Vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās galvenokārt ietekmēja motivācija, nevis balsošanas sistēma, un jāņem vērā, ka, lai ieviestu interneta balsošanu, ir jādarbojas vēlētāju reģistram, kas vēlētājus piesaista vienam iecirknim, aģentūrai LETA sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Viņa norādīja, ka apgalvojumi par to, ka aktivitāti ietekmē tas, ka var vēlēt tikai pēc vēlētāju reģistra noteiktajā iecirknī, neiztur kritiku. Daļa no potenciālajiem balsotājiem ir aizbraukuši no valsts – tas ir socioloģisko pētījumu lauks, cik liels ir Latviju atstājušo iedzīvotāju skaits, kuri nedzīvo deklarētajā dzīves vietā un vēlēšanās nepiedalījās. Cilvēku aktivitāti ietekmē arī tas, cik nozīmīgas viņiem ir vēlēšanas, piemēram, Rīgā aktivitāte bijusi augstāka, bet vietās, kurās mazāk reklamējās, nebija tik lielas motivācijas balsot.
Parlamentā pašlaik notiek diskusijas, vai uz Saeimas vēlēšanām ieviest vēlētāju reģistru, vai arī saglabāt balsošanu ar pasēm. Taču, saglabājot balsošanu ar pasēm, deputātiem būs jāizskaidro situācija tiem cilvēkiem, kuriem ir personas apliecība (eID karte), bet nav pase, norādīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja. Pieņemot galīgo lēmumu, teorētiski pastāv iespēja personu apliecību turētājus atsevišķi informēt, ka viņiem obligāti jāizņem pase, lai varētu nobalsot.
Viņa skaidroja, ka viens no risinājumiem vēlētāju reģistra gadījumā būtu depozītbalsojuma organizēšana, piemēram, ļaujot balsot desmit dienas pirms oficiālajām vēlēšanām.
Kā ziņots, šajās pašvaldību vēlēšanās ir piedalījušies 686 097 vēlētāji jeb 45,85 procenti no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Līdz ar to vakar notikušās vēlēšanas ir kļuvušas par vismazāk apmeklētajām Latvijas pašvaldību vēlēšanām šajā tūkstošgadē.
Aktīvākie vēlētāji šogad bija Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 229 910 vēlētāji jeb 55,54% no balsstiesīgajiem rīdziniekiem.
LETA