13.3 °C, 2.8 m/s, 91.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Darba samaksa un algas likme nav viens un tas pats»
«Darba samaksa un algas likme nav viens un tas pats»
29/11/2019

«Mediķi jūtas pievilti, un es viņus cilvēcīgi saprotu, jo vienmēr vēlamies noticēt labām pārmaiņām, īpaši solījumiem par algas pielikumu. Tomēr, apzinoties reālo situāciju, solījums par papildu 120 miljonu piešķiršanu tikai veselības aprūpes darbinieku algām šķita pārlieku optimistisks, lai to praktiski varētu realizēt, tādēļ uz šo Saeimas balsojumu jau sākotnēji raudzījos ļoti piesardzīgi,» uzsver SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs.

Slimnīcas vadītājs norāda, ka daudzi
jautājumi veselības aprūpē atrisinātos, ja striktāk tiktu nodalīti
valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi no privātās
medicīnas. «Mēs redzam, ka privātās medicīnas aprūpes iestādes
šobrīd no­smeļ krējumu – tās nesniedz neatliekamo palīdzību,
neuztur intensīvās terapijas nodaļas, kas ir dārgākā sadaļa
veselības aprūpē. Privātajai medicīnai, protams, ir sava loma, bet
tai būtu jāiztiek bez valsts līdzfinansējuma, lai budžeta līdzekļus
primāri novirzītu valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēm.
Tas būtu solis uz to, lai veselības aprūpes pakalpojumus padarītu
pieejamākus tai sabiedrības daļai, kura nevar samaksāt,» tā
A.Ķipurs.

– No solītajiem 120 miljoniem valsts
budžetā 2020. gadam mediķu atalgojumam papildus piešķirti 60
miljoni, kas ļaušot mediķu atalgojumu paaugstināt par 10
procentiem. Vai arī Jelgavas slimnīcas darbinieki var gaidīt šādu
algas pielikumu?

– Šajā brīdī būtu ļoti bezatbildīgi kaut ko
solīt. Pietiek jau ar to, ka šādi solījumi izskan Saeimā un no
atbildīgās ministrijas. Cilvēki patiešām ticēja šiem solījumiem,
tādēļ šobrīd ir piedzīvota liela vilšanās. Būtiski ir uzsvērt, ka
katrs šāds solījums rada neizpratni veselības aprūpes iestādēs, jo
tiek jaukti tādi jēdzieni kā darba samaksa un algas likme. Darba
samaksa sastāv no algas likmes un piemaksām par nakts darbu, par
stāžu, par virsstundām un par darbu svētku dienās, kas ir tā
sauktās reglamentētās piemaksas. Šobrīd valstī noteiktā minimālā
ārstu algas likme ir 1350 eiro pirms nodokļu nomaksas, ar 2020.
gada valsts budžetā piešķirto 10 procentu pielikumu tā veidos 1485
eiro, taču Jelgavas slimnīcas ārsti jau šobrīd saņem 1524 eiro par
likmi, kas nozīmē to, ka saistībā ar piešķirtajiem papildu
līdzekļiem mums būs jādomā, kā paaugstināt ārstniecības personāla
atalgojumu par budžeta likumā minētajiem 10 procentiem. Šāda
situācija gaidāma daudzās veselības aprūpes iestādēs. Vēl jo vairāk
– papildu finansējums paredzēts tikai ārstniecības personālam,
ārstiem, māsām un māsu palīgiem, bet tehniskajam personālam,
tostarp sanitāriem, administrācijā strādājošajiem, kuri veido vienu
trešdaļu no aptuveni 480 slimnīcas darbiniekiem, atalgojuma
palielinājums nav paredzēts. Lai slimnīcā nodrošinātu pilnvērtīgu
darbu un kolektīvs strādātu saliedēti, algas būtu jāpaaugstina
visiem, jo, piemēram, sanitāri faktiski veic tos pašus pienākumus,
ko māsu palīgi.

– Veselības ministrija kārtējo reizi
piedāvā pārskatīt slimnīcu sniegto pakalpojumu klāstu. Iespējams,
ka arī Jelgavas pilsētas slimnīcā atsevišķi pakalpojumi vairs
netiks piedāvāti. Kā tas varētu ietekmēt slimnīcas
darbu?

– Veselības ministrijas speciālisti šobrīd
dažādās slimnīcās veic pārbaudes, kādus pakalpojumus slimnīcas spēj
nodrošināt ikdienas režīmā. Tiek pārbaudīts, vai ir pietiekams
personāla nodrošinājums visiem līgumā minētajiem pakalpojumiem.
Visdrīzāk šādas pārbaudes tiek veiktas ar mērķi samazināt reģionālo
slimnīcu sniegto pakalpojumu klāstu un līdz ar to arī atvēlētā
finansējuma apjomu. Mēs jau varētu atteikties no kādiem
pakalpojumiem tajās jomās, kurās ir sarežģīti nodrošināt augsti
kvalificētu palīdzību diennakts režīmā, bet slimnieku skaitu un
pieplūdumu tas nemazinās. Šobrīd slimnīca strādā ar teju 85
procentu noslogojumu – ik gadu stacionārā vien apkalpojam ap
13 000 pacientu. Uz Jelgavu slimniekus ved no Saldus,
Kandavas, Tukuma, Dobeles, Bauskas, Olaines un daudzām citām
vietām. Katru gadu veicam aptuveni 3000 operāciju, no kurām tikai
piecus procentus veido plānveida operācijas. Slimnīcā gada laikā
pieņemam ap 1000 dzemdību. Katru nedēļas nogali, kad nestrādā
poliklīnikas un nav pieejami ģimenes ārstu pakalpojumi, slimnīcas
Uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības vēršas 80 līdz 90 cilvēku. Darba
apjoms ir milzīgs, tādēļ šādos apstākļos pat runas par finansējuma
samazinājumu šķiet biedējošas.

– Šobrīd visas slimnīcas valstī ir
iedalītas piecos līmeņos. Viens no pakalpojumiem, kas ieviests
Jelgavas slimnīcā kā ceturtā līmeņa slimnīcā, ir tā dēvētā insulta
vienība. Kā vērtējat šo Veselības ministrijas izvirzīto
prasību?

– Objektīvi tā sauktā insulta vienība
daudzprofilu slimnīcā ir nepieciešama, jo insulta gadījumā
izšķiroša var būt katra minūte. Neiroloģijas nodaļa Jelgavas
slimnīcā ir viena no noslogotākajām, un tur esošās 30 gultasvietas
teju vienmēr ir aizpildītas. Darba dienās un darba laikā mums nav
sarežģījumu nodrošināt insulta vienības darbu, bet brīvdienās un
ārpus darba laika tas nav vienkārši paveicams, tādēļ dežūrām
piesaistām arī ārstus rezidentus. Situācija ar ārstniecības
personāla nodrošinājumu kļuva sarežģītāka šogad, kad tika veikti
grozījumi likumā, aizliedzot mediķiem strādāt normālo pagarināto
darba laiku. Tas nozīmē, ka par virsstundām līdzšinējā koeficienta
1,2 vietā ir jāmaksā dubultā likme, bet finansējums šādiem papildu
izdevumiem mums nav iedalīts.

– Dežūru nodrošinājums diennakts
režīmā ir viens no lielākajiem slimnīcu izaicinājumiem. Kādu
atbalstu jūs sagaidāt šajā ziņā?

– Mediķi izdeg ne tik daudz pašu dežūru dēļ,
bet gan milzīgas noslodzes rezultātā. Teju katru brīvdienu
slimnīcas Uzņemšanas nodaļā vēršas 40 līdz 50 pacientu, kuri
jāapkalpo vienam dežūrārstam. Liela daļa no šiem pacientiem varētu
vērs­ties pēc palīdzības ambulatori, slimnīca pat ir gatava maksāt
ārstiem, kuri mūsu telpās varētu sniegt ambulatoro palīdzību
brīvdienās un svētku dienās, taču nav neviena, kas vēlētos šo darbu
darīt. Esam vērsušies arī pie ģimenes ārstiem, kuri solidāri reizi
trīs mēnešos varētu to īstenot, bet no ģimenes ārstiem esam
saņēmuši atteikumu. Darbs slimnīcā bieži vien ir saistīts ar daudz
smagākiem gadījumiem nekā ikdienas ambulatorā aprūpē, tādēļ ārpus
slimnīcas strādājošie ārsti nevēlas uzņemties šādu atbildību.
Iespējams, arī šeit būtu jāiesaistās Veselības ministrijai,
paredzot papildu finansējumu ambulatorās aprūpes iestādēm dežūru
nodrošināšanai brīvdienās un svētku dienās.

– Esat uzsvēris, ka medicīnā daudz
kas sakārtotos, ja privātajām medicīnas sabiedrībām vairs
nepiešķirtu valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas un uz to rēķina
paaugstinātu tarifus valsts un pašvaldības veselības aprūpes
iestādēs un uzņēmumos. Vai šāds lēmums būtu pietiekams stimuls
speciālistiem uz pilnu slodzi strādāt valsts un pašvaldību
veselības aprūpes iestādēs?

– Daļa speciālistu noteikti piekristu šādam
risinājumam, jo neviens nav ieinteresēts skraidīt apkārt pa dažādām
darbavietām. Šobrīd sabiedrībā valda liela nevienlīdzība. Ir
izveidojies iedzīvotāju slānis, kuri var samaksāt par veselības
aprūpes pakalpojumiem, daļai iedzīvotāju ir veselības
apdrošināšanas polises. Šie cilvēki bieži vien labprāt izvēlas
privātās ārstniecības iestādes. Turpretim slimnīcām un pašvaldību
poliklīnikām jāstrādā ar visiem pacientiem. Daudzi no mūsu
pacientiem gadiem nav bijuši pie ārsta, slimības ir ielaistas.
Zināmā mērā tā ir valsts atbildība, jo cilvēkiem netiek nodrošināta
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Viens no risinājumiem, kā
uzlabot veselības aprūpes pieejamību, būtu līdzekļu pārdale par
labu valsts un pašvaldības dibinātajām veselības aprūpes iestādēm,
kur varētu saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Lielai daļai iedzīvotāju šobrīd ir grūtības segt līdzmaksājumus par
ārstēšanos slimnīcā. Jelgavas slimnīcai vien pacienti ir parādā
vairāk nekā 300 000 eiro, un mēs esam spiesti nodarboties ar
slimnīcai neraksturīgu funkciju, vēršoties pie parādu piedzinēju
sabiedrībām, lai iegūtu šos līdzekļus.

– Jūnijā pēc rekonstrukcijas atklājāt
jauno Uzņemšanas nodaļu un slimnīcas C korpusu. Vai varam teikt, ka
šobrīd slimnīcas infrastruktūra ir atbilstoša mūsdienu
prasībām?

– Īpašs gandarījums ir par jauno Uzņemšanas
nodaļu, kur tiek nodalītas pacientu plūsmas. Tiem, kas paši
ieradušies uz slimnīcu, nav jāsaskaras ar smagajiem pacientiem,
kurus atved ar ātrās palīdzības transportu. Šobrīd varam teikt, ka
mūsu rīcībā esošā slimnīcas infrastruktūra ir sakārtota atbilstoši
standartiem. Vēl tikai jāveic rekonstrukcija slimnīcas ēdināšanas
blokam. Jau esam uzsākuši projektēšanu, bet pavasarī plānots sākt
arī būvniecību. 2020. gada nogalē darbiem jābūt paveiktiem. Lielu
daļu no slimnīcas saimnieciskajām funkcijām veicam paši, kas ļauj
ieekonomēt līdzekļus un strādāt bez zaudējumiem, tādēļ ēdināšanas
pakalpojumus slimniekiem arī turpmāk plānojam nodrošināt pašu
spēkiem.

– Lai pacients varētu saņemt
atbilstošu palīdzību iespējami īsākā laikā, svarīga ir sadarbība ar
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD). Kā notiek
informācijas apmaiņa starp NMPD un slimnīcu?

– Mēs regulāri veicam informācijas apmaiņu ar
NMPD, operatīvi sniedzam informāciju gadījumos, ja slimnīcā kāds
pakalpojums nav pieejams. Piemēram, aizvadītajā nedēļā saskārāmies
ar situāciju, ka visi pieci slimnīcas rīcībā esošie mākslīgās
elpināšanas ventilatori bija aizņemti, tādēļ informējām NMPD, lai
šādus pacientus pie mums neved. Līdztekus iegādājāmies vēl vienu
mākslīgās elpināšanas ventilatoru, lai varētu reaģēt ārkārtas
situācijā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»