No pasaules čempionāta smaiļošanā un kanoe airēšanā atgriezušies mūsu sportisti. Lai gan jelgavniekiem kvalificēties olimpiskajām spēlēm neizdevās, viņi uzrādīja ļoti labus rezultātus. «Ņemot vērā, ka čempionātā piedalījās 94 valstis un mēs nekādi nevaram sevi saukt par profesionāļiem – tādi amatieri vien esam –, gribu teikt, ka Latvijas airētāju rezultāti ir izcili, jo teju visi uzrādīja savus labākos laikus,» rezumē trenere Lelde Laure.
Ilze Knusle-Jankevica
No jelgavniekiem visaugstākais rezultāts – kanoe divniekam Gatim Prankam un Antonam Knesim – 200 metros 7. vieta. «Šosezon nomainījām airus – izvēlējāmies tādus, ar kādiem līderi brauc jau gadus trīs, ar īsākām, bet platākām lāpstiņām. Tas mums ļāvis pielikt starta uzrāvienā un ātrumā distancē. Tāpat esam pamācījušies sadarboties un nu varam iegriezt ātrāku tempu – ja agrāk veicām ap 75 īrieniem minūtē, nu mūsu temps ir ap 90 īrieni minūtē,» stāsta G.Pranks. Tiesa, olimpiskajā distancē – 1000 metros – šim duetam nepaveicās. Iemesls – neveiksmīga izloze un pretvējš. G.Pranks norāda, ka no katra pusfināla finālam kvalificējas trīs laivas, tāpēc šogad neveiksmīgas izlozes dēļ «aiz borta» palikuši pat spēcīgie kanādieši, francūži, poļi. «Rezultāti visiem bija tiešām augsti. Piemēram, Gatis un Antons 200 metros apsteidza rumāņus, kuri 500 metru distancē kļuva par pasaules čempioniem,» norāda trenere. Arī smaiļotājs Mārtiņš Upītis, kuram olimpiskajos 200 metros ir 12. vieta, spriež, ka tik ātri vēl nebija braucis.
Sportistus Ungārijas pilsētā Segedā sagaidīja īsta vasara – dienā gaiss iesila pat līdz 40 grādiem. Tas mazliet traucējis. Otrs traucējošais faktors – milzīgā ažiotāža, ka čempionāts ir arī atlase uz olimpiādi, pat čempionāta devīze vēsta, ka tas ir ceļš uz Londonu. «Tur bija drudžaina atmosfēra, un es pat raudāju. Gata un Antona 200 metru finālā noskatījos tikai startu un pagriezu muguru – nespēju to izturēt,» stāsta trenere. Viņa piebilst, ka Ungārijā airēšana ir ļoti populāra un bijis ļoti daudz skatītāju, kas jūt līdzi savas vai tuvējo valstu sportistiem. «Neskatoties uz to, ka sacensības notika ārpus pilsētas un biļete maksāja 35 eiro, skatītāju bija ļoti daudz – hokeja klubs «Rīgas Dinamo» tik daudz nespēj savākt. Un finālā Gatis un Antons vēl brauca pa devīto celiņu, kas iet gar pašām tribīnēm,» tā L.Laure.
Tagad atliek gaidīt maiju, kad būs otrā atlase olimpiskajām spēlēm. Tiesa, vēl nav skaidrs, vai tā notiks Eiropas čempionāta gaitā vai atsevišķi. «Mums būtu labāk, ja atlase notiktu atsevišķi – tas būtu godīgāk, turklāt mazinātu iespēju, ka kāds tiek izspiests sistēmas, nevis savu spēju un rezultātu dēļ,» tā L.Laure, piebilstot, ka lielākā daļa olimpiādei jau kvalificējušos airētāju ir tieši eiropieši. Gan M.Upītis, gan kanoistu duets ir gatavi mēģināt vēlreiz, bet trenere ir strikta: «Ja vajadzēs iet uz visu banku, Gatim būs jāairē arī tūkstotis vieniniekiem.» Viņas nostāju vēl jo vairāk stiprina jau gūtais pierādījums, ka ir jāstartē maksimāli daudz distancēs un jāmēģina, nevis jāturas pie vienas.
Čempionātā olimpiskajām spēlēm 200 metros kvalificējās smaiļotāji Krists Straume un Aleksejs Rumjancevs.
Jelgavnieku sniegums PČ Sportists Disciplīna Vieta Gatis Pranks/Antons Knesis 1000 m kanoe 15. 500 m kanoe 12. 200 m kanoe 7. Mārtiņš Upītis 200 m smaiļošana 12. Romans Astapovs 200 m kanoe 21. Elīna Ēdole 200 m kanoe 16.
Foto: no G.Pranka personīgā arhīva