23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Dažādi

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsDažādiDebija olimpiskajās spēlēs atstāj sajūtu, ka jāatgriežas
Debija olimpiskajās spēlēs atstāj sajūtu, ka jāatgriežas
01/03/2018

«Dalība Phjončhanas olimpiskajās spēlēs man ir motivācija nākotnei, jo es gribu tajās atgriezties,» par iespaidiem savās pirmajās olimpiskajās spēlēs saka Jelgavas šorttrekists Roberts Zvejnieks. Savukārt mūsu daiļslidotāja Diāna Ņikitina no spēlēm atgriezusies ar dalītām jūtām – protams, ir gandarījums par paveikto un piedzīvoto, bet prieku aptumšo rezultāts, kas, pēc viņas un trenera domām, neatspoguļo patieso sportistes sniegumu uz ledus.

Spēles ir noslēgušās, un sportisti atgriezušies mājās, bet
portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā nelielu ieskatu, kā
Phjončhanā gāja Jelgavas sportistiem, kuri šogad debitēja Latvijas
olimpiskās komandas sastāvā. Jelgavas olimpieši R.Zvejnieks un
daiļslidotāja D.Ņikitina dzīvoja 20 stāvu ēkā – Roberta istabas
biedrs bija Latvijas daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs, bet Diāna
dzīvoja kopā ar šorttreka treneri Evitu Krievāni-Moiseičenko. Lai
gan abi sportisti galvenokārt koncentrējās saviem startiem, bija
arī nedaudz laika, lai apskatītu ciematu un izbaudītu
atmosfēru.

Atmiņā paliks emocijas

«Man ir svarīgs rezultāts, tāpēc koncentrējos tam, ko daru, un
tajā pašā laikā arī to izbaudu,» par savām spēcīgākajām emocijām
saka šorttrekists, neslēpjot, ka startēt pilnā arēnā un iziet uz
starta ceturtdaļfinālā bijis ļoti spilgts notikums. «Spilgtākais
brīdis ir tas, kad izej uz laukuma un apskaties apkārt – super
sajūtas!» Tāpat Robertam atmiņā paliks 500 metru ceturtdaļfināla
finišs, kurā tikai 0,043 sekundes viņu šķīra no iekļūšanas
pusfinālā. Lai gan uzrādītais rezultāts ir labs, Roberts pats to
uzskata par neveiksmi un spriež, ka savu darīja pieredzes trūkums
un stress.

Ar sadzīves apstākļiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām
sportisti ir apmierināti, vien norāda, ka ēdiens varēja būt
daudzveidīgāks. Diāna pozitīvi vērtē to, ka bija padomāts par
higiēnu un daudzviet varēja dezinficēt un nomazgāt rokas. Pēdējās
dienās viņi iegādājās dažādus suvenīrus ar olimpisko spēļu
simboliku, piemēram, Roberts mājās pārveda T kreklu un mīkstās
rotaļlietas, bet Diāna izvēlējās jakas, pidžamu un maciņus. Roberts
vērtē, ka cenas Dienvidkorejā ir pieņemamas – tie, kuri bijuši
olimpiskajās spēlēs Sočos 2014. gadā, zinājuši teikt, ka tur cenas
bijušas krietni augstākas nekā Phjončhanā.

Pārpratums ar telefonu

Spēļu laikā medijus pāršalca ziņa: Roberts sociālajā vietnē
facebook.com ievietojis sludinājumu, ka pārdod mobilo telefonu, ko
olimpisko spēļu dalībniekiem uzdāvināja uzņēmums «Samsung». «Tas ir
parasts telefons – bez īpaša vai individualizēta dizaina, tas
neatgādina piemiņas lietu no spēlēm. Turklāt man jau ir jauns
telefons un vēl vienu nevajag,» norāda sportists, piebilstot, ka
šorttreka inventārs nav lēts un, lai viņš varētu trenēties,
līdzekļus iegulda gan pats, gan vecāki. Tiesa, nu sportists ir
pārdomājis un telefonu nepārdos, bet atdos lietošanā vecākiem.

Modes etalons

Diānai bija gods pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs
daiļslidošanā pēc 24 gadu pārtraukuma, un viņa izcīnīja 26. vietu.
Starts Diānai bija ļoti emocionāls brīdis – pēc īsās programmas
viņa apraudājās: ja sākumā tās bija prieka un gandarījuma asaras
par labi izdarītu darbu, tad vēlāk – sarūgtinājums par tiesnešu
vērtējumu, kas, viņasprāt, neatbilst parādītajam sniegumam. «Pēc
neveiksmes Eiropas čempionātā Diāna apzinājās, ka pati izgāzās, bet
tagad viņa ir neizpratnē – izdarīja visu ļoti labi, bet vērtējums
tik zems. Viņai pat radās šaubas, kā tagad būt, ko darīt tālāk,»
atzīst sportistes mamma, piebilstot: emocionālā spriedze bijusi tik
liela, ka mājupceļā no olimpiskajām spēlēm Diāna saslima.

Pēc latvietes starta sociālos tīklus pāršalca komentāri par
Diānas tēlu – tas ir ļoti pārdomāts, spilgts, izceļas uz īso
kleitiņu fona, un viņa pat tika pielīdzināta Kaķsievietes tēlam.
Cilvēki jūsmoja par melno kombinezonu, cimdiņiem bez pirkstiem,
rokassprādzēm, astē saņemtajiem matiem un ķēdīti ar kuloniņu. «Mēs
ar Diānu saņēmām vēstules no dažādām pasaules malām – cilvēki pauda
atbalstu Diānai, pozitīvi novērtēja gan viņas sniegumu sacensībās,
gan tēlu, mudināja turpināt iesākto. Par Diānu rakstīja britu,
spāņu, vācu, itāļu, amerikāņu, kanādiešu, somu mediji. Viņa pat
tika nosaukta par daiļslidošanas modes noteicēju ar lielu nākotni,»
stāsta Diānas mamma Solvita Ņikitina.

Šī pamanāmā tērpa autors ir Diānas treneris olimpiskais
vicečempions Stefans Lambjēls – viņš uzzīmējis skici, izvēlējies
audumus, vairākkārt pārskatījis detaļas, bet tērps šūts Rīgā. «Bija
grūti uzšūt kombinezonu bez Diānas klātbūtnes. Katru detaļu
fotografēju un sūtīju Stefanam, bet viņš izteica savu vērtējumu.
Viņam ir ļoti laba gaume,» vērtē Diānas mamma. Savukārt kuloniņu
slidu formā Diānai apmēram pirms pusotra gada uzdāvināja viņas
kvēla pielūdzēja no Japānas, un tas tagad ir viņas talismans.

Jūt līdzi komandai

Vēl Diānai atmiņā paliks šorttreka sacensības, ko viņa apmeklēja
klātienē. «Diāna 1000 metru slidojumā atbalstīja abus Latvijas
pārstāvjus – Robertu Zvejnieku un Roberto Puķīti. Viņa bija sajūsmā
un atzina, ka, skatoties dzīvē, tas ir diezgan aizraujošs sporta
veids,» stāsta Diānas mamma. Sportiste nožēlo, ka nevarēja palikt
todien līdz beigām un atbalstīt arī ātrslidotāju Haraldu Silovu,
kurš tad izcīnīja 4. vietu. «Haraldam bija vēlais starts, bet
Diānai vajadzēja iet gulēt – viņa klātienē sacensības neskatījās.
Vienīgi pirms tam ciematā novēlēja Haraldam veiksmi. Nākamajā rītā
man bija pirmais zvans, un meita teica: «Mamma, tu redzēji Haralda
rezultātu?! Mēs te visi lepojamies par viņu!»,» atklāj
S.Ņikitina.

Roberts gan citu sportistu startiem līdzi nesekoja un klātienē
neapmeklēja nevienas sacensības – lai neizsistos no ritma.

Gandrīz apgāž autobusu

Olimpisko spēļu sākumā bija bažas, vai auksto laikapstākļu dēļ
nevajadzēs pat atcelt atklāšanas ceremoniju, tomēr, kā saka
jelgavnieki, – auksts bija, bet paciest varēja. Trakākais bijis
stiprais vējš, kas apgrūtināja pārvietošanos, un dažas ēkas
īslaicīgi tika slēgtas, jo nedarbojās automātiskās durvis. «Vienu
dienu Diāna piezvanīja un teica, ka ar komandu sēž autobusā, lai
brauktu uz treniņu, bet vējš šūpo autobusu no vienas puses uz otru.
Pat žogu norāva un aiznesa,» atceras S.Ņikitina. Par laimi, viss
beidzās bez starpgadījumiem. Turklāt sportisti norāda, ka Latvijas
delegācijas tērpi bija gana silti un ērti.

Iespaidīgākais – atklāšanas un noslēguma
ceremonija

Spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonija ir rīks, ar kura
palīdzību pasākuma organizatorvalstis savā starpā sacenšas, mēģinot
pasākumu noorganizēt pēc iespējas grandiozāku un krāšņāku. Abi
Jelgavas olimpieši norāda: abas ceremonijas paliks atmiņā. «Pats
šovs ir skaists, bet TV ekrānā tas izskatās vēl labāk un
iespaidīgāk. Pēc noslēguma ceremonijas bija mūzika, un visi
sportisti, personāls arēnas vidū izklaidējās. Tas bija forši!» teic
Roberts. Tomēr daudz dziļāk Robertam un Diānai atmiņā paliks abu
pirmais gājiens olimpiskajās spēlēs plecu pie pleca ar
pieredzējušiem Latvijas sportistiem, olimpiskajiem medaļniekiem un
dzīvām leģendām un sajūta: mēs esam vieni no viņiem.

FAKTS

Šorttrekists Roberts Zvejnieks debijas olimpiskajās
spēlēs 500 metru distancē izcīnīja 10. vietu, savukārt 1000 metru
distancē – 15. vietu. Daiļslidotāja Diāna Ņikitina debijas
olimpiskajās spēlēs izcīnīja 26. vietu.

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK, un no sportistu personīgā arhīva