Pašvaldība iegūst Eiropas finansējumu izglītības iestāžu siltināšanai, izsludina konkursu, tiek noteikts uzvarētājs, konkursu neviens nepārsūdz, tiek noslēgts līgums par darbu uzsākšanu – skolu siltināšana var sākties, bet, izrādās, uzvarējusī firma nestrādā. Lai gan nav šādas prakses, ka uzņēmumu sodītu par darbu nesākšanu noteiktā laikā – līgumos tiek paredzēts tikai sods par objekta nenodošanu termiņā –, šis precedents Jelgavas pašvaldībai licis nopietni apsvērt turpmāk līgumos iekļaut arī šādu nosacījumu.
Ilze Knusle-Jankevica
Uzņēmumam «RRB celtniecība» konkursa kārtībā jāveic energoefektivitātes paaugstināšana trīs objektos – bērnudārzā «Kamolītis», 3. pamatskolā un Amatu vidusskolā. Lai gan stalažas pie objektiem tika izvietotas jau pirms laba laika, rosība tur sākusies tikai šonedēļ, pēc tam, kad iejaucās pašvaldība, norādot uzņēmējam uz saistību nepildīšanu. «Šobrīd esam panākuši vienošanos, ka līdz 1. septembrim visās trīs mācību iestādēs jābūt nomainītiem logiem, pabeigtiem iekšdarbiem un sakārtotiem ieejas mezgliem, lai netiktu traucēts mācību process. Tālāk jau skatīsimies, vai uzņēmējs darbus pabeigs līgumā noteiktajā laikā,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks, turpinot, ka atbildība sabiedrības priekšā jau tiek prasīta no pašvaldības, nevis konkrēta būvuzņēmuma, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav izdarījis to, ko apņēmies. «Ja uzņēmums skaidri zina, ka nevarēs darbu paveikt, lai atsakās no līguma slēgšanas un dod iespēju nākamajam pretendentam, kas pieteicies konkursam.»
«RRB celtniecība» valdes priekšsēdētājs Normunds Štāls gan ir pārliecināts, ka nekas vēl nav zaudēts un darbi tiks pabeigti līgumā noteiktajā laikā. Tāpat uzņēmums ir gatavs pildīt norunu un līdz mācību gada sākumam izdarīt tos darbus, ko nebūs iespējams veikt, kad mācību iestādes būs bērnu un skolēnu pilnas. Uzņēmuma pārstāvis gan neuzskata, ka darbu aizkavēšanās būtu viņu vaina. «Tie ir objektīvi apstākļi – ekonomiskā situācija valstī, kas ikvienā sektorā rada problēmas ar cilvēkresursiem,» tā N.Štāls. Vienkāršāk sakot, neesot, kas strādā. Ja pavasarī, kad izstrādātas tāmes, cilvēki bijuši gatavi strādāt pat par trīs latiem stundā, tad tagad, kad būvniecība rit pilnā sparā un parādījies pieprasījums, reti kurš gatavs strādāt par mazāk nekā pieciem latiem stundā. Tāpat pa šo laiku esot cēlušās gan izejmateriālu, gan darbarīku un tehnikas cenas, piemēram, stalažu īre augusi četras reizes – no 30 santīmiem līdz 1,20 latiem.
Arī apakšuzņēmējus piesaistīt neesot tik viegli, jo tie lielākoties strādā citos objektos, savukārt sadalīt objektus nav izdevīgi, jo apjoma trūkuma dēļ apakšuzņēmēji nevēlas «ķēpāties». Neskatoties uz grūtībām, uzņēmumam ir izdevies noslēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem, un jau šonedēļ visos trīs objektos sākušies darbi, informē «RRB celtniecība» valdes priekšsēdētājs.
Uz jautājumu par strādnieku noturēšanas metodēm viņš atbild – no tā, ka kādā jaukā rītā darbinieks uzmetīs uz galda atlūgumu un aizbrauks peļņā uz ārzemēm, nav pasargāts neviens, tomēr uzsver, ka šis nav tas gadījums, kad uzņēmums konkursā būtu nodempingojis cenu un tādēļ strādniekiem paredzētas būtu vien minimālās algas.
Domes priekšsēdētāja vietnieks apstiprina, ka iepirkumu konkursa par izglītības iestāžu siltināšanu uzvarētājs izraudzīts pēc saimnieciskā izdevīguma kritērija. Tomēr, lai nākotnē izvairītos no šādām nepatīkamām situācijām, tiks apsvērta iespēja no pašvaldības puses līgumā iestrādāt punktu, kas paredz līgumsodu ne vien par darbu nepabeigšanu, bet arī par to neuzsākšanu laikā. «Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, ja objekts ir sezonāla rakstura, līdzīgi kā mācību iestādes – vasara ir praktiski vienīgais laiks, kad var veikt tik vērienīgus remontdarbus,» piebilst pašvaldības pārstāvis.
Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta «Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības ēkās» gaitā Jelgavā šovasar plānots nosiltināt sešas izglītības iestādes – bērnudārzus «Kamolītis», «Pasaciņa» un topošo pirmsskolas izglītības iestādi Pulkveža Brieža ielā, 2. un 3. pamatskolu, 4. vidusskolas veco korpusu un Amatu vidusskolu. Domes priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka pārējos objektos darbi rit pilnā sparā un nav pamata bažām, ka tajos kaut kas netiks izdarīts laikā. Šajos objektos remontdarbus veic «Latvijas tilti», «Rimts» un «LEC». Lai tomēr iegūtu sava veida garantiju tam, ka jau tā iekavētie darbi vairs netiks kavēti, pašvaldība pieprasījusi no «RRB celtniecība» detalizētu darbu izpildes un cilvēkresursu grafiku. «Uzņēmējs jau var teikt, ka objektā notiek darbi, bet, ja tur strādā, piemēram, pieci cilvēki, ir pamats bažām, ka darbi laikā netiks pabeigti,» uzsver V.Ļevčenoks.
Jāpiebilst, ka paralēli tam, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, šogad tiek sakārtota arī pilsētas speciālo skolu – Speciālās pamatskolas, Speciālās internātpamatskolas un 1. sanatorijas internātpamatskolas – infrastruktūra.
Foto: Ivars Veiliņš
24.9 °C,
4.4 m/s,
62.8 % 
24.9 °C,
4.4 m/s,
62.8 %