Pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš Pārlielupē – bijušajā «Jelgavas cukurfabrikas» ēdnīcā Cukura ielā 22 – darbu sācis Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» deju centrs «Cukurfabrika». Tas šobrīd pulcē ap 500 bērnu, jauniešu un pieaugušo, kuri dejo mūsdienu un tautiskās dejas, apmeklē jogas, pilates, baleta nodarbības, deju aerobiku, apgūst salsu un pašaizsardzību. Te tiekas jelgavnieki vecumā no diviem ar pusi līdz pat 83 gadiem. Centra koordinatore Annika Andersone atzīst: «Palēnām iekustinām mājās sēdētājus, un tas ir apsveicami!»
Ritma Gaidamoviča
«Cukurfabrika» ir galvenā mājvieta deju studijai «Benefice», kas apvieno ap 300 dejotāju, taču līdz ar centra izveidi tajā mājvietu raduši arī aģentūras «Kultūra» tautas deju kolektīvi «Rota», «Laipa», klūdziņu pinēju pulciņš «Dekors», kā arī tiek piedāvātas nodarbības, no kurām vairākas līdz šim Jelgavā nebija. Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, kura vadītās iestādes paspārnē atrodas deju centrs, atzīst: «Mērķis ir attaisnojies. Jau sen izjutām telpu trūkumu kolektīviem, un nu līdz ar deju centra izveidi esam nedaudz atslogojuši kultūras namu «Rota», jo kolektīvi «Laipa» un «Rota» pārcēlušies uz deju centru, plašākas telpas ieguvis arī «Dekors», Jelgavai pienācis klāt vēl viens tautas deju kolektīvs – «Zemgaļi» no Ozolniekiem. Bet pats galvenais ir tas, ka šīs telpas pilnībā piemērotas dejotājiem, kas paver daudz plašākas iespējas pilnveidot prasmes, turklāt paplašinājies piedāvājums brīvā laika pavadīšanai.»
Klāt nākušas jaunas nodarbības ikvienai gaumei un vecumam. Deju centrs piedāvā jogas, TRX treniņus, kapoeiru (brazīļu cīņas māksla ar dejas elementiem), baleta nodarbības pieaugušajiem, bačatas, sambas, rumbas, pilates, elpošanas treniņus, pašaizsardzību.
Priecājas par jaunajām telpām Par deju centru sajūsmā ir gan nodarbību dalībnieki, gan viņu vecāki. Telpas esot tik mājīgas, ka bērni uz nodarbībām ierodas pat krietni agrāk. Daži te pilda mājas darbus, daļa ietur maltīti, citi šo izvēlējušies kā labu satikšanās vietu ar kolektīva draugiem. Lielākā rosība šeit valda no pulksten 14.30 līdz 22 vakarā. «Plaši, skaisti un mājīgi. Meitai ļoti šeit patīk, tāpēc uz nodarbību raujas krietni pirms mēģinājuma. Ļoti atzinīgi novērtēju to, ka šeit par saprātīgu cenu – 1,10 latiem – bērns var arī veselīgi paēst. Jā, mazliet grūtības sagādā izbraukāšana no pilsētas centra uz šejieni, taču tie plusi, ko iegūst mans bērns, to atsver,» saka mamma Ingrīda Velme. Līdzīgās domās ir arī Dace Grāmatiņa-Pelša, kura pirmdienās, kamēr meita ir nodarbībās, arī pati labprāt izmanto iespēju padejot. «Ļoti pozitīvi novērtēju to, ka tagad arī man ir iespēja padarboties, kamēr bērns ir nodarbībā. Tā teikt – lietderīgi izmantots laiks. Līdz šim salsu nebiju dejojusi, taču tas ir ļoti interesanti,» tā D.Grāmatiņa-Pelša. «Te ir forši, silti un plaši. Mums ir daudz vairāk zāļu, paplašinājies mūsu nodarbību klāsts, tagad līdztekus dejošanai varam apmeklēt arī baletu, jogu, cīņas treniņus, brīvajā laikā varam šūpoties šūpuļtīklos, paēst. Mums te patīk,» atzīst dejotājas Kristiāna Bensone un Diāna Žilinska.
«Cukurfabrikā» gaidīti arī pieaugušie Centra koordinatore A.Andersone atzīst, ka šobrīd vēl ir ieskrējiena periods un jālauž stereotips, ka te «dzīvo» tikai «Benefice». «Deju centrā «Cukurfabrika» tiek gaidīti bērni, jaunieši, pieaugušie un arī pensionāri, kuri vēlas kustēties, uzlabot savu veselību, sevi pilnveidot dažādās nodarbībās,» tā A.Andersone, piebilstot, ka pirmie jauno nodarbību izmantotāji ir «Benefices» dejotāji un viņu vecāki, kas pieaicinājuši arī draugus, un pamazām informācija izplatās. Koordinatore uzsver, ka vecumam neesot nozīmes un nodarbības deju mājā nav domātas tikai bērniem, jauniešiem. «Galvenais ir vēlme kustēties – šeit gaidīts ir ikviens,» tā viņa, piebilstot, ka, piemēram, baleta nodarbības šobrīd apmeklē 50 gadus veca kundze, bet balss treniņu – vecmāmiņa, kurai jau ir 83 gadi.
Koordinatore stāsta, ka no piedāvātā klāsta šobrīd pieprasītākās ir jogas, baleta un pilates nodarbības, bet vēl īsti «iedzīvojusies» nav cīņas māksla.
Nodarbībās iesaistījušies Pārlielupes bērni A.Andersone norāda, ka līdz ar deju centra «Cukurfabrika» izveidi iezīmējusies kāda pozitīva tendence. Proti, aktivitātēs vairāk iesaistījušies Pārlielupē dzīvojošie bērni. «Līdz šim ne tikai mēs, bet arī citi kolektīvi pilsētā izjuta, ka ārpusstundu aktivitātēs iesaistās salīdzinoši maz bērnu no Pārlielupes. Mēs sistēmā ievadām datus par katru dalībnieku, un, izvērtējot tos pēc dzīvesvietas, sanāk, ka izteikti vairāk šogad mums ir dejotāju, kas dzīvo Loka maģistrālē vai blakus ielās. Nekad tā nav bijis, un par to man ir liels prieks. Tas pierāda, ka esam viņus izvilinājuši no mājas. Jāteic, ka pirms centra izveides viens no mērķiem arī bija vairāk aktivitātēs iesaistīt bērnus, kas dzīvo Lielupes labajā pusē,» tā A.Andersone, nenoliedzot, ka līdz ar pārcelšanos ir arī zaudējumi. Jau pirms centra izveides izvērtās diskusijas par nokļūšanu «Cukurfabrikā», jo tas ir ārpus pilsētas centra. Viņa atzīst, ka ir dejotāji, kuri šī iemesla dēļ diemžēl kolektīvu pametuši, jo nevar atrisināt nokļūšanas jautājumu, tāpēc viņi devuši priekšroku ārpusstundu nodarbībām, kas notiek centrā. Taču tādu nav daudz, un šobrīd joprojām tiek risināts jautājums par autobusa maršrutu, kas izbrauks pa skolām un atvedīs bērnus tieši līdz deju centram, bet vakarā – atpakaļ uz pilsētu.
Balss treniņus vada «Triānas parka» soliste Runājot par pedagogu komandu, A.Andersone stāsta, ka te sapulcējušies gan vietējie, gan pasniedzēji no galvaspilsētas, kuri ir savas jomas speciālisti. Tā hormonu jogu šeit pasniedz Karīna Kliesta, kura vienīgā Latvijā to praktizē, karstās dejas – salsu, rumbu, ča-ča-ča, bačatu – Ivans Salazars no Kubas, kurš šobrīd dzīvo Latvijā un pasniedz nodarbības arī Rīgā, streed dance – dziedošā policista Nikolaja Puzikova brālis Oļegs – horeogrāfs, kurš ar deju aizrāvies jau desmit gadus. Viņš strādājis kopā ar Lauri Reiniku un Riču ģimeni. Elpošanas un balss treniņus «Cukurfabrikā» pasniedz grupas «Triānas parks» soliste Agnese Rakovska un dziedātāja Baiba Vanaga, kura daudziem zināma no koncertprogrammas bērniem «Brīnumskapis».
M.Buškevics atzīst – lai gan deju centrs pavēris daudz plašākas iespējas, tas tāpat kā Rīga nekad nebūšot gatavs un vienmēr attīstīsies. Šobrīd jau zināmi plāni un vajadzības nākotnē. Piemēram, nākamā gada budžeta tāmē ieplānots iegādāties skatītāju krēslus, lai lielajā zālē varētu notikt koncerti, un arī apgaismojumu. Tāpat nepieciešams inventārs – akrobātikas paklāji, zviedru siena, stepa soliņi. Jāpiebilst, ka centrs ir gatavs uzklausīt arī iedzīvotāju vēlmes par to, ko viņi vēl gribētu šeit apgūt. Plašāk ar deju centra piedāvājumu un nodarbību laikiem var iepazīties mājas lapā: www.cukurfabrika.lv.
Foto: Ivars Veiliņš