Francijā Ziemassvētku dāvaniņu sarūpē ne tikai tuviniekiem, bet pat tuvākā veikala pārdevējam. Šveicē Ziemassvētkus svin veselu mēnesi, savukārt Somijā svētkos pieņemts darināt unikālus salmu dekorus. Ziemassvētku ieskaņā Jelgavas Valsts ģimnāzijas (JVĢ) Skolēnu padomes pārstāvji iepazīstināja skolas biedrus ar Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs.
«Pirmssvētku nedēļā pētījām Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas, tostarp, arī mūsu paražas un ticējumus. Nolēmām, ka būtu interesanti uzzināt arī par to, kā šie svētki tiek atzīmēti citviet pasaulē,» stāsta JVĢ skolēnu padomes prezidente Elīna Smetaņina, papildinot, ka Skolēnu padome apkopoja, viņuprāt, interesantākos faktus, ar kuriem skolēni varēja iepazīties skolas gaitenī.
E.Smetaņina secina, ka mūsu tauta ir bagāta ar dažādiem ticējumiem un paražām. Piemēram, kāds sens ticējums vēsta: ja Ziemassvētku rītā agri pieceļas, visu gadu neizgulēsies. Savukārt no Latgales puses nākusi paraža, ka Ziemassvētki jāsagaida ar četru nedēļu gavēni, kura laikā nedrīkst spēlēt, dziedāt un dejot. Gaļas ēdienus var ēst tikai svētdienās, savukārt trešdienās un piektdienās nevar lietot piena produktus. Gavēnis beidzas tikai Ziemassvētku rītā pēc lūgšanas. Tad sākas svētku brokastis, kad galdā jāceļ labākie krājumi.
Arī citviet pasaulē pastāv īpašas Ziemassvētku paražas. Piemēram, Japānā tic, ka siena dedzināšana svētkos aizbaida ļaunos garus. Savukārt Norvēģijā Ziemassvētku vakarā ļaudis uz mājokļa sliekšņa, durvju priekšā, atstāj koka bļodu ar putru un sviesta gabaliņu. Norvēģi tic: ja putra patiks sarkanajam rūķim vārdā Nise, gada garumā veiksies visos darbos.
Runājot par Ziemassvētku mielastu, Latvijā tradicionāli pieņemts gatavot deviņus ēdienus, sākot ar zirņiem un beidzot ar piparkūkām. Savukārt, piemēram, Meksikā īpašais svētku mielasts ir redīss. No sakņauga tiek gatavoti dažādi ēdieni, un 23. decembrī notiek arī redīsam veltīts festivāls. Japānā dod priekšroku saldajam ēdienam, Ziemassvētku vakarā gatavojot tradicionālu biskvīta kūku ar zemenēm un putukrējumu. Arī Somijā pieņemts Ziemassvētkus sagaidīt ar uzklātu galdu, tomēr sena tradīcija liecina, ka vēl pirms vakariņām visai ģimenei jāapmeklē sauna.
Tāpat JVĢ skolēnu padomes jaunieši izpētījuši, ka daudzas mūsdienu Ziemassvētku svinību tradīcijas dažādās pasaules valstīs aizsākās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Piemēram, pirmais Ziemassvētku tirdziņš Vācijā notika jau 16. gadsimtā, savukārt eglīte pirmoreiz rotāta Anglijā karaļa Džordža laikā 18. gadsimtā. Tāpat ir liecības par to, ka sākotnēji eglīte rotāja mājokļus, to piekarot pie griestiem ar galotni uz leju.
Foto: buildingpartnershipsma.org