22.8 °C, 1.3 m/s, 61.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāD.Kazakevičs: «Jelgava futbola kartē sevi ir iezīmējusi uz palikšanu»
D.Kazakevičs: «Jelgava futbola kartē sevi ir iezīmējusi uz palikšanu»
04/08/2013

Pagājušā gada decembrī ilggadējo FK «Jelgava» galveno treneri Daini Kazakeviču apstiprināja Latvijas Futbola federācijas sporta direktora amatā, bet pirms trim nedēļām – arī par U-21 izlases galveno treneri. Tas ir pirmais solis ceļā uz nacionālās izlases trenera amatu, kuru pēc Aleksandra Starkova atkāpšanās ieņēmis viens no visu laiku labākajiem Latvijas futbolistiem Marians Pahars.  

Jānis Kovaļevskis

Pagājušā gada decembrī ilggadējo
FK «Jelgava» galveno treneri Daini Kazakeviču apstiprināja Latvijas
Futbola federācijas sporta direktora amatā, bet pirms trim nedēļām
– arī par U-21 izlases galveno treneri. Tas ir pirmais solis ceļā
uz nacionālās izlases trenera amatu, kuru pēc Aleksandra Starkova
atkāpšanās ieņēmis viens no visu laiku labākajiem Latvijas
futbolistiem Marians Pahars.
 

Futbola sabiedrībā daudzi uz
D.Kazakeviču raugās kā uz mesiju, kurš atnāks un sakārtos Latvijas
futbola «saimniecību», tomēr viņš pats ir pragmatiski noskaņots un
uzsver, ka viens cilvēks nevar sešu mēnešu vai gada laikā kardināli
mainīt sistēmu, kura veidojusies vairāku gadu desmitu periodā.
«Šobrīd federācijas svarīgākais uzdevums ir sakārtot klubu sistēmu
ar jaunatnes akadēmijām, kuras, ievērojot visus kritērijus, varētu
saņemt vērā ņemamu atbalstu arī no federācijas. Jādara viss, lai
arī Jelgavā būtu šāda akadēmija un mūsu puišiem būtu kur tiekties,»
spriež D.Kazakevičs.

 

Ko līdz šim izdevies paveikt kā
federācijas sporta direktoram?

Manā kompetencē ir diezgan plašs
jautājumu loks, jo atbildu par visiem sporta jautājumiem federācijā
– sākot ar jauniešu un amatieru čempionātiem un beidzot ar
nacionālo izlasi. Esam daudz strādājuši, lai uzlabotu federācijas
organizatorisko struktūru, precīzi nodalot atbildības jomas.
Atsevišķiem darbiniekiem, kuri vēlējās strādāt pēc iepriekšējās
sistēmas, nācās pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus, jo
vēlamies būt moderna un atvērta organizācija. Federācijas
darbinieki ir pietiekami labi atalgoti, lai mēs varētu piesaistīt
labākos speciālistus.

Uzņemoties sporta direktora pienākumus,
kā galveno prioritāti sev izvirzīju jaunatnes sistēmas sakārtošanu,
ieviešot vienotu profesionālo standartu. Līdz šim pārsvarā gadījumu
katrs klubs strādāja pēc saviem ieskatiem, tomēr, ja vēlamies
sasniegt labāku rezultātu un izaudzināt vairāk spēlētāju, kuri
atbilst nacionālās izlases prasībām, ir jāstrādā pēc noteiktiem
kvalitātes standartiem. Tuvākajā federācijas valdes sēdē skatīsim
jaunatnes futbola klubu akreditācijas noteikumus, kuri paredz
konkrētas prasības klubiem. Tie klubi, kuri tās izpildīs, jau no
2014. gada varēs saņemt finansiālu atbalstu no federācijas.
Atkarībā no tā, cik daudz klubu varēs izpildīt prasības, dotācija
varētu būt 25 – 30 tūkstošu eiro apmērā ik gadu. Ne mazāk svarīgs
uzdevums bija sakārtot jautājumus saistībā ar jaunatnes izlasēm,
veidojot talantu nometnes labākajiem jaunajiem
spēlētājiem.

 

Kādi ir kritēriji, pēc kuriem
noteiksiet, kuri jaunatnes klubi varēs pretendēt uz federācijas
finansējumu?

Galvenie kritēriji saistīti ar klubos
esošo jauniešu komandu un audzēkņu skaitu, treneru kvalifikāciju,
pieejamo infrastruktūru, personālu un atbilstošu dokumentāciju.
Atkarībā no izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem jaunatnes klubus
iedalīsim četrās kategorijās: bērnu futbola klubi, jaunatnes klubi,
jaunatnes futbola centri un futbola akadēmijas. Tiem klubiem, kuri
varēs izpildīt visus kritērijus, piešķirsim futbola akadēmijas
statusu un dotāciju no federācijas. Atsevišķiem kritērijiem dosim
pārejas laiku līdz 2016. gada sezonai, apzinoties, ka prasības ir
samērā augstas.

 

Vai FK «Jelgava» atbilst
jaunatnes akadēmijas kritērijiem?

Šobrīd neatbilst, bet līdz akreditācijai
vēl ir iespējams sakārtot atsevišķus jautājumus, lai atbilstu.
Klubā nepieciešami vismaz trīs treneri ar UEFA A kategorijas
kvalifikāciju. No Jelgavā strādājošajiem šobrīd šī kategorija ir
tikai virslīgas galvenajam trenerim Sergejam Golubevam. Tādēļ
jaunajiem treneriem būs jāmācās. Ir arī virkne personāla un
dokumentācijas jautājumu, kuri jāsakārto, bet tas ir izdarāms.
Jelgava ir viens no reālākajiem kandidātiem uz akadēmijas
statusu.

 

Vai darbs U-21 izlases galvenā
trenera amatā ļaus pilnvērtīgi veikt arī pārējos pienākumus
federācijā?

Strādājot klubā, paralēli trenera darbam
veicu arī divas trešdaļas no administratīvajiem pienākumiem, tādēļ
neredzu problēmas šos pienākumus apvienot. Tas pat varētu būt
vieglāk, nekā strādājot Jelgavā, jo federācijā ir 40 darbinieki,
kuriem varu deleģēt uzdevumus, savā pārziņā atstājot kontroles
funkcijas. Manas darba spējas ir pietiekami augstas, tādēļ esmu
pateicīgs par iespēju strādāt izlasē. Aktīvais trenera darbs dod
vairāk gandarījuma nekā ikdienas administratīvie
pienākumi.

 

Kad aizvadīsiet pirmās spēles
U-21 izlases trenera amatā?

Jau 5. septembrī būs Eiropas čempionāta
kvalifikācijas spēle pret Šveices izlasi. Šī spēle notiks Slokas
stadionā, Jūrmalā, jo Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) stadions
šogad bija slikti pārziemojis, tādēļ neriskējām un jau laikus
mainījām spēļu norises vietu. Tagad situācija ir uzlabojusies, un
14. oktobrī pret Ukrainu, visticamāk, spēlēsim Jelgavā. Arī 10.
septembrī ar U-23 izlasi esam iecerējuši aizvadīt pārbaudes spēli
ZOC stadionā pret Anglijas U-23 izlasi. Latvijas šī vecuma izlasē
varētu spēlēt arī FK «Jelgava» spēlētāji Mārcis Ošs un Boriss
Bogdaškins. 

 

Līdz ar «Skonto» stadiona
neskaidro statusu nacionālajai izlasei vairs īsti nav kur spēlēt.
Kas ir atbildīgs par šo situāciju?

Laikam nebūšu tas, kurš meklēs vainīgos.
Esam izpētījuši situāciju un secinājuši, ka federācijai pašu
spēkiem nav finansiālu iespēju uzbūvēt jaunu stadionu. Arī citviet
pasaulē futbola federācijas nebūvē savus stadionus, bet piedalās ar
līdzfinansējumu klubu vai valsts realizētajos projektos. Man nav
ilūziju, ka tuvākajā laikā Latvijā varētu būt tik spēcīgs futbola
klubs, kurš par saviem līdzekļiem uzcels nacionālo stadionu. Tā
tomēr vairāk ir valsts atbildība. Mēs esam atraduši līdzekļus
nacionālās bibliotēkas, koncertzāļu celtniecībai, bet par stadionu
diemžēl esam aizmirsuši. Man ir kauns, ka mūsu dejotājiem Dziesmu
un deju svētkos, vieglatlētiem un futbolistiem ikdienā ir jāizmanto
cilvēka dzīvībai bīstamais Daugavas stadions, kurš jau sen
neatbilst normām. Pat ja kaut kas izkustētos un nopietns darbs pie
nacionālā stadiona projekta aizsāktos šodien, agrāk par 2018. gadu
tas nav realizējams, tādēļ jāmeklē alternatīvas.

 

Vai ZOC stadions varētu tikt
izmantots Latvijas izlases vajadzībām?

Tādā veidolā, kāds tas ir šobrīd, – nē.
Nepieciešamas diezgan vērienīgas investīcijas stadiona pārbūvei.
Piemēram, lai šī būve atbilstu starptautiskiem kritērijiem,
jāpalielina skatītāju vietu skaits, izbūvējot otru tribīni, kurā
attiecīgi jāparedz prasībās noteiktā VIP zona, žurnālistu darba
vietas. Stadionā jāuzstāda arī televīzijas prasībām atbilstošs
apgaismojums. Ja vien ir vēlēšanās, to var izdarīt. Federācijā esam
sagatavojuši piedāvājumu vairākām pašvaldībām ar aicinājumu veikt
nepieciešamos uzlabojumus stadionos, lai tajos savas spēles varētu
aizvadīt arī nacionālā izlase. Esam gatavi piedalīties arī ar savu
līdzfinansējumu, ja vien Liepājas, Ventspils, Jūrmalas vai Jelgavas
pašvaldības, kurās ir atbilstošas kvalitātes futbola laukumi,
izteiks vēlmi pielāgot savus stadionus starptautiskajām
prasībām.

 

Teju visā pasaulē futbols bez
diskusijām ir populārākais un mīlētākais sporta veids. Eiropas
Savienības institūcijās šobrīd pat aktualizēts jautājums, ka ar
likumu jāparedz: pasaules un Eiropas čempionāti translējami
bezmaksas kanālos, bet Latvijas Televīzija joprojām nerāda
virslīgas spēles – vai tādā veidā mēs demonstrējam savu
individualitāti?

Diemžēl Latvijā futbola tradīcijas nav
tik spēcīgas kā basketbolā un hokejā, jo padomju laikā futbolā mums
nebija savas komandas augstākajā divīzijā. Tas arī atstājis
iespaidu, tomēr masveidības un kopējās intereses ziņā futbols
neapšaubāmi ir populārākais sporta veids arī Latvijā. Ar futbolu
Latvijā nodarbojas 6,6 procenti zēnu vecumā no sešiem līdz 19
gadiem. Salīdzinot ar Eiropu, tas nav daudz, jo vidēji Eiropā ar
futbolu nodarbojas ap 20 procentiem zēnu šajā vecuma grupā, bet
Latvijā starp sporta veidiem tas ir labākais rādītājs. Protams,
interese par virslīgu nav tāda kā par Čempionu līgu vai Pasaules
kausa izcīņu futbolā, tādēļ arī televīzija neuzskata par vajadzīgu
translēt šīs spēles. Tomēr visas virslīgas spēles var redzēt
interneta tiešraidēs. Arī citviet par Latvijas virslīgu ir
pietiekami liela interese, jo visas translācijas ir pārdotas
ārvalstu kompānijām. Tās nav lielas summas, bet savs labums klubiem
tiek. Domāju, tas ir tikai laika jautājums – arī pie mums interese
par vietējo čempionātu augs, tādēļ daudz un cītīgi jāstrādā,
uzsvaru liekot uz jaunatnes futbolu.

 

Kā vērtējat situāciju FK
«Jelgava»?

Klubā notiek pārmaiņu process.
Galvenajam trenerim S.Golubevam, kuru aicināšu par savu asistentu
arī U-21 izlasē, bija nepieciešams laiks, lai adaptētos. Aināru
Tamisāru kluba prezidenta amatā ir nomainījis Māris Peilāns. Arī
galvenās komandas sastāvā notikušas pārmaiņas. Tādēļ vēlos aicināt
līdzjutējus tik daudz nekoncentrēties uz galvenās komandas vietu
turnīra tabulā, bet gan novērtēt to, ka klubs, kura galvenā komanda
vēl pirms trim gadiem trenējās noplukušajā Daugavas stadionā,
šobrīd spēlē virslīgā, ir izveidojusies stabila jaunatnes piramīda
un Jelgava kļuvusi par vienu no futbola centiem Latvijā, kurā savas
oficiālās spēles aizvadīs U-21 izlase.

Protams, ka nedz virslīgas, nedz 1.
līgas komandas rezultāti nav apmierinoši, tomēr sezona vēl ir tikai
pusē, tādēļ secinājumus vajadzētu izdarīt pēc sezonas. Turklāt
šobrīd norit aktīvs darbs ar treneriem, lai organizatoriski
sakārtotu kluba struktūru, lielāku akcentu liekot uz dublieru un
vecākajām jaunatnes sistēmas komandām. Jāapzinās arī tas, ka ar
līdzšinējiem resursiem virslīgas komandai ne uz ko vairāk kā uz
vietu turnīra tabulas vidusdaļā nevaram pretendēt. Katram klubam ir
savi mērķi un uzdevumi. Jelgavā būtiskākais ir izveidot sistēmu,
kurā visu vecumu jaunie futbolisti varētu augt un attīstīties –
tāds arī ir galvenais futbola akadēmijas uzdevums.

Foto: Vineta Zelča