī šobrīd
darām. Lai arī budžetā līdzekļu būs mazāk, pašvaldības pienākumi
jau nesarūk. Viennozīmīgi, nākamgad vairāk līdzekļu būs jāatvēl
sociālajai palīdzībai, jo arī tas, ka valsts tagad nodrošina 50
procentus no GMI un 20 procentu atbalstu dzīvokļu pabalstiem,
situāciju neatrisina.

Kādus vēl klupšanas akmeņus jūs saskatāt?
Viena ļoti būtiska problēma ir pašvaldības dzīvojamais fonds. Ir
kardināli jāmaina normatīvo aktu bāze un arī sabiedrības attieksme
pret pašvaldības atbildību par tās īpašumā esošajiem dzīvokļiem,
kas izīrēti iedzīvotājiem. Nemaksātāju skaits aug katastrofāli, bet
pašvaldība likuma noteiktajā kārtībā nevar segt fizisko personu
parādus. Šobrīd ir tikai viens ceļš – izlikšana no dzīvokļa vai
parāda piedziņa. Tomēr tas nav risinājums. Varbūt daudzi pat
neapzinās situācijas nopietnību. Domei jau tika aizrādīts par
aizdevuma izsniegšanu JNĪP, kas bija paredzēts tieši šo iedzīvotāju
nenomaksāto parādu segšanai. Taču ir jāsaprot, ka šie milzīgie
nenomaksātie parādi grauj komunālo pakalpojumu sniedzēju darbu,
piemēram, «Fortum Jelgava» iedzīvotāju parāds jau tuvojas diviem
miljoniem latu.
Tāpat ļoti smaga situācija ir sabiedriskā transporta nozarē –
valsts pilnībā ir atņēmusi dotācijas sabiedriskajam transportam
republikas nozīmes pilsētās. Manuprāt, šāda situācija ir pilnīgi
nepieņemama. Celt biļešu cenas šobrīd būtu neloģiski, tāpēc valstij
sava attieksme būtu jāpārskata, lai neapdraudētu šīs nozares tālāku
pastāvēšanu.

Šobrīd ļoti daudz tiek runāts par vienoto algu sistēmu valstī. Vai
pašvaldībai ir skaidrs, kā tā iekļausies šajā sistēmā?

Zināt, te skaidrības nav nekādas. No valsts puses vienīgais, kas
skaidri noteikts likumā, – domes priekšsēdētāja alga nedrīkst
pārsniegt 1715 latus. Kas notiek ar pārējiem? Tagad pašvaldībām, kā
to paredz valsts, ir jāveic katra darbinieka tāda kā atestācija,
lai pielāgotu valsts sistēmai. Manuprāt, tas ir diezgan bezjēdzīgs
un darbietilpīgs process, un nedomāju, ka tā rezultātā valstī
kopumā tiks iegūts vēlamais rezultāts. Piemēram, Ventspilī pēc
pasūtījuma pašvaldībā šo darbu firma veica pusgada garumā. Un tie
atkal ir izdevumi, turklāt ne mazi. Manuprāt, šī sistēma jau savā
būtībā nav loģiska. Kas sanāk – šo noteikto maksimālo mēra algu
varēs saņemt, piemēram, kā Rīgas mērs, tā arī viena maza novada
domes vadītājs. Kāda te samērība?! Es vēl saprastu, ja kāds valstī
būtu papūlējies izstrādāt zināmus kritērijus, nevis mainīt sistēmu
mainīšanas pēc. Uzskatu, ka loģisks kritērijs varētu būt, piemēram,
iedzīvotāju skaits konkrētā pašvaldībā. Tad vismaz būtu kāds
pamatojums, kāpēc alga ir tāda vai citāda. Nevis, kā tas ir šobrīd,
vienkārši un bez pamata nosaukts skaitlis. Lai gan jāatzīst, ka
Jelgavas gadījumā tas neko būtiski nemaina, jo jau šobrīd pilsētas
mēra alga ir noteiktā ierobežojuma līmenī.
            

Šā brīža svarīgākais uzdevums ir nākamā gada budžeta
veidošana. Kad tas varētu būt gatavs un nodots domei?

Mēs plānojam, ka nākamā gada pašvaldības budžets būs izstrādāts
tuvākā mēneša laikā un dome to varētu skatīt janvārī vai februārī.