-3.9 °C, 2.7 m/s, 78.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāCVK: Vēlētāju aktivitāti galvenokārt ietekmēja motivācija, nevis balsošanas sistēma
CVK: Vēlētāju aktivitāti galvenokārt ietekmēja motivācija, nevis balsošanas sistēma
03/06/2013

Vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās galvenokārt ietekmēja motivācija, nevis balsošanas sistēma, un jāņem vērā, ka, lai ieviestu interneta balsošanu, ir jādarbojas vēlētāju reģistram, kas vēlētājus piesaista vienam iecirknim, aģentūrai LETA sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Vēlētāju aktivitāti pašvaldību
vēlēšanās galvenokārt ietekmēja motivācija, nevis balsošanas
sistēma, un jāņem vērā, ka, lai ieviestu interneta balsošanu, ir
jādarbojas vēlētāju reģistram, kas vēlētājus piesaista vienam
iecirknim, aģentūrai LETA sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK)
Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Viņa norādīja, ka apgalvojumi par to, ka
aktivitāti ietekmē tas, ka var vēlēt tikai pēc vēlētāju reģistra
noteiktajā iecirknī, neiztur kritiku. Daļa no potenciālajiem
balsotājiem ir aizbraukuši no valsts – tas ir socioloģisko pētījumu
lauks, cik liels ir Latviju atstājušo iedzīvotāju skaits, kuri
nedzīvo deklarētajā dzīves vietā un vēlēšanās nepiedalījās. Cilvēku
aktivitāti ietekmē arī tas, cik nozīmīgas viņiem ir vēlēšanas,
piemēram, Rīgā aktivitāte bijusi augstāka, bet vietās, kurās mazāk
reklamējās, nebija tik lielas motivācijas balsot.

Parlamentā pašlaik notiek diskusijas, vai uz
Saeimas vēlēšanām ieviest vēlētāju reģistru, vai arī saglabāt
balsošanu ar pasēm. Taču, saglabājot balsošanu ar pasēm, deputātiem
būs jāizskaidro situācija tiem cilvēkiem, kuriem ir personas
apliecība (eID karte), bet nav pase, norādīja CVK Informācijas
nodaļas vadītāja. Pieņemot galīgo lēmumu, teorētiski pastāv iespēja
personu apliecību turētājus atsevišķi informēt, ka viņiem obligāti
jāizņem pase, lai varētu nobalsot.

Viņa skaidroja, ka viens no risinājumiem
vēlētāju reģistra gadījumā būtu depozītbalsojuma organizēšana,
piemēram, ļaujot balsot desmit dienas pirms oficiālajām
vēlēšanām.

Kā ziņots, šajās pašvaldību vēlēšanās ir
piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,85 procenti no kopējā
balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas
informācija.

Līdz ar to vakar notikušās vēlēšanas ir
kļuvušas par vismazāk apmeklētajām Latvijas pašvaldību vēlēšanām
šajā tūkstošgadē.

Aktīvākie vēlētāji šogad bija Rīgā, kur kopumā
nobalsojuši 229 910 vēlētāji jeb 55,54% no balsstiesīgajiem
rīdziniekiem.

LETA