«Manuprāt, 18. novembris ir diena, kad latvieši parāda, cik viņi tomēr ir vienoti. Paskatieties, cik jelgavnieku atnāca iedegt svecītes, daudz vairāk skatīties salūtu. Šī ir diena, kad daudz ko pārdomājam, arī to, ka dzīvē tomēr ir ļoti daudz labu lietu, nevaram visu laiku tikai sūdzēties,» atzīst Jelgavas 2. pamatskolas 7. klases skolēns Artūrs Kurbatovs.
Ritma Gaidamoviča
Neskatoties uz nelielo lietu, šodien, valsts 92. dzimšanas dienā netrūka jelgavnieku, kuri svētku vakaru bija nolēmuši pavadīt kopā pilsētas centrā, piedaloties svētku pasākumos. Pirms pulksten 17 Lielās ielas malā vairākas ģimenes atsaucās aicinājumam iedegt sveces. «Ir taču mazajiem jārāda priekšzīme, jāmāca Latvijas vēsture un jāizskaidro šīs dienas nozīme. Iededzot svecītes, mēs izrādām godu valstij, kurā dzīvojam,» kopā ar bērniem, aizdedzot svecītes iepretim Hercoga Jēkaba laukumam, teic tētis Armands. Tradicionāli šajā laikā viena pēc otras Hercoga Jēkaba laukumā tika veidotas skolēnu sveču kompozīcijas «Latvija ugunszīmēs». Viena no lielākajām kompozīcijām piederēja Jelgavas Valsts ģimnāzijai, kuras veidošanā iesaistījās ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki un absolventi. Jaunieši šoreiz bija izveidojuši spirāli, kas vijas no koka un simbolizē mūžīgo attīstību. «Mainās paaudzes, mainās laiki, taču attīstība ir nepārtraukti,» tā skolas direktores vietniece Marita Asarīte. Bērnu un jauniešu centrs «Junda» bija izveidojis stilizētu Māras zīmi. Tā veidota no 146 svecītēm. Pavisam šajā vakarā iedegtas 18 sveču kompozīcijas – auseklis, saule, zivs un citi veidojumi. Paralēli svecīšu aizdegšanai Hercoga Jēkaba laukumā notika koncerts, kurā par mūziku un patīkamu atmosfēru gādāja sieviešu vokālais ansamblis «Guns» un grupa «Lustīgais Blūmīzers». Patīkami, ka šajā gadā vairāki pilsētas uzņēmēji pie saviem veikaliem bija iedeguši sarkanas vai baltas sveces.
Apskatīt sveču kompozīcijas, klausīties koncertu, sildīties pie ugunskuriem bija ieradušies vairāki simti jelgavnieku. «Šis ir ļoti jauks pasākums, ļoti patriotisks. Šķiet, ka šeit, redzot tik daudz svecīšu degam, rodas tā īstā svētku sajūta,» tā Linda Valtere. Viņa svētkus atzīmējusi kopīgi ar ģimeni un ciemos sabraukušiem radiniekiem. «Bija mums svētku pusdienas,» tā Linda. «Mēs esam Latvijas pilsoņi, dzīvojam Latvijā, tāpēc arī mums šī ir svētku diena. Ir gan gods, gan prieks atzīmēt 18. novembri. Šodien pa televizoru noskatījāmies parādi, mājās iededzām svecītes, noskatījāmies «Emīla nedarbus», apskatījām sveču kompozīcijas,» tā gandrīz divus gadus vecā Emīla mamma Zinta Meija.
Bet svētku noslēgumā jau tradicionāli salūts. Diemžēl neparedzēto laika apstākļu dēļ par krāšņo salūtu uz Driksas un Lielupes tiltiem šogad liecināja vien liels dūmu mākonis virs Pasta salas un dzirdamie šāvieni. Biezajā dūmu mākonī ik pa brīdim izdevās redzēt vien dažas gaismiņas. Vairāki simti cilvēku, kas bija sapulcējušies uz abiem tiltiem un starp tiem, lai noskatītos 15 minūšu garo salūtu, vīlušies prom devās jau pēc dažām minūtēm. Apmierināti prom no salūta devās vien tie jelgavnieki, kuri bija izvēlējušies salūtu skatīties no atjaunotā dambja. No šī skatpunkta pat redzēti krāšņie musturi. Tie cilvēki, kas skatījās no dambja, attzina, ka salūts izdevies gana krāšņs.
«Žēl, ļoti žēl, ka laika apstākļi un lielā migla mūs pievīla. Nekad tā nav bijis. Pēc šāvieniem jau izklausījās ļoti krāšņi, taču diemžēl neko neredzējām. Vismaz skaistas svecīšu kompozīcijas pa ceļam bija,» tā Nazarovu ģimene, kura salūtu skatījās no Driksas tilta. Ģimene stāsta, ka Latvijas dzimšanas dienā mājās iedeguši svecītes, apmeklējuši atjaunoto Svētās Trīsvienības baznīcas torni. «Tornis ir ļoti skaists, jo īpaši vakarā, kad izgaismots. No pagalma puses paveras vislabākais skaits. Lai arī bija jāgaida garā rindā, līdz tikām iekšā, bērniem ļoti patika,» tā Nazarovu ģimene. «Protams, esam vīlušies, taču tur jau neko nevar darīt. Laika apstākļus nevaram pasūtīt. Žēl, ka tāda nauda izšauta, bet jēgas nekādas. Vajadzēja jau pēc pirmajiem šāvieniem apturēt. Lai vai kā, sirdī ir svētku sajūta. Tūlīt iesim mājās, apēdīsim svētku torti,» tūlīt pēc salūta teic Ilze Murāne, kura ar ģimeni salūtu vēroja starp abiem tiltiem. Viņas ģimenē šī diena atzīmēta ar svētku pusdienām pie vecmāmiņas, kopīgi iedegtas svecītes pie Jāņa Čakstes pieminekļa, bet pēc svētku salūta iecerēts notiesāt torti. «Jelgavā salūtu skatāmies jau kādus desmit gadus, neko tādu nebija nācies piedzīvot. Nekas, vismaz ģimeniska vakara pastaiga sanāca,» tā Kalniņu ģimene.
Līdz ar salūtu, kas gan neizdevās, kā iecerēts, pilsētā ir izskanējuši valsts svētku pasākumi.
Foto: Ivars Veiliņš