Šogad Jelgavā Valsts policijas meklēšanā bijušas 17 bezvēsts pazudušas personas, no kurām par trim joprojām ziņu nav. Tomēr, tā kā persona meklēšanā oficiāli var būt desmit gadus, tad patlaban aktīvajā meklēšanā ir 20 personas. Pēdējo 10 gadu laikā Jelgavā meklētas ap 200 personu.
Ilze Knusle-Jankevica
Ir dzirdēts, ka cilvēks skaitās pazudis un policija viņu sāk meklēt tikai pēc tam, kad viņš bijis prombūtnē 24 stundas. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors, kurš nodarbojas ar pazudušu personu meklēšanu jau daudzus gadus, uzsver, ka tā nav – cilvēku sāk meklēt, tiklīdz policijā saņemta informācija par pazušanu. Viņš gan stāsta, ka agrāk esot bijis tāds kā nogaidīšanas režīms vienu, divas, reizēm pat trīs dienas – mazums kas noticis – varbūt nokavēts autobuss, nav sakaru. Tomēr oficiāli ne tolaik, ne tagad nekas tāds nav atrunāts.
Izredzes atrast cilvēku ir atkarīgas no tā, cik ātri par to tiek ziņots policijai. «Tādas vienas formulas, kā persona tiek meklēta, nav. Darbojamies maksimāli ātri visos iespējamos virzienos – apzinām ģimenes locekļus un paziņu loku, noskaidrojam, vai un kur persona strādāja, mācījās, kādas bija viņa dienas gaitas, kuros veikalos iepirkās. Pārbaudām arī visas iespējamās datu bāzes un reģistrus – naudas pārskaitījumus, mobilā telefona lietotājus, automobiļu īpašniekus,» stāsta inspektors, piebilstot – likumsakarīgi, ka darba dienā iespējams iegūt vairāk informācijas nekā brīvdienā vai vakarā.
Miršanas faktu atzīst tiesa Ja persona desmit gadu laikā netiek atrasta, tā vienkārši tiek izņemta no reģistra un uzskatāma par dzīvu. «To, ka cilvēks uzskatāms par mirušu, atzīst tiesa, un tiesā ar pieteikumu jāvēršas tuviniekiem. Mēs to nedarām,» tā inspektors.
Ar šādu prasību tiesā tuvinieki var vērsties jebkurā laikā, kamēr persona atrodas meklēšanā. «Tas jau ir tiesas uzdevums – izvērtēt, vai izdarīts viss un nav iespēju, ka cilvēks atradīsies,» turpina inspektors, norādot, ka visbiežāk personu nepieciešams atzīt par mirušu, lai sakārtotu īpašumtiesību jautājumus.
Sociālajiem tīkliem netic Pazudušo meklēšanā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi un veidi, tostarp sociālie tīkli un gaišreģi, tiesa, viņu pakalpojumus galvenokārt izmanto pazudušo tuvinieki – Valsts policija to nepraktizē. Kaut arī varētu šķist, ka gan vieni, gan otri personas atrašanā varētu dot kādu pienesumu, inspektors ir samērā noraidošs. Gaišreģiem viņš netic un norāda, ka viņa praksē līdz šim vēl neviena gaišreģu versija nav palīdzējusi atrast pazudušo. Savukārt par sociālajiem tīkliem viņš saka: «Jā, ir jau kaut vai tie paši draugi, bet mēs taču zinām, ka tajā persona var darboties arī ar segvārdu, ar viltus profilu.» Tomēr iespēju robežās pārbaudīta tiekot katra versija, jo, kā uzsver inspektors, katra veiktā darbība dod kādu labumu – pat ja neapstiprinās tas, uz ko cerēts, reizēm izdodas uziet kādu citu pavedienu.
Meklēšanā atkarībā no nepieciešamības tiek iesaistīti dažādi valsts un pašvaldības dienesti – Pašvaldības policija, glābšanas dienests, zemessardze. Arī suņi, bet viņi vairāk noder laukos, kur cilvēka smarža saglabājas ilgāk – pilsētā pēc iziešanas uz ielas izsekot cilvēkam pēc smaržas ir praktiski neiespējami. Savukārt zemessargi tiek piesaistīti, kad ir nepieciešams «izķemmēt» konkrētu teritoriju. Viens no pēdējiem gadījumiem bijis šogad ap Jāņiem Vilcē, kur teritorijas pārmeklēšanā tika iesaistīti jaunsargi. «Vīrietis bija devies makšķerēt, bet mājās tā arī nepārnāca. Nolēmām pārmeklēt lauku, pa kuru viņš bija gājis. Atradām lauka vidū mirušu – cilvēkam bija kļuvis slikti ar sirdi,» stāsta inspektors.
Sabiedrība kļuvusi vienaldzīga Regulāri informācija par pazudušajiem tiek sniegta masu medijiem, bet pēdējā pusgada laikā atdeves neesot nekādas. Policista spriedums ir visai skarbs: «Cilvēkiem vienkārši ir vienalga.» «Ir bijuši gadījumi, kad pazudušais jaunietis vairākas dienas nodzīvo pie sava drauga, bet mājas saimniece to nav pat pamanījusi,» vienu no spilgtākajiem piemēriem stāsta inspektore darbā ar nepilngadīgajiem Jeļena Visocka. Tāpat esot ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem – ja agrāk tie cits citu pazina, tad tagad nereti pat nezina, kas dzīvo kaimiņos. Un, ja, piemēram, kaimiņš nokristu ar sirdskaiti, mājas iedzīvotāji, visticamāk, pie policijas vērstos tikai tad, kad sāktu sajust smaku. Tomēr visskaudrāk ir tas, ka saikne zūd arī ģimenē – nereti vecāki pat nezina, ka bērni devušies pie vecvecākiem.
Atrod pie citas sievas sāniem Runāt par kurioziem šajā darbā nav īsti vietā, tomēr ir arī daži interesanti gadījumi. Piemēram, vienreiz policijā vērsusies sieva, kura ziņoja par vīra pazušanu un jau bija apzvanījusi slimnīcas, kurās, pēc personāla teiktā, viņa nebija. Tomēr, kad uz slimnīcu piezvanīja policists, izrādījās, ka vīrs tur ir. Inspektora praksē bijis arī gadījums, kad par pazudušu uzskatīts vīrietis atrasts Jelgavā pie citas sievietes sāniem, kur jau bija iekārtojies uz dzīvi, sācis strādāt. Bet viņam bija sieva, ģimene… Tiesa, šajā gadījumā esot bijis krimināls «piesitiens», un vīrietis vēlējies uz laiku pazust.
Cilvēks meklēšanā atrodas desmit gadus. Lai gan varētu šķist, ka tad, ja pazudušo neatrod uzreiz, izredzes tikai samazinās, reizēm ziņas uzpeld ar laiku, īpaši, ja cilvēks devies uz ārzemēm. Ja viņš tur neizdara pārkāpumu un nekontaktējas ar tuviniekiem, būtībā var nodzīvot visu mūžu neatrasts. Augusta sākumā policijai izdevies izbeigt lietu, kur cilvēks meklēšanā bijis astoņus gadus. «Cilvēks, kurš iesniedza pieteikumu par pazudušu personu, dzīvo Rīgā. Viņš meklējamo nebija kādu laiku ne saticis, ne ar viņu sazinājies. Noskaidrojām, ka persona no Jelgavas devās uz Valmieru, bet tur nebija ieradusies. Algotu darbu nestrādāja, bankā naudas pārskaitījumu nebija. Arī starp mobilā tālruņa lietotājiem vīrieti neatradām. Izrādās, viņš visus šos gadus dzīvoja Valmieras tuvumā dārziņu rajonā un bieži mainīja mitināšanās vietu, bet tad pēkšņi izdomājis, ka jānomaina pase. Tā mēs viņu uzgājām,» stāsta inspektors, piebilstot: ja cilvēkam pazušanas brīdī ir vismaz 70 gadi, tad meklēšanas ilgums ir pieci gadi.
Visgrūtāk ir ar bērniem Grūtāk esot ar bērniem, jo viņi nav paredzami, turklāt nav nekā, pēc kā viņus varētu meklēt – labākajā gadījumā ir mobilais telefons, bet nereti nav naudas, viņi pārvietojas ar stopiem, nakšņo katru reizi citā vietā, var sapīties ar sliktu kompāniju. «Vislielākās problēmas ir ar bērnunama bērniem, jo iestādei ir jāziņo par pazušanu, ja audzēknis neatgriežas līdz pulksten 23,» skaidro J.Visocka, piebilstot, ka ir jaunieši, par kuriem tiek ziņots regulāri. Bet ir arī vecāki, kuri policijai ziņo ikreiz, kad bērns nav pulksten 17 atgriezies no pulciņa. Policisti to gan neuzskata par pārspīlētu rīcību, jo, redzot vecāku satraukumu, bērnam var attīstīties apziņa, ka šāda rīcība ir slikta.
Tāpat ir vesela kategorija ar noslieci uz klaiņošanu, bet tā nebūt neesot tikai bērnunamu bērnu problēma. «Ar to var saskarties jebkurš, tāpēc būtiski ir atcerēties, ka bērns bēg no problēmām, kas ir jārisina,» tā viņa, norādot: ja bērns ir uz ielas, pastāv risks, ka ar viņu kaut kas varētu būt atgadījies vai ka viņš ir izdarījis pārkāpumu vai pat noziegumu. J.Visocka aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību arī tam, ja skolas laikā bērni atrodas uz ielas, nevis mācību iestādē, un informēt par to policiju. Savukārt vecākiem viņa iesaka: ziniet sava bērna draugu vārdus, telefona numurus un dzīvesvietu; runājiet ar bērnu par drošības jautājumiem; sadarbojieties ar skolu un paši interesējieties par bērna skolas gaitām, nevis gaidiet, kad piezvanīs skolotājs; runājiet ar bērnu un vērojiet viņa psiholoģisko stāvokli un to, kā bērns jūtas.
Šogad Jelgavā par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu noformēts 51 administratīvā pārkāpuma protokols. Te ietilpst arī gadījumi, ja bērns vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās, psihotropās vielas, atradies dzērumā, nodarbojies ar ubagošanu. Pirmajā reizē sods ir brīdinājums vai naudas sods līdz 100 latiem. Par atkārtotiem pārkāpumiem naudas sods var būt 250 lati.
Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības šogad sastādīti 13 administratīvie protokoli. Par šo pārkāpumu paredzētais sods ir brīdinājums vai naudas sods līdz 50 latiem.
Vēl sastādīti pieci protokoli par nepilngadīgu personu atrašanos uz ielas pēc pulksten 23 bez pieaugušo klātbūtnes.
23. jūlijs, 2012 Pie Svētes upes tilta pazudis makšķernieks, atstājot krastmalā personīgās mantas un makšķeres. Pašvaldības policijā saņemts iedzīvotāja izsaukums no Vītolu ceļa. Vīrs paskaidrojis, ka pretī viņa dzīvesvietai, upes pretējā krastā, esot makšķerējis nepazīstams vīrietis, bet ap pulksten 15 izsaucējs konstatējis, ka nepazīstamais vīrietis vairs nav redzams, taču upes krastā atrodas viņa mantas. Viņš apsekojis upes krastu, bet vīrieti nav sastapis, tādēļ izsaucis Pašvaldības policiju. Notikuma vietā ieradušies arī VUGD darbinieki, kuri aptuveni metru no krasta atrada vējjaku ar mobilo telefonu, naudas maku un invalīda apliecību. Pārmeklējot ūdenstilpni, ne persona, ne tās mirstīgās atliekas netika atrastas.
* * * Vīrietis tika atrasts apmēram pēc divām nedēļām noslīcis Svētes upē. Viņš bija devies makšķerēt, ko bija arī pateicis savai māsīcai. Policijas inspektors stāsta, ka upi pārmeklēja VUGD glābēji, kuri vairākkārt teikuši, ka Svētes upe ir ļoti interesanta – gan ar izskalojumiem zem krastiem līdz pat trīs metriem, gan ar nelīdzenu dibenu. Ja cilvēka ķermenis ir aizķēries kādā no šiem izskalojumiem, glābēji nirēji piekļūt tur nevar un viņu rīcībā esošā aparatūra arī neļauj to atrast.
15. jūlijs, 2012 Ap pusdienas laiku policija saņēma informāciju, ka pazudis 2004. gadā dzimis bērns, kurš bija izgājis pagalmā Ganību ielā. Apmēram pēc četrām stundām policisti viņu atrada pie paziņām. Vecāki bērna pazušanu nebija pamanījuši uzreiz, bet, tiklīdz konstatēja, ka pagalmā viņa nav, ziņoja policijai. Tas bijis pulksten 12. Bērns tika atrasts pie paziņām pulksten 16.21.
30. jūnijs, 2012 Policija saņēma informāciju, ka pazudis – viens izgājis no mājām – divgadīgs zēns. Tomēr samērā drīz mazais tika atrasts «Pilsētas pasāžā». Policija informāciju par pazudušu bērnu saņēma pa tālruni ap pulksten 14.30. Divgadīgais zēns, kurš bija atstāts vectēva uzraudzībā, izgāja no mājām Floras ielā. Tika veikta meklēšana, iesaistot Operatīvās vadības nodaļu, patruļpolicistus, Pašvaldības policiju, zemessardzi. No Rīgas pat tika izsaukts kinologs, bet zēns tika atrasts, pirms viņš paspēja atbraukt. Bērns tika atrasts tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža» pulksten 16.42.
* * * Kad vectēvs konstatēja atvērtus vārtiņus, secinājis, ka bērns aizgājis. Policija pieprasīja videonovērošanas ierakstus un fiksēja, ka bērns tirdzniecības centrā ieiet viens pats, bet tas bija apmēram 15 minūtes pēc viņa pazušanas. Tas ir pārāk īss laiks, lai tik mazs bērns varētu tur nokļūt, tāpēc policisti izvirzīja versiju, ka viņš iekāpis autobusā un līdz centram aizbraucis, turklāt ne bērna radi, ne bērns pats (sava vecuma dēļ) nevarēja paskaidrot, kā tieši nokļuvis pilsētas centrā. Bieži vien vecākiem nemaz neienāk prātā, uz ko ir spējīgi viņu bērni, jo viņi mēdz rīkoties spontāni. Jāpiebilst, ka par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības var uzlikt sodu līdz 100 latiem.
22. novembris, 2011 Policija meklēja bezvēsts pazudušu 1995. gadā dzimušu jaunieti, kura 19. novembrī izgāja no savas dzīvesvietas Jelgavā, Tērvetes ielā, un līdz 22. novembrim nebija atgriezusies. Meitenes pazīmes: augums – ap 160 centimetri, vidējas miesas būves, melni, līdz pleciem, parasti izlaisti mati. Bija ģērbusies melnā, īsā pufīgā virsjakā, tumši zilos džinsos.
24. novembrī ap pusdienas laiku nepilngadīgā atrasta mirusi. Meitenes ķermenis uziets Svētes upē Vītolu ceļā. Vizuālā apskatē uz ķermeņa nav konstatētas vardarbības pazīmes. Iespējamos nāves cēloņus un apstākļus policija nekomentē.
* * * Skumjā ziņa, ka pusaudze atrasta mirusi, «uzspridzināja» internetu – parādījās daudz komentāru, kuros netrūka arī norāžu uz to, ka meitene izdarījusi pašnāvību, turklāt esot tam gatavojusies. Kāds komentētājs pat norādījis, ka par to liecināja meitenes ieraksti draugiem.lv profilā – viņai bijis draugs, ar kuru sastrīdējusies.
Meitenes apģērbu Svētes upes malā, vietā, kur viņa mēdza iet peldēt, atrada viņas vecāki – apmēram divus kilometrus no viesnīcas «Brīze» un tikai pārsimts metru no vietas, kur šī gada augustā tika atrastas makšķerēt aizgājušā U.Lauča mirstīgās atliekas.
Policija joprojām nevar viennozīmīgi pateikt, vai tā bija pašnāvība vai negadījums.
17 °C,
1.2 m/s,
93.5 % 
17 °C,
1.2 m/s,
93.5 %