0.3 °C, 4.9 m/s, 90.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāDarba algu izmaksu kavēšanās dēļ pieaug arī patēriņa kredītu maksājumu kavējumi
Darba algu izmaksu kavēšanās dēļ pieaug arī patēriņa kredītu maksājumu kavējumi
21/08/2008

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ, atzīst «Hansabankas» Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače.

Satraucošākā tendence banku
patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu
izmaksu kavēšanās dēļ, atzīst «Hansabankas» Patēriņa finansēšanas
daļas vadītājs Aldis Čače.

 

Viņa pārziņā ir īstermiņa produkti, kam
nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar
kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz
nomaksu.

Salīdzinot ar 2007. gada beigām,
«Hansabankā» patēriņa kredītu maksājumu kavētāju skaits pieaudzis
par 25%. Tirgū vidēji šis pieaugums varētu būt vēl
lielāks.

«Tas ir pietiekoši nopietni, lai stipri
piedomātu, kā strādāsim. Šobrīd viens iemesls, kāpēc nemaksā, ir
tas, ka atļāvušies par daudz, netiek galā. Tāpat šobrīd sāk dominēt
tas, ka daļa zaudē darbu. Analizējot nemaksātājus, arvien vairāk
sāk dominēt atbilde, ka darba devējs aizkavējis algas izmaksu.
Šobrīd uzņēmumiem grūtāk nodrošināt naudas plūsmu, lai būtu
līdzekļi, ar ko norēķināties ar darbiniekiem – līdz ar to tās ir
sāpīgas lietas. Nevaram prognozēt, kā mainīsies. Pieņemu, ka
nākamgad bezdarbs būs problēma numur viens,» atzīst
eksperts.

Komentējot kavētāju īpatsvaru, Čače
atzīst, ka kavējumu līdz 30 dienām skaits varētu būt «smuks», bet
tie vairāk ir nedisciplinētie maksātāji, nevis ļaunprātīgie. «Aina
mainās pēc 30 dienām. Kavētāju īpatsvars šobrīd svārstās 2%-5% no
kredītiem, kas ir lielāks nekā pērn. Šobrīd sāk kavēt tas klientu
segments, kas agrāk mums neradīja nekādas galvas sāpes, proti,
kredītkaršu lietotājs ar pietiekami labiem ienākumiem – virs 400 –
500 latiem,» stāsta eksperts.

«Mūsu mērķis ir nepieļaut, lai cipari
pieaug. Mainām shēmu, kā strādāt ar debitoriem. Veicam aktivitātes
attiecībā uz klientiem, kas ir potenciālie nemaksātāji, bet tas
notiek paralēli ar pārdošanas procesu. Ar «sliktajiem kredītiem»
darbs ir intensīvs un kļūst vēl intensīvāks, tāpēc grandiozi kavēto
maksājumu īpatsvaram nevajadzētu pieaugt. Mērķis ir nepārsniegt 5%.
Cīnāmies. Bet secinājumus kopumā varēs izdarīt, kad būs sasniegts
bezdarba līmeņa «pīķis».”

Kā norāda Čače, patlaban interese par
patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā
gada ekonomisko situāciju, visvairāk banka izjūt to, ka sadarbības
partneriem krītas apgrozījums. Cilvēki vairs nepērk dārgas preces,
mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma
termiņi.

«Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas
mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā
cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu
amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē
aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk
pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt
problēmas,» skaidro baņķieris.

Vēl daļa klientu ņem aizņēmumus, lai
segtu iepriekšējos aizņēmumus, kas vērtējams kā nepārdomāts solis,
jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk
parādos.

«Šobrīd cilvēki septiņas reizes nomēra
un vienu reizi nogriež, cilvēki vairāk domā. Faktiski krīze šobrīd
lielāka ir cilvēku galvās, nekā ir faktiski. Ja jādomā par to, ka
pieaug bezdarbs, samazinās kopprodukta pieaugums, krīt nekustamā
īpašuma vērtība, cilvēki nevar samaksāt par hipotekārajiem
kredītiem. Jārēķinās, ka bezdarbs pieaug ar divu gadu nobīdi.
Šobrīd lielai daļai kredītus esam izsnieguši, ņemot vērā to algu,
kāda bija tajā brīdī un tik, cik var atļauties – saistības ir
30%-40% robežās no neto ieņēmumiem. Stresa liela nav, jo algas
nesamazinās. Sliktāk, ja cilvēki sadomājas, ka labklājības līmenis
augs līdzīgi kā 2006., 2007.gados, ierēķinājuši pieaugumu, kas
iepriekš ļāva iziet no situācijas. Ja šobrīd ienākumi paliek
nemainīgi, var rasties problēmas,» norāda Čače.

Bankas makroanalīze rāda, ka ekonomikā
atkopšanās būs no 2010.gada. Precīzi nav zināms, cik lielas
problēmas ekonomikā būs 2009.gadā.

Komentējot tirgus tendences, Čače
norāda, ka «Hansabanka» patlaban fokusējas uz kredītkaršu
pārdošanu. «Tā kā no vienas puses jūtam, ka cilvēkiem ir pietiekoši
liela interese tikt vaļā no citiem kredītu produktiem, kredītkartes
esam pārdevuši vairāk nekā pērn. Šobrīd cilvēki pārliek vērtības no
viena kausa otrā – ja iepriekš lielākas naudas atvēlēja konkrētiem
lielākiem darbiem, tad šogad domā par to, kas būs vajadzīgs
ikdienā, un tad kredītkartes ir ideāls variants,» skaidro
baņķieris.

Patlaban cilvēki uz nomaksu vairs neņem,
piemēram, lielās mājas kinozāles, plazmas televizorus. Vienlaikus
ir ļoti liels pieprasījums pēc datortehnikas, arī sadzīves tehnika
nav gājusi mazumā.

Vidējās aizdevuma summas pieaug un
patlaban ir 300-350 latu robežās, agrāk tie bija 300 lati. Tāpat
pieaug arī termiņi – agrāk vidēji līguma ilgums bija 12 mēneši, bet
tagad – 15 mēneši.

«Tas var nozīmēt, ka klients aizņemas
lielākas summas uz lielākiem periodiem, bet šobrīd var novērot arī,
ka cilvēki izvēlas garāku periodu, zinot, ka ienāks vairāk naudas,
un tādējādi sākumā maksā mazākus mēneša maksājumus, bet pirms
termiņa atmaksā,» norāda «Hansabankas» pārstāvis.

 

www.leta.lv