Tautas skaitīšanā visas elektroniski aizpildītās anketas ir drošībā un pašlaik turpinās to apkopošana, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) preses sekretārs Aldis Brokāns, noraidot izskanējušo informāciju, ka daļu datu CSP ir nozaudējusi.
Viņš apgalvoja, ka pabeigto anketu datus nekādi nevar pazaudēt, jo iedzīvotāji anketas aizpildīja tiešsaistes režīmā, uzreiz saglabājot tās datubāzē uz droša servera.
Brokāns uzsvēra, ka informācija par iespējamu kādu tautas skaitīšanas datu nozaudēšanu ir nepatiesa.
CSP atgādina, ka var būt vairākas situācijas, kad tautas skaitītājs tomēr var ierasties pie iedzīvotājiem, neraugoties uz to, ka viņi anketas ir aizpildījuši internetā.
Pirmkārt, tas var notikt, ja elektroniski anketas nav aizpildītas par visiem konkrētajā adresē pastāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem vai tajā ir norādīts, ka attiecīgajā adresē dzīvo vēl kāda cita mājsaimniecība.
Piemēram, esot gadījumi, kad šo mājsaimniecību skaits vienā mājoklī ir norādīts kļūdaini vai nepamatoti – daudzdzīvokļu māju iemītnieki atzīmējuši, ka viņu mājoklī dzīvo vēl citas mājsaimniecības, uztverot par mājokli, nevis savu konkrēto dzīvokli, bet gan visu daudzdzīvokļu māju. Tādējādi dati ir kļūdaini.
Otrkārt, tautas skaitītājs pie internetā saskaitījušās personas var atnākt atkārtoti, ja anketas aizpildītas nepilnīgi vai ar acīmredzamām kļūdām. Piemēram, gadījumos, kad persona ir aizpildījusi internetā tikai vienu no anketas daļām – personas anketu vai mājokļa anketu.
CSP aicina ņemt vērā to, ka pārvalde izmanto arī dažādos reģistros pieejamo informāciju, kuru nepilnību dēļ var rasties situācijas, kad tautas skaitītājs var ierasties konkrētajā adresē atkārtoti. Piemēram, nepilnības esot redzamas adrešu reģistrā – tagad individuālā māja kādreiz bijusi daudzdzīvokļu māja, kas joprojām tā arī ir reģistrēta adrešu sarakstā, vai arī pretēji – kādreiz individuālā māja tagad ir daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvo vairākas mājsaimniecības.
Kā skaidro CSP, tautas skaitītājam datu aizsardzības un drošības dēļ ir tikai dots uzdevums doties uz konkrēto adresi un datus pārbaudīt, līdz ar to tautas skaitītājs nezinās, kādas ir tieši kļūdas vai nepilnības.
Nosaukt precīzu skaitli, cik no internetā saskaitītajiem mājokļiem tautas skaitītāji apmeklēs atkārtoti, CSP joprojām nevar, sakot, ka dati tiek apstrādāti un tautas skaitītāju uzdevumi regulāri atjaunoti.
Atbilstoši pašreizējiem datiem kopumā tautas skaitītājiem līdz 31. maijam būs jāapmeklē 870 000 mājsaimniecību un šajā skaitā ir ietvertas arī tās mājsaimniecības, kuras ir pildījušas anketas internetā, taču kādu noteiktu iemeslu dēļ tautas skaitītājam būs tās jāaptaujā klātienē.
CSP aicina pievērst uzmanību šādām tautas skaitītāja identifikācijas pazīmēm – katram tautas skaitītājam ir īpaša apliecība un datorsoma ar tautas skaitīšanas logo un kārtas numuru. Lai pārliecinātos un noskaidrotu tautas skaitītāja identitāti, jāzvana uz bezmaksas tālruni 80000777, nosaucot skaitītāja vārdu, uzvārdu, savu dzīvesvietu un uz datorsomas redzamo skaitītāja numuru. CSP darbinieki apstiprinās tautas skaitītāja identitāti.
Ja iedzīvotājiem tomēr rodas papildu šaubas, par to jāinformē CSP darbinieki, kuri sazināsies ar konkrēto skaitītāju, kuram ir izveidota tikai viņam zināma viņa identitāti apstiprinoša parole.
Līdzīgi iedzīvotāji var rīkoties gadījumos, kad viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka anketu internetā ir aizpildījuši visi mājsaimniecības locekļi un dati tajā ir norādīti korekti un pilnīgi, taču viņu dzīvesvietā ierodas tautas skaitītājs. Arī šādos gadījumos CSP aicina zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni, identificēt sevi un CSP darbinieki pārbaudīs konkrētās personas anketu un paskaidros iemeslus, kādēļ tautas skaitītājs ir pie viņa ieradies.
Kā ziņots, 17. martā sākas tautas skaitīšanas otrais posms, kura laikā līdz 31. maijam 1960 tautas skaitītāju dodas uz mājokļiem pie tiem iedzīvotājiem, par kuriem netika iegūta informācija tautas skaitīšanas pirmajā posmā internetā.
Tautas skaitītāji klauvēs arī pie to iedzīvotāju mājokļu durvīm, kuri par sevi interneta anketās būs norādījuši neprecīzus vai nekvalitatīvus datus.
LETA