20.8 °C, 1.9 m/s, 75.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāCīņā ar parādniekiem visefektīvākās ir drastiskās metodes
Cīņā ar parādniekiem visefektīvākās ir drastiskās metodes
22/07/2011

Iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem nav tikai problēma Jelgavā – šis jautājums jau vairākkārt aktualizēts arī valsts līmenī. Vislielākie parādi ir par siltumu – Jelgavā parāds par apkuri (2009. gada 1. oktobris – 2011. gada 1. jūnijs) ir 1 403 243 latu, no kuriem 1 304 710 latu ir iedzīvotāju parāds. Bet septiņās lielākajās republikas pilsētās kopējais parāds par siltumapgādi apkures sezonas beigās bija 31,49 miljoni latu. Jāņem vērā arī tas, ka gaidāmajā apkures sezonā siltumapgādes pakalpojumu cenu kāpums tiek prognozēts līdz 10 procentiem. Šie graujošie cipari likuši beidzot valdībai sākt meklēt risinājumus. Viens no tiem varētu būt grozījumi Civilprocesa likumā (Saeima apstiprinājusi 2. lasījumā), kas paredz iespēju piespiedu kārtā pārdot ieķīlātu nekustamo īpašumu un vēl pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas ļaut «piedzīt» komunālos parādus. Savukārt bankas apsver turpmāk kredītreģistrā iekļaut arī komunālo maksājumu parādus. Kamēr plānotās izmaiņas likumdošanā vēl nav stājušās spēkā, Jelgavas pakalpojumu sniedzēji un namu apsaimniekotāji cīnās ar parādniekiem, kā nu prot.

Ilze Knusle-Jankevica

Iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem nav
tikai problēma Jelgavā – šis jautājums jau vairākkārt aktualizēts
arī valsts līmenī. Vislielākie parādi ir par siltumu – Jelgavā
parāds par apkuri (2009. gada 1. oktobris – 2011. gada 1. jūnijs)
ir 1 403 243 latu, no kuriem 1 304 710 latu ir
iedzīvotāju parāds. Bet septiņās lielākajās republikas pilsētās
kopējais parāds par siltumapgādi apkures sezonas beigās bija 31,49
miljoni latu. Jāņem vērā arī tas, ka gaidāmajā apkures sezonā
siltumapgādes pakalpojumu cenu kāpums tiek prognozēts līdz 10
procentiem. Šie graujošie cipari likuši beidzot valdībai sākt
meklēt risinājumus. Viens no tiem varētu būt grozījumi Civilprocesa
likumā (Saeima apstiprinājusi 2. lasījumā), kas paredz iespēju
piespiedu kārtā pārdot ieķīlātu nekustamo īpašumu un vēl pirms
hipotekāro prasījumu apmierināšanas ļaut «piedzīt» komunālos
parādus. Savukārt bankas apsver turpmāk kredītreģistrā iekļaut arī
komunālo maksājumu parādus. Kamēr plānotās izmaiņas likumdošanā vēl
nav stājušās spēkā, Jelgavas pakalpojumu sniedzēji un namu
apsaimniekotāji cīnās ar parādniekiem, kā nu prot.

«Jelgavas ūdens» uzsāktā cīņa pret parādniekiem, pielietojot tik
radikālas metodes kā ūdens atslēgšana, ir devusi pirmos rezultātus
– ar lielākajiem parādniekiem, namu apsaimniekotāju «Latio
namsaimnieks», SIA «Ēku saimnieks» un dzīvokļu īpašnieku
kooperatīvu «Saule», panākta rakstiska vienošanās par parāda
atmaksu un izveidots tā atmaksas grafiks. Tomēr Jelgavas
iedzīvotāji ir parādā ne tikai par piegādāto ūdeni, bet arī par
patērēto siltumu, elektrību, gāzi, atkritumu izvešanu, tāpēc
pakalpojumu sniedzēji un ēku apsaimniekotāji intensīvi meklē
risinājumus, lai apmierinātas būtu visas puses un radikāli soļi
tomēr nebūtu jāsper.

«Pēc tam, kad Māras ielā 1 parādu dēļ atslēdzām ūdeni, arī citi
lielākie parādnieki nopietnāk sāka attiekties pret savām
saistībām,» stāsta «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors
Juhna. Vēl pagājušajā nedēļā ar kooperatīvu «Saule» panākta
rakstiska vienošanās, ka kooperatīvs turpinās maksāt kārtējos
rēķinus un arī daļu parāda saskaņā ar abu pušu apstiprinātu parāda
atmaksas grafiku. Savukārt ar «Ēku saimnieku» vienošanās tiks
noslēgta šīs nedēļās laikā. «Līdz šim mums bija tikai sarunas, bet
nu ir rakstisks dokuments, kas tomēr apliecina parādnieku
ieinteresētību problēmas risināt,» norāda V.Juhna, piebilstot: ja
parādnieki atkāpsies no saskaņotā grafika, viņus, visticamāk,
sagaidīs Māras ielas 1 liktenis – ūdens tiks atslēgts.

«Ko lai dara, ja cilvēki nemaksā?»

Gan kooperatīva «Saule», gan citu daudzdzīvokļu māju
apsaimniekotāju pārstāvji norāda: viņi palikuši parādā pakalpojumu
sniedzējiem tāpēc, ka par tiem nav norēķinājušies māju iedzīvotāji,
bet savu līdzekļu, par kuriem samaksāt, apsaimniekotājiem nav. «Ko
lai darām, ja cilvēki nemaksā? Mums taču ir arī jāuztur kārtībā
ēkas un jāsedz kredīts, ko ņēmām, lai veiktu remontdarbus,» saka
Aigars Egle, kurš gan uzsver, ka ar kooperatīvu «Saule», kura
valdes priekšsēdētājs ir viņa tēvs Roberts Egle, neesot saistīts.
A.Egle stāsta, ka pirms trīs gadiem, kad viņa tēvs pārņēmis
kooperatīva vadību, tā kopējais parāds bijis apmēram 5000 latu, bet
pa šiem gadiem tas audzis līdz 21 tūkstotim latu. Apmēram puse
no šiem līdzekļiem – 10 tūkstoši – tika ieguldīti mājas remontā.
Viņš nesaskata izeju apsaimniekošanas maksas palielināšanā,
tādējādi iegūstot līdzekļus parāda summas dzēšanai. «Šobrīd mums
apsaimniekošanas maksa ir 21 santīms par kvadrātmetru, bet to
paaugstināt nav nekādas jēgas. Tie, kas nemaksā tagad, tāpat
nemaksās, bet pensionāriem, kuri kārtīgi maksā, pēdējo santīmu
atņemt negribam,» tā A.Egle.
Līdzīgi uzskata apsaimniekotāja «Rimidal V» valdes loceklis
Vladimirs Vaskins. Arī viņš neredz, kur un kā lai dabū līdzekļus,
par ko norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem. «Saskaņā ar līgumu
man jānorēķinās par saņemto pakalpojumu arī tad, ja neizdodas
savākt naudu no dzīvokļu īpašniekiem. Protams, pakalpojumu
sniedzēji var mūs iesūdzēt tiesā, bet pagaidām ir saprotoši un
gaida tāpat kā mēs,» tā viņš. V.Vaskins norāda, ka parādi ir
apmēram 25 procentiem «Rimidal V» klientu. «Uzņēmums arvien biežāk
vēršas tiesā par parādu piedziņu, pieaug tiesas spriedumu skaits,
kas parādniekam uzliek par pienākumu atmaksāt parādu, bet naudas
tik un tā nav. Cilvēkiem jau nav, ko maksāt, tāpēc arī tiesas
spriedums neko nedod – līdzekļu, lai norēķinātos, mums tik un tā
nav. Turklāt daudziem ir kredīts par dzīvokli – arī to viņi
nemaksā, gaidot, kad banka vienkārši viņus izliks ārā,» stāsta
«Rimidal V» valdes loceklis.

Apelē pie godaprāta
Arī apsaimniekotājs «Nebruk Jelgava» sapratis, ka tiesas ceļā
vēlamo rezultātu nevar panākt, jo, piemēram, pieci lati mēnesī
desmit gadu garumā esošo situāciju neuzlabo. «Agrāk mēs aktīvāk
vērsāmies tiesā pret parādniekiem, bet nu esam piebremzējuši, jo
arī tiesas izdevumi, kas sākotnēji jāsedz mums pašiem, ir
pietiekami lieli. Pārsvarā gadījumu mēģinām ar parādniekiem
vienoties un panākt, ka viņi labprātīgi apņemtos segt parādus,»
stāsta uzņēmuma valdes locekle Mirdza Buka. Viņa norāda, ka
apsaimniekotājs ar pakalpojumu sniedzējiem norēķinās neatkarīgi no
tā, ir vai nav par pakalpojumu samaksājuši iedzīvotāji. Uz 1.
jūliju «Nebruk Jelgava» apsaimniekoto māju iedzīvotāji uzņēmumam
bija parādā 32 tūkstošus latu. «Nemaksātājs ir gados jauns cilvēks,
kurš lielākoties grib dzīvot labāk, brauc ar auto, un, neizskatās,
ka viņš nevarētu samaksāt. Viņa moto varētu būt: man neviens tāpat
neko nevar izdarīt,» parādnieka portretu ieskicē M.Buka, aicinot
parādniekus padomāt par līdzcilvēkiem, īpaši pensionāriem, kuri
pret rēķiniem izturas visapzinīgāk.

Laikus iedarbināts mehānisms izglāba no bezdibeņa

Lielākā namu apsaimniekotāja «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde»
(JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis stāsta, ka viskritiskākā
situācija ar parādniekiem bija 2009. gadā, bet šogad, lai gan pats
parāds pieaug, palielinās arī summas, ko parādnieki atmaksā. Viņš
uzsver, ka situāciju izdevās stabilizēt tādēļ, ka laikus tika
uzsākts intensīvs darbs ar parādniekiem. «Šo darbu veido vairāki
posmi. Vispirms kopā ar dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu vai
mājas vecāko analizējam situāciju, jo viņi, dzīvojot blakus
parādniekiem, labāk zina, vai dzīvokļa īpašnieks tiešām nevar
samaksāt vai vienkārši nemaksā. Otrs solis – pārrunas ar pašiem
parādniekiem. Te galvenais ir likt parādniekam saprast, ka viņš ir
parādā nevis JNĪP, bet mājai, kurā dzīvo. Trešais solis –
vienošanās par parāda atmaksu. Ja izdodas panākt vienošanos, pastāv
liela varbūtība, ka viņš arī sāks šo jautājumu risināt. Galējais
solis ir tiesvedība, iespējama saistību piespiedu izpildīšana
brīdinājuma kārtībā, kas ir ātrāks un arī lētāks process nekā
parastā tiesvedība, kas var ieilgt pat līdz pieciem gadiem. Arī
šajā posmā daudzi parādnieki neapzinās, ka būtībā tiesājas ar
kaimiņiem, nevis JNĪP, jo JNĪP nav mājas īpašnieks, tikai dzīvokļu
īpašnieku vārdā pārvalda dzīvojamās mājas finanšu līdzekļus,»
stāsta J.Vidžis. Viņš atzīst, ka tiesvedībai ir vislielākais
efekts, jo apmēram 50 procentos gadījumu parādnieks, saņemot
paziņojumu no tiesas, reaģē un parādu nomaksā. Vidēji mēnesī tiesā
tiek iesniegtas 100 lietas par parādu piedziņu.
JNĪP neizslēdz iespēju pielietotot arī tādu metodi kā parāda
cedēšana, kas nozīmē, ka parāds tiek pārdots par summu, kas veido
apmēram 60 procentus no parāda vērtības, bet pēc tam to cesionārs
piedzen no parādnieka. Turklāt likums neparedz, ka šis lēmums
jāsaskaņo ar parādnieku. «Līdz pat pēdējam brīdim esam gatavi ar
parādnieku vienoties, bet tad, kad lieta jau ir nodota tiesu
izpildītājam, ir par vēlu,» piebilst JNĪP valdes loceklis.
Pateicoties sistemātiskam darbam ar parādniekiem, arī atkritumu
apsaimniekotājs «Jelgavas komunālie pakalpojumi» šā brīža situāciju
raksturo kā tādu, «ko par problēmu īsti nosaukt nevar». Uzņēmuma
valdes loceklis Alvils Grīnfelds norāda, ka apmaksāti netiek
apmēram desmit procenti no mēnesī izrakstītajiem rēķiniem, kas ir
daži tūkstoši latu.

Grib zināt, kas ir lielākie parādnieki
Samērā iedarbīgs ietekmēšanas veids ir dzīvokļu īpašnieku
informēšana par to, kurš un cik ir parādā. Piemēram, JNĪP,
ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības, ir
izveidojis informatīvu sistēmu, kurā ikviens konkrētās mājas
dzīvokļa īpašnieks piereģistrējoties var saņemt informāciju gan par
mājas finansiālo stāvokli, gan parādniekiem.
Tomēr ne visi apsaimniekotāji ir tik atklāti pret dzīvokļu
īpašniekiem, kaut gan norāda – dzīvokļu īpašnieki grib zināt, kurš
ir parādā, līdz ar to rada problēmas pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.
«Esmu nesaprašanā, jo pat nojausmas nebija, ka mūsu apsaimniekotājs
netiek galā ar saviem pienākumiem un mājai draud atslēgt ūdeni.
Domāju, ka apsaimniekotājam vajadzēja sasaukt dzīvokļu īpašnieku
kopsapulci, lai informētu par situāciju. Mana ģimene ūdeni īpaši
netaupa, bet par to arī savlaicīgi norēķināmies. Kur paliek mūsu
nauda?» sašutusi ir «Ēku saimnieka» apsaimniekotā nama Satiksmes
ielā 35a iedzīvotāja, piebilstot, ka nesakārtota ir arī atkritumu
izvešana – regulāri atkritumu urnas ir pārpildītas, tām apkārt ir
atkritumu kalni. Informāciju par mājas parādniekiem iedzīvotāji var
prasīt mājas vecākajam vai apsaimniekotājam.

Parāds seko cilvēkam
Ja elektrību, gāzi un ūdeni par nemaksāšanu var atslēgt, tad
siltuma atslēgšana ir problemātiskāka, jo no tā atkarīgs visas
mājas tehniskais stāvoklis. Tāpēc līdz šim Jelgavā vēl nav bijis
precedenta, ka kādai ēkai būtu atslēgta apkure, un siltumapgādes
uzņēmums cer, ka arī nākamajā apkures sezonā šādas metodes izmantot
nevajadzēs. Bet, ja par apkuri nemaksā, parāds turpina augt.
«Būtiski ir saprast un atcerēties, ka parāds netiek dzēsts un ir
piesaistīts personai neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis bijis privāts
un ticis pārdots vai īrēts no pašvaldības. Un, lai gan tas būs
problemātiski, parāds personai sekos vismaz gadus desmit, kamēr
parādu atgūs,» stāsta siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava»
valdes locekle Aina Bataraga.
Jāpiebilst, ka parāds par siltumenerģiju Jelgavā par laika periodu
no 2009. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 1. jūnijam ir 1
403 243 latu, no kuriem 1 304 710 latu ir
iedzīvotāju parāds.

«Bubulis» – fizisko personu maksātnespēja
Tagad, kad arvien populārāka kļūst arī fizisko personu
maksātnespēja, gan apsaimniekotāji, gan pakalpojumu sniedzēji
bažījas, kas notiks ar personas īpašumu pēc maksātnespējas
pasludināšanas un vai tiks segti komunālie parādi. «Īpaši
popularizēta tiek maksātnespējas pieteikšana Anglijā, bet kā var
zināt, ka persona uzrādīja visus savus parādus, tostarp par
komunālajiem pakalpojumiem?» problēmu ieskicē J.Vidžis. Arī
siltumapgādes uzņēmums «Fortum Jelgava» saskāries ar šo tendenci
un, lai izvairītos no tā, ka administrators apstiprina atmaksas
grafiku, kas paredz ikmēneša maksājumu santīmos daudzu gadu garumā,
seko līdzi reģistram un piesaka prasījumu cerībā, ka tas tiks
iekļauts kopējā summā un tiks uzskatīts par prioritāru. «Fortum
Jelgava» šogad pieteikuši 14 kreditoru prasījumus fizisko personu
maksātnespējas lietās.

Ilustrācija: Ivars Veiliņš

 

Mājas ar lielākajiem parādiem par siltumu (uz
30.06.2011.):

Nr.       
Adrese                
         Parāds
(Ls)   

  
1.        Asteru iela 16  
              46
124,44      
2.        Satiksmes
49                 
45 372,23      
3.         Meiju ceļš
35a               
42 081,54      
4.        Ganību iela 63  
             
35 890,13      
5.         Satiksmes iela
59           35
358,33      
6.        Māras iela
1                   
33 616,17      
7.         Ganību iela
61   
           32
839,60      
8.        Ganību iela 57  
            
29 681,19      
9.         Atmodas iela
76            29
616,29      
10.        Satiksmes iela
39        
29 372,23      
11.        Atmodas iela
88            29
114,37      
12.        Ganību iela 65  
           
27 686,82      
13.        Ganību iela 59  
            27
478,82      
14.        Atmodas iela
78            23
545,54      
15.        Atmodas iela
80            23
41,42      
16.        Dambja iela
4   
           
22 123,16      
17.        Dambja iela
2   
           
20889,94      
18.        Mātera iela
33              
20 080,07      
19.        Brīvības bulvāris
28      19 686,41   
  
20.        Atmodas iela
98            19
101,10      
21.        Atmodas iela
68            17
564,79      
22.        Atmodas iela
70            16
919,73      
23.        Uzvaras iela
7             
15 920,15      
24.        Asteru iela 4  
             
15 919,89      
25.        Pasta iela
41               
15 716,00      
26.        Lielā iela
27                
15 653,18      
27.        Asteru iela
12   
          15
578,34      
28.        Meiju ceļš
20               
15 532,46      
29.        Māras iela
5                
15 238,39      
30.        Māras iela
3                
14 703,19      
31.        Vīgriežu iela
32            14
702,70      
32.        Asteru iela 10  
           14
018,17      
33.        Pasta iela
61              
13 999,19      
34.        Asteru iela
14   
          13
298,08      
35.        Brīvības bulvāris
41      12 910,79   
  
36.        Kooperatīva iela
4       12 823,34   
  
37.        Aspazijas iela
23         12
382,58      
38.        Blaumaņa iela
10         12
321,63      
39.        Kārklu iela
4                
11 835,80      
40.        Aspazijas iela 37 
        11
650,97      
41.        Aspazijas iela
27          11
642,10      
42.        Asteru iela 6  
             11
498,19      
43.        Satiksmes iela
41        11
198,57      
44.        Kungu iela
21             
10 365,63      
45.        Pētera iela 18  
           9094,44   
  
46.        Dobeles šoseja
96       8540,70   
  
47.        Meiju ceļš
50               
7979,05      
48.        Barona iela 48  
          
7225,95      
49.        Satiksmes iela
37         5885,47   
  
50.        Svētes iela
26              
5799,59      
51.        Meiju ceļš
48                
5250,02      
52.        Dobeles iela
14  
         
4406,62     

Avots: «Fortum Jelgava»