24.4 °C, 7.9 m/s, 90.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Cukurfabrikā» tiekas jelgavnieki no 2,5 līdz pat 83 gadiem
«Cukurfabrikā» tiekas jelgavnieki no 2,5 līdz pat 83 gadiem
28/10/2012

Pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš Pārlielupē – bijušajā «Jelgavas cukurfabrikas» ēdnīcā Cukura ielā 22 – darbu sācis Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» deju centrs «Cukurfabrika». Tas šobrīd pulcē ap 500 bērnu, jauniešu un pieaugušo, kuri dejo mūsdienu un tautiskās dejas, apmeklē jogas, pilates, baleta nodarbības, deju aerobiku, apgūst salsu un pašaizsardzību. Te tiekas jelgavnieki vecumā no diviem ar pusi līdz pat 83 gadiem. Centra koordinatore Annika Andersone atzīst: «Palēnām iekustinām mājās sēdētājus, un tas ir apsveicami!»

Ritma Gaidamoviča

Pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš Pārlielupē – bijušajā
«Jelgavas cukurfabrikas» ēdnīcā Cukura ielā 22 – darbu sācis
Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» deju centrs
«Cukurfabrika». Tas šobrīd pulcē ap 500 bērnu, jauniešu un
pieaugušo, kuri dejo mūsdienu un tautiskās dejas, apmeklē jogas,
pilates, baleta nodarbības, deju aerobiku, apgūst salsu un
pašaizsardzību. Te tiekas jelgavnieki vecumā no diviem ar pusi līdz
pat 83 gadiem. Centra koordinatore Annika Andersone atzīst:
«Palēnām iekustinām mājās sēdētājus, un tas ir
apsveicami!» 

«Cukurfabrika» ir galvenā mājvieta deju studijai «Benefice», kas
apvieno ap 300 dejotāju, taču līdz ar centra izveidi tajā mājvietu
raduši arī aģentūras «Kultūra» tautas deju kolektīvi «Rota»,
«Laipa», klūdziņu pinēju pulciņš «Dekors», kā arī tiek piedāvātas
nodarbības, no kurām vairākas līdz šim Jelgavā nebija. Aģentūras
«Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, kura vadītās iestādes
paspārnē atrodas deju centrs, atzīst: «Mērķis ir attaisnojies. Jau
sen izjutām telpu trūkumu kolektīviem, un nu līdz ar deju centra
izveidi esam nedaudz atslogojuši kultūras namu «Rota», jo kolektīvi
«Laipa» un «Rota» pārcēlušies uz deju centru, plašākas telpas
ieguvis arī «Dekors», Jelgavai pienācis klāt vēl viens tautas deju
kolektīvs – «Zemgaļi» no Ozolniekiem. Bet pats galvenais ir tas, ka
šīs telpas pilnībā piemērotas dejotājiem, kas paver daudz plašākas
iespējas pilnveidot prasmes, turklāt paplašinājies piedāvājums
brīvā laika pavadīšanai.»

Klāt nākušas jaunas nodarbības ikvienai gaumei un vecumam. Deju
centrs piedāvā jogas, TRX treniņus, kapoeiru (brazīļu cīņas māksla
ar dejas elementiem), baleta nodarbības pieaugušajiem, bačatas,
sambas, rumbas, pilates, elpošanas treniņus, pašaizsardzību.

Priecājas par jaunajām telpām
Par deju centru sajūsmā ir gan nodarbību dalībnieki, gan viņu
vecāki. Telpas esot tik mājīgas, ka bērni uz nodarbībām ierodas pat
krietni agrāk. Daži te pilda mājas darbus, daļa ietur maltīti, citi
šo izvēlējušies kā labu satikšanās vietu ar kolektīva draugiem.
Lielākā rosība šeit valda no pulksten 14.30 līdz 22 vakarā. «Plaši,
skaisti un mājīgi. Meitai ļoti šeit patīk, tāpēc uz nodarbību
raujas krietni pirms mēģinājuma. Ļoti atzinīgi novērtēju to, ka
šeit par saprātīgu cenu – 1,10 latiem – bērns var arī veselīgi
paēst. Jā, mazliet grūtības sagādā izbraukāšana no pilsētas centra
uz šejieni, taču tie plusi, ko iegūst mans bērns, to atsver,» saka
mamma Ingrīda Velme. Līdzīgās domās ir arī Dace Grāmatiņa-Pelša,
kura pirmdienās, kamēr meita ir nodarbībās, arī pati labprāt
izmanto iespēju padejot. «Ļoti pozitīvi novērtēju to, ka tagad arī
man ir iespēja padarboties, kamēr bērns ir nodarbībā. Tā teikt –
lietderīgi izmantots laiks. Līdz šim salsu nebiju dejojusi, taču
tas ir ļoti interesanti,» tā D.Grāmatiņa-Pelša. «Te ir forši, silti
un plaši. Mums ir daudz vairāk zāļu, paplašinājies mūsu nodarbību
klāsts, tagad līdztekus dejošanai varam apmeklēt arī baletu, jogu,
cīņas treniņus, brīvajā laikā varam šūpoties šūpuļtīklos, paēst.
Mums te patīk,» atzīst dejotājas Kristiāna Bensone un Diāna
Žilinska.

«Cukurfabrikā» gaidīti arī pieaugušie
Centra koordinatore A.Andersone atzīst, ka šobrīd vēl ir
ieskrējiena periods un jālauž stereotips, ka te «dzīvo» tikai
«Benefice». «Deju centrā «Cukurfabrika» tiek gaidīti bērni,
jaunieši, pieaugušie un arī pensionāri, kuri vēlas kustēties,
uzlabot savu veselību, sevi pilnveidot dažādās nodarbībās,» tā
A.Andersone, piebilstot, ka pirmie jauno nodarbību izmantotāji ir
«Benefices» dejotāji un viņu vecāki, kas pieaicinājuši arī draugus,
un pamazām informācija izplatās. Koordinatore uzsver, ka vecumam
neesot nozīmes un nodarbības deju mājā nav domātas tikai bērniem,
jauniešiem. «Galvenais ir vēlme kustēties – šeit gaidīts ir
ikviens,» tā viņa, piebilstot, ka, piemēram, baleta nodarbības
šobrīd apmeklē 50 gadus veca kundze, bet balss treniņu – vecmāmiņa,
kurai jau ir 83 gadi.

Koordinatore stāsta, ka no piedāvātā klāsta šobrīd pieprasītākās
ir jogas, baleta un pilates nodarbības, bet vēl īsti
«iedzīvojusies» nav cīņas māksla.

Nodarbībās iesaistījušies Pārlielupes bērni
A.Andersone norāda, ka līdz ar deju centra «Cukurfabrika» izveidi
iezīmējusies kāda pozitīva tendence. Proti, aktivitātēs vairāk
iesaistījušies Pārlielupē dzīvojošie bērni. «Līdz šim ne tikai mēs,
bet arī citi kolektīvi pilsētā izjuta, ka ārpusstundu aktivitātēs
iesaistās salīdzinoši maz bērnu no Pārlielupes. Mēs sistēmā ievadām
datus par katru dalībnieku, un, izvērtējot tos pēc dzīvesvietas,
sanāk, ka izteikti vairāk šogad mums ir dejotāju, kas dzīvo Loka
maģistrālē vai blakus ielās. Nekad tā nav bijis, un par to man ir
liels prieks. Tas pierāda, ka esam viņus izvilinājuši no mājas.
Jāteic, ka pirms centra izveides viens no mērķiem arī bija vairāk
aktivitātēs iesaistīt bērnus, kas dzīvo Lielupes labajā pusē,» tā
A.Andersone, nenoliedzot, ka līdz ar pārcelšanos ir arī zaudējumi.
Jau pirms centra izveides izvērtās diskusijas par nokļūšanu
«Cukurfabrikā», jo tas ir ārpus pilsētas centra. Viņa atzīst, ka ir
dejotāji, kuri šī iemesla dēļ diemžēl kolektīvu pametuši, jo nevar
atrisināt nokļūšanas jautājumu, tāpēc viņi devuši priekšroku
ārpusstundu nodarbībām, kas notiek centrā. Taču tādu nav daudz, un
šobrīd joprojām tiek risināts jautājums par autobusa maršrutu, kas
izbrauks pa skolām un atvedīs bērnus tieši līdz deju centram, bet
vakarā – atpakaļ uz pilsētu.

Balss treniņus vada «Triānas parka» soliste
Runājot par pedagogu komandu, A.Andersone stāsta, ka te
sapulcējušies gan vietējie, gan pasniedzēji no galvaspilsētas, kuri
ir savas jomas speciālisti. Tā hormonu jogu šeit pasniedz Karīna
Kliesta, kura vienīgā Latvijā to praktizē, karstās dejas – salsu,
rumbu, ča-ča-ča, bačatu – Ivans Salazars no Kubas, kurš šobrīd
dzīvo Latvijā un pasniedz nodarbības arī Rīgā, streed dance –
dziedošā policista Nikolaja Puzikova brālis Oļegs – horeogrāfs,
kurš ar deju aizrāvies jau desmit gadus. Viņš strādājis kopā ar
Lauri Reiniku un Riču ģimeni. Elpošanas un balss treniņus
«Cukurfabrikā» pasniedz grupas «Triānas parks» soliste Agnese
Rakovska un dziedātāja Baiba Vanaga, kura daudziem zināma no
koncertpro­grammas bērniem «Brīnumskapis».

M.Buškevics atzīst – lai gan deju centrs pavēris daudz plašākas
iespējas, tas tāpat kā Rīga nekad nebūšot gatavs un vienmēr
attīstīsies. Šobrīd jau zināmi plāni un vajadzības nākotnē.
Piemēram, nākamā gada budžeta tāmē ieplānots iegādāties skatītāju
krēslus, lai lielajā zālē varētu notikt koncerti, un arī
apgaismojumu. Tāpat nepieciešams inventārs – akrobātikas paklāji,
zviedru siena, stepa soliņi. Jāpiebilst, ka centrs ir gatavs
uzklausīt arī iedzīvotāju vēlmes par to, ko viņi vēl gribētu šeit
apgūt. Plašāk ar deju centra piedāvājumu un nodarbību laikiem var
iepazīties mājas lapā: www.cukurfabrika.lv.

Foto: Ivars Veiliņš