16 °C, 5.5 m/s, 88.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDarbs vasarā maina izpratni par naudas vērtību
Darbs vasarā maina izpratni par naudas vērtību
08/07/2012

Pašvaldības iniciatīvu un finansiālu atbalstu skolēnu nodarbinātības pasākumiem brīvlaikā novērtē kā paši skolēni, tā darba devēji. Ja 13 – 15 gadus veciem jauniešiem tā ir iespēja pašiem nopelnīt naudu un iegūt darba pieredzi, tad darba devējiem – paveikt kaut ko vairāk, nekā ikdienā lielās noslodzes dēļ pagūst izdarīt pašu darbinieki.

Sintija Čepanone

Pašvaldības iniciatīvu un finansiālu atbalstu skolēnu
nodarbinātības pasākumiem brīvlaikā novērtē kā paši skolēni, tā
darba devēji. Ja 13 – 15 gadus veciem jauniešiem tā ir iespēja
pašiem nopelnīt naudu un iegūt darba pieredzi, tad darba devējiem –
paveikt kaut ko vairāk, nekā ikdienā lielās noslodzes dēļ pagūst
izdarīt pašu darbinieki.

«Tās ir vēl divas prasmīga palīga rokas, kas nav mazsvarīgi,
īpaši vasaras mēnesī, kad mūsu bērniem piepulcējušies «Rotaļas»
audzēkņi, tāpēc audzinātāju un auklīšu darba apjoms pieaudzis,»
saka pirmsskolas izglītības iestādes «Vārpiņa» vadītāja Helēna
Kazaka, paslavējot 4. vidusskolas skolnieci Luīzi Kalniņu, kura
trīs nedēļas strādāja bērnudārzā, jau pavisam ātri kļūstot par
«audzinātājas labo roku». Savus jaunos «darbiniekus» uzteic arī
pārējie uzrunātie darba devēji, norādot, ka darbs vasarā ir vēl
viena iespēja, kā ļaut skolēniem jau laikus apzināties savu
profesionālo orientāciju un, iespējams, pat izvēlēties savu
turpmāko dzīvi saistīt ar vienu vai otru profesiju. «Šim projektam
noteikti jāturpinās arī nākamvasar,» pārliecināti skolēnu
nodarbinātības pasākumā iesaistītie.

 

Gūst izpratni par nodokļiem

Kopumā darbs vasarā – no 4. jūnija līdz 24. augustam –
pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās tiks nodrošināts vidēji
550 skolēniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Jaunākie bērni strādā
divas nedēļas pa četrām stundām dienā, savukārt piecpadsmitgadīgie
– sešas stundas dienā trīs nedēļu garumā. «Pirmajā «maiņā» jau
nostrādājuši 202 skolēni, un pašlaik atbilstoši saņemtajiem
izglītojamo pieteikumiem plānots, ka nodarbinātības pasākumā kopumā
iesaistīsies 552 bērni – 412 trīspadsmit un četrpadsmit gadus vecie
un 140 piecpadsmitgadīgie. Taču, tāpat kā iepriekš, var gadīties,
ka kāds bērns ģimenes apsvērumu dēļ no darba atsakās un vieta
rindas kārtībā tiek piedāvāta citam. Līdz šim lielākās korekcijas
bijušas tieši trīspadsmit un četrpadsmit gadus veco skolēnu grupā.
Izmaksu ziņā jārēķinās, ka, atbrīvojoties trīs jaunāko bērnu
vietām, darbā var pieņemt vienu piecpadsmitgadīgo, tieši tādēļ līdz
vasaras beigām strādājošo skaita ziņā iespējamas korekcijas,»
norāda Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu
tiesību aizsardzībā Līvija Vilcāne, uzsverot, ka pašvaldības
piešķirtais finansējums šim mērķim ir 40 000 lati un,
nodarbinot skolēnus, tajā ir jāiekļaujas.

Kā darba ņēmēji reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā, daudzi
jaunieši saņēma savu pirmo algas nodokļu grāmatiņu. «Darbs vasarā
jauniešiem noteikti ir ļoti vērtīga pieredze – tas rada izpratni
par darba attiecībām, māca atbildību. Piemēram, dienā, kad pirmie
jaunākie skolēni saņēma savu nopelnīto algu, daudzi no viņiem,
iespējams, pirmo reizi dzīvē izjuta, ko nozīmē maksāt nodokļus.
Šajā vecumā ekonomika kā priekšmets skolā vēl netiek mācīts, un
bērni interesējās, kāpēc līgumā minētā summa atšķiras no
izmaksātās. Daudziem tas, ka jāmaksā nodokļi, bija pārsteigums,»
stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Jāpiebilst, ka
jaunākie skolēni divās nedēļās pēc nodokļu nomaksas nopelna 48,75
latus, bet vecākie pēc trīs nostrādātām nedēļām algā saņem 86 latus
pēc nodokļu nomaksas.

 

Jaunieši strādā apzinīgi

Darba devēji, taujāti, kādēļ izšķīrās vasarā darbu nodrošināt
jauniešiem, atzīst, ka pirmām kārtām tā ir iespēja sniegt savu
ieguldījumu skolēnu nodarbināšanā. «Uzskatām, ka piedalīties darba
audzināšanas pasākumos ir mūsu pienākums. Nav noslēpums, ka
skolēniem atrast darbu ir ļoti grūti – uzņēmēji viņus pieņem
nelabprāt, jo tas tomēr uzliek papildu atbildību. Taču bērniem
gribas pašiem nopelnīt, iegūt darba pieredzi, un esam priecīgi, ka
varam palīdzēt – ja vien ir vēlēšanās strādāt, darbiņu katra spējām
un varēšanai varam piemeklēt,» saka Jelgavas Zinātniskās
bibliotēkas vadītāja Aija Nadziņa. Jelgavas Autobusu parkā (JAP)
norāda, ka, vasaras mēnešos pieņemot darbā skolēnus, protams,
jārēķinās ar papildu atbildību, jo nepieciešams cilvēks, kas ik
dienu organizē viņu darbu, taču tādējādi uzņēmums atbalsta
jauniešus, piedāvājot viņiem iespēju lietderīgi pavadīt laiku.
«Visu vasaru pie mums strādās kopumā divpadsmit skolēni.
Izvēlējāmies piecpadsmitgadīgos, jo darba specifika vairāk
piemērota vecākiem bērniem. Puiši galvenokārt tiek iesaistīti
teritorijas sakārtošanā, bet meitenēm atrodam darbu birojā – viņas
var palīdzēt, piemēram, lietvedībā, grāmatvedībā. Viens no darbiem,
ko uzticējām meitenei, kas pie mums strādāja, bija čeku grāmatiņu
apzīmogošana – tas ir darbs, kas neprasa specifiskas prasmes, bet
noteikti ir jāizdara,» saka JAP tehniskais direktors Gints
Burks.

 

Grib vairāk darbavietu ārpus skolas

Tiesa gan – pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības
vienlaicīgi nodarbina vienu līdz trīs skolēnus, bet vairums bērnu
strādā izglītības iestādēs, visbiežāk – savā skolā. Tā no kopumā
202 skolēniem, kas no 4. jūnija atbilstoši savam vecumam strādāja
attiecīgi divas vai trīs nedēļas, 31 darbs tika nodrošināts
pašvaldības kapitālsabiedrībās un iestādēs, tostarp pirmsskolas
izglītības iestādēs, bet 90 strādāja skolās. Uzrunātie jaunieši
atzīst, ka darbs skolā tomēr šķiet mazāk interesants, jo vide ir
pierasta, savukārt pedagogi spriež, ka tik daudz bērniem
vienlaicīgi piemeklēt darbu ir grūti. «Bijām patiesi priecīgi, ka
bērni novērtē pašvaldības piedāvāto iespēju un vēlas strādāt – no
mūsu skolas darbam vasarā pieteicās vairāk nekā simts bērnu –, taču
ārpus izglītības iestādes piedāvāto darba vietu ir pārāk maz, līdz
ar to lielākoties skolēni strādā tepat savā skolā. Jāatzīst, ka
nodrošināt intensīvu darbu vienlaicīgi 20 – 25 bērniem ir grūti,»
saka Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska.

Taču tas gan nenozīmē, ka skolēni nīkst bezdarbībā – viņi palīdz
skolas bibliotēkā, laista puķes mācību kabinetos un gaiteņos, ravē
nezāles sporta laukumā, palīdz sagatavoties remontdarbiem, lai
naudu tiešām nopelnītu strādājot. «Gandarījums gan ir par to, ka
bērni, kuri vasarā te strādā, skolu tiešām uztver kā darba vietu un
ļoti atbildīgi veic uzticētos pienākumus. Taču gan bērni, gan
pilsēta kopumā noteikti tikai iegūtu, ja daudz plašākas iespējas
būtu strādāt pilsētas uzņēmumos,» rezumē direktore.

 

Foto: Ivars Veiliņš