Pašvaldības iniciatīvu un finansiālu atbalstu skolēnu nodarbinātības pasākumiem brīvlaikā novērtē kā paši skolēni, tā darba devēji. Ja 13 – 15 gadus veciem jauniešiem tā ir iespēja pašiem nopelnīt naudu un iegūt darba pieredzi, tad darba devējiem – paveikt kaut ko vairāk, nekā ikdienā lielās noslodzes dēļ pagūst izdarīt pašu darbinieki.
Sintija Čepanone
«Tās ir vēl divas prasmīga palīga rokas, kas nav mazsvarīgi, īpaši vasaras mēnesī, kad mūsu bērniem piepulcējušies «Rotaļas» audzēkņi, tāpēc audzinātāju un auklīšu darba apjoms pieaudzis,» saka pirmsskolas izglītības iestādes «Vārpiņa» vadītāja Helēna Kazaka, paslavējot 4. vidusskolas skolnieci Luīzi Kalniņu, kura trīs nedēļas strādāja bērnudārzā, jau pavisam ātri kļūstot par «audzinātājas labo roku». Savus jaunos «darbiniekus» uzteic arī pārējie uzrunātie darba devēji, norādot, ka darbs vasarā ir vēl viena iespēja, kā ļaut skolēniem jau laikus apzināties savu profesionālo orientāciju un, iespējams, pat izvēlēties savu turpmāko dzīvi saistīt ar vienu vai otru profesiju. «Šim projektam noteikti jāturpinās arī nākamvasar,» pārliecināti skolēnu nodarbinātības pasākumā iesaistītie.
Gūst izpratni par nodokļiem
Kopumā darbs vasarā – no 4. jūnija līdz 24. augustam – pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās tiks nodrošināts vidēji 550 skolēniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Jaunākie bērni strādā divas nedēļas pa četrām stundām dienā, savukārt piecpadsmitgadīgie – sešas stundas dienā trīs nedēļu garumā. «Pirmajā «maiņā» jau nostrādājuši 202 skolēni, un pašlaik atbilstoši saņemtajiem izglītojamo pieteikumiem plānots, ka nodarbinātības pasākumā kopumā iesaistīsies 552 bērni – 412 trīspadsmit un četrpadsmit gadus vecie un 140 piecpadsmitgadīgie. Taču, tāpat kā iepriekš, var gadīties, ka kāds bērns ģimenes apsvērumu dēļ no darba atsakās un vieta rindas kārtībā tiek piedāvāta citam. Līdz šim lielākās korekcijas bijušas tieši trīspadsmit un četrpadsmit gadus veco skolēnu grupā. Izmaksu ziņā jārēķinās, ka, atbrīvojoties trīs jaunāko bērnu vietām, darbā var pieņemt vienu piecpadsmitgadīgo, tieši tādēļ līdz vasaras beigām strādājošo skaita ziņā iespējamas korekcijas,» norāda Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzībā Līvija Vilcāne, uzsverot, ka pašvaldības piešķirtais finansējums šim mērķim ir 40 000 lati un, nodarbinot skolēnus, tajā ir jāiekļaujas.
Kā darba ņēmēji reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā, daudzi jaunieši saņēma savu pirmo algas nodokļu grāmatiņu. «Darbs vasarā jauniešiem noteikti ir ļoti vērtīga pieredze – tas rada izpratni par darba attiecībām, māca atbildību. Piemēram, dienā, kad pirmie jaunākie skolēni saņēma savu nopelnīto algu, daudzi no viņiem, iespējams, pirmo reizi dzīvē izjuta, ko nozīmē maksāt nodokļus. Šajā vecumā ekonomika kā priekšmets skolā vēl netiek mācīts, un bērni interesējās, kāpēc līgumā minētā summa atšķiras no izmaksātās. Daudziem tas, ka jāmaksā nodokļi, bija pārsteigums,» stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Jāpiebilst, ka jaunākie skolēni divās nedēļās pēc nodokļu nomaksas nopelna 48,75 latus, bet vecākie pēc trīs nostrādātām nedēļām algā saņem 86 latus pēc nodokļu nomaksas.
Jaunieši strādā apzinīgi
Darba devēji, taujāti, kādēļ izšķīrās vasarā darbu nodrošināt jauniešiem, atzīst, ka pirmām kārtām tā ir iespēja sniegt savu ieguldījumu skolēnu nodarbināšanā. «Uzskatām, ka piedalīties darba audzināšanas pasākumos ir mūsu pienākums. Nav noslēpums, ka skolēniem atrast darbu ir ļoti grūti – uzņēmēji viņus pieņem nelabprāt, jo tas tomēr uzliek papildu atbildību. Taču bērniem gribas pašiem nopelnīt, iegūt darba pieredzi, un esam priecīgi, ka varam palīdzēt – ja vien ir vēlēšanās strādāt, darbiņu katra spējām un varēšanai varam piemeklēt,» saka Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas vadītāja Aija Nadziņa. Jelgavas Autobusu parkā (JAP) norāda, ka, vasaras mēnešos pieņemot darbā skolēnus, protams, jārēķinās ar papildu atbildību, jo nepieciešams cilvēks, kas ik dienu organizē viņu darbu, taču tādējādi uzņēmums atbalsta jauniešus, piedāvājot viņiem iespēju lietderīgi pavadīt laiku. «Visu vasaru pie mums strādās kopumā divpadsmit skolēni. Izvēlējāmies piecpadsmitgadīgos, jo darba specifika vairāk piemērota vecākiem bērniem. Puiši galvenokārt tiek iesaistīti teritorijas sakārtošanā, bet meitenēm atrodam darbu birojā – viņas var palīdzēt, piemēram, lietvedībā, grāmatvedībā. Viens no darbiem, ko uzticējām meitenei, kas pie mums strādāja, bija čeku grāmatiņu apzīmogošana – tas ir darbs, kas neprasa specifiskas prasmes, bet noteikti ir jāizdara,» saka JAP tehniskais direktors Gints Burks.
Grib vairāk darbavietu ārpus skolas
Tiesa gan – pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības vienlaicīgi nodarbina vienu līdz trīs skolēnus, bet vairums bērnu strādā izglītības iestādēs, visbiežāk – savā skolā. Tā no kopumā 202 skolēniem, kas no 4. jūnija atbilstoši savam vecumam strādāja attiecīgi divas vai trīs nedēļas, 31 darbs tika nodrošināts pašvaldības kapitālsabiedrībās un iestādēs, tostarp pirmsskolas izglītības iestādēs, bet 90 strādāja skolās. Uzrunātie jaunieši atzīst, ka darbs skolā tomēr šķiet mazāk interesants, jo vide ir pierasta, savukārt pedagogi spriež, ka tik daudz bērniem vienlaicīgi piemeklēt darbu ir grūti. «Bijām patiesi priecīgi, ka bērni novērtē pašvaldības piedāvāto iespēju un vēlas strādāt – no mūsu skolas darbam vasarā pieteicās vairāk nekā simts bērnu –, taču ārpus izglītības iestādes piedāvāto darba vietu ir pārāk maz, līdz ar to lielākoties skolēni strādā tepat savā skolā. Jāatzīst, ka nodrošināt intensīvu darbu vienlaicīgi 20 – 25 bērniem ir grūti,» saka Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska.
Taču tas gan nenozīmē, ka skolēni nīkst bezdarbībā – viņi palīdz skolas bibliotēkā, laista puķes mācību kabinetos un gaiteņos, ravē nezāles sporta laukumā, palīdz sagatavoties remontdarbiem, lai naudu tiešām nopelnītu strādājot. «Gandarījums gan ir par to, ka bērni, kuri vasarā te strādā, skolu tiešām uztver kā darba vietu un ļoti atbildīgi veic uzticētos pienākumus. Taču gan bērni, gan pilsēta kopumā noteikti tikai iegūtu, ja daudz plašākas iespējas būtu strādāt pilsētas uzņēmumos,» rezumē direktore.
Foto: Ivars Veiliņš