23.2 °C, 2.8 m/s, 55.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDesmit gados ūdens patēriņš pilsētā sarucis par miljons kubikmetriem
Desmit gados ūdens patēriņš pilsētā sarucis par miljons kubikmetriem
06/05/2012

Kaļķa nosēdumi uz sadzīves tehnikas, rūsganas vannas – tās ir nebūšanas, ko jelgavnieki visbiežāk min, runājot par ūdens kvalitāti Jelgavā. Kad šī situācija beidzot mainīsies? SIA «Jelgavas ūdens» speciālisti kā robežpunktu min 2014. gadu, kad darboties sāks jaunā attīrīšanas stacija, ūdensgūtnē un ūdensvada tīklā nodrošinot vienādas kvalitātes ūdeni. Pašlaik šādu attīrīšanas iekārtu mums nav, un tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ dzeramajam ūdenim Jelgavā ir paaugstināts dzelzs un sulfātu saturs. Taču, neraugoties uz to, dzeramais ūdens iekļaujas noteiktajās nekaitīguma un kvalitātes prasībās.

Sintija Čepanone

Kaļķa nosēdumi uz sadzīves tehnikas, rūsganas vannas – tās
ir nebūšanas, ko jelgavnieki visbiežāk min, runājot par ūdens
kvalitāti Jelgavā. Kad šī situācija beidzot mainīsies? SIA
«Jelgavas ūdens» speciālisti kā robežpunktu min 2014. gadu, kad
darboties sāks jaunā attīrīšanas stacija, ūdensgūtnē un ūdensvada
tīklā nodrošinot vienādas kvalitātes ūdeni. Pašlaik šādu
attīrīšanas iekārtu mums nav, un tas arī ir galvenais iemesls,
kādēļ dzeramajam ūdenim Jelgavā ir paaugstināts dzelzs un sulfātu
saturs. Taču, neraugoties uz to, dzeramais ūdens iekļaujas
noteiktajās nekaitīguma un kvalitātes prasībās.

Saskaņā ar «Jelgavas ūdens» informāciju mūsu pilsētā vecākais
ūdensvads fiksēts Raiņa ielā – tas būvēts vēl 1885. gadā. Dobeles
ielā tā izbūve datēta ar 1899. gadu, bet vēl virknē ielu tas tapis
tikai nedaudz vēlāk, ap 1900., 1907. gadu, un padomju laikos. Tiesa
gan – īstenojot ūdenssaimniecības attīstības projekta otro kārtu,
daļa būs rekonstruēta, taču, kaut arī darbi ir apjomīgi, atjaunots
būs vien 21 procents ūdensvada tīkla. Jāpiebilst, ka pilsētā
ūdensvada kopējais garums ir 190 kilometri, norāda «Jelgavas ūdens»
projekta ieviešanas grupas vadītāja Ieva Strode.

Caurules – padomju mantojums
Tieši vecās caurules ir viens no iemesliem, kāpēc ūdens kvalitātei
pa gadiem ir tendence pazemināties, taču tas nav vienīgais faktors.
Savulaik, izbūvējot ūdensvada tīklus, bija obligāta prasība ievērot
ugunsdrošību – nodrošināt, lai ugunsdzēsēji varētu iegūt ūdeni,
pieslēdzoties tīklam, tādēļ caurules lielākoties bija apjomīgas.
Tāpat arī ūdens patēriņš pilsētā bija nesalīdzināmi lielāks, ko
ietekmēja gan rūpnieciskā ražošana, gan ne visai augstas kvalitātes
santehnika, kas «laida garām» ūdeni, gan fakts, ka šis dabas
resurss bija nosacīti lēts. Turklāt arī kvalitātes prasības
dzeramajam ūdenim bija krietni zemākas salīdzinājumā ar šodienas,
tādēļ jau vēsturiski attīrīšanas stacija netika izbūvēta. «Nu
situācija ir būtiski mainījusies – cena ūdenim augusi, mājās
uzstādīti ūdens skaitītāji, un cilvēki, ikdienā lietojot ūdeni,
domā par ekonomiju. Arī sanitārtehniskās iekārtas ir uzlabojušās,
un ūdens nelietderīgi vairs netek. Tas viss būtiski izmainījis
hidraulisko režīmu ūdensvada tīklos, kas līdztekus vecajiem
cauruļvadiem veicina ūdens duļķainību, ko savukārt ietekmē
paaugstinātais dzelzs saturs,» stāsta «Jelgavas ūdens» tehniskais
direktors Viktors Juhna.

Pirmām kārtām paaugstināts dzelzs saturs ūdenim Jelgavā ir zemes
dzīļu specifikas dēļ, līdz ar to dzelzs koncentrācija piegādātajam
ūdenim jau tā ir augsta. Bet, plūstot pa vecajām un rūsas skartajām
ķeta jeb čuguna caurulēm, ūdenī papildus nonāk dzelzs no cauruļu
virsmas un uzkrājas tīklā. «Taču no tā censties izvairīties pašlaik
iespējams, vien ūdensvada tīklu regulāri skalojot, lai izskalotu
tikai peldošās daļiņas jeb nogulsnes. Šajā gadījumā nebūtu līdzēts
ar ķīmiskiem šķīdinātājiem, jo tie noārdītu arī caurules
aizsargkārtu, kas gadu gaitā izveidojusies korozijas procesā, līdz
ar to rūsēšana kļūtu vēl intensīvāka,» problēmu ieskicē
V.Juhna.   

Ūdens jādzer no krāna, nevis pudeles
Līdz šim atsevišķu ūdensvada posmu skalošana, atgriežot hidrantus,
pilsētā noritējusi, pamatojoties uz ūdens analīžu rezultātiem un
iedzīvotāju sūdzībām – tas darīts posmos, kuros pazeminājusies
ūdens kvalitāte. Līdz ar dzeramā ūdens attīrīšanas sistēmas izbūvi
tīkla skalošana kļūs vēl aktuālāka, jo, kaut sulfāti un dzelzs no
dzeramā ūdens pirms palaišanas tīklā tiks attīrīts, caurulēs
nogulsnes vienalga būs, jo tās veidojas, korodējot caurulēm.

Lai izstrādātu optimālāko ūdensvada skalošanas metodiku
atbilstoši situācijai mūsu pilsētā, «Jelgavas ūdens» pērn noslēdza
līgumu ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem par ūdens
kvalitātes uzlabošanu sadales sistēmā – viņu uzdevums bija noteikt
ūdens saduļķošanās potenciālu tīklos un sagatavot detalizētu tīklu
skalošanas plānu. Nu ūdensapgādes uzņēmuma rīcībā ir zinātniski
pamatotas rekomendācijas, piemēram, kuri posmi pirmām kārtām un cik
bieži jāskalo, kādā virzienā un ar kādu caurplūdi tas darāms, lai
rezultāts būtu maksimāli efektīvs, turklāt lieki netērējot
ūdeni.

«Holandē šī skalošanas metode tiek pielietota jau piecpadsmit
gadus – tur ūdens duļķainības problēma ir atrisināta un sasniegts
mērķis: ūdens jādzer no krāna, nevis pudeles,» stāsta RTU
Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Jānis Rubulis un viņa kolēģis
Kaspars Neilands, piebilstot, ka šī metode aprobēta 33 Eiropas
valstīs, adaptēta Latvijas apstākļiem un līdz šim jau pielietota,
skalojot ūdensvada tīklus Rīgā, Ādažos, Balvos, kā arī atsevišķās
nelielās apdzīvotās vietās.

Jaunās metodikas princips ir pavisam vienkāršs – atšķirībā no
tradicionālās skalošanas, kuru veic atsevišķos tīkla posmos,
pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām, jaunā metodika paredz, ka
ūdensvads tiek skalots vienā virzienā, turklāt ar tīru ūdeni.
«Cauruļu skalošana, atgriežot hidrantus, jeb tradicionālā skalošana
principā ir tas pats, kas istabas slaucīšana, netīrumus dzenājot
šurpu turpu,» tā zinātnieki.

Lai būtu iespējams izstrādāt Jelgavas situācijai atbilstošāko
ūdensvada tīkla skalošanas plānu, 26 vietās, aptverot visu pilsētu,
veikti ūdens saduļķošanās potenciāla mērījumi.

Mērījumi katrā vietā notika apmēram piecpadsmit minūtes, un to
laikā nogulsnes saduļķotas apzināti, lai iegūtu maksimāli precīzus
rādījumus. «Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem 70 procentos gadījumu
saduļķošanās potenciāla risks ir ļoti augsts, tādēļ tīklu skalošana
ir īpaši aktuāla,» tā J.Rubulis.

V.Juhna uzsver: ūdensvada skalošana atbilstoši izstrādātajai
metodei pēc attīrīšanas stacijas izbūves Tetelē ļaus nodrošināt to,
ka no ūdensgūtnes paņemtais un attīrīšanas stacijā attīrītais ūdens
pa tīkliem arī pie iedzīvotājiem nonāks tikpat augstas kvalitātes,
bez dzelzs un sulfātu piejaukumiem. Taču jaunā skalošanas metode
profilaktiski tiks izmantota jau pašlaik.

Ūdens kvalitāti kontrolē trijos līmeņos
Tiesa gan – augstas kvalitātes dzeramais ūdens pie jelgavniekiem
nonāks vien 2014. gadā. Bet līdz tam Jelgavas pilsētā piegādātajam
ūdenim Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības
inspekcija noteikusi īpašas normas. Veselības inspekcijas Zemgales
kontroles nodaļas vadītāja Airisa Lapiņa norāda, ka pazeminātas
nekaitīguma un kvalitātes prasības «Jelgavas ūdenim» noteiktas līdz
2014. gada 15. martam, un tās paredz, ka sulfātu saturs dzeramajā
ūdenī Jelgavā nedrīkst pārsniegt 470 mg/l (MK normatīvos norma
noteikta 250 mg/l), savukārt dzelzs – 3,5 mg/l (MK normatīvos – 0,2
mg/l). Būtiski uzsvērt, ka piemērotās pazeminātās normas draudus
patērētāju dzīvībai un veselībai nerada, turklāt, lai ūdens
kvalitāte nepazeminātos, divreiz gadā profilakses nolūkos tiek
skaloti un dezinficēti rezervuāri un tīkli.

Lai kontrolētu dzeramā ūdens kvalitāti, regulāri tiek veikts arī
monitorings. V.Juhna norāda, ka tas notiek trijos līmeņos:
«Jelgavas ūdens» laboratorijā veic ūdens kvalitātes paškontroli,
kad konkrētam ūdens paraugam tiek noteikti deviņi rādītāji, un šajā
gadījumā paraugi tiek ņemti 54 adresēs, aptverot visu pilsētu;
ūdens kvalitātes monitoringu veic arī akreditēta laboratorija
«Bior», ūdens kvalitāti nosakot jau pēc vienpadsmit rādītājiem, un
paraugi tiek ņemti 31 adresē, savukārt 79 rādītājus nosaka
Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļas audits – dzeramā
ūdens paraugi tiek paņemti dažādās pilsētas vietās pēc savas
izvēles.

A.Lapiņa informē, ka šogad valsts audita monitoringa programmas
ietvaros SIA «Jelgavas ūdens» ūdensapgādes sistēmā dzeramā ūdens
paraugus Veselības inspekcija paņēmusi jau četras reizes – janvārī
dzeramā ūdens paraugs ņemts Lielajā ielā 37 dzīvokļa virtuvē,
februārī – Pērnavas ielā 10 aptiekas palīgtelpā. Abos gadījumos
testējamie rādītāji atbilst pieļaujamām normām. Savukārt martā
dzeramā ūdens paraugi paņemti vēl divās vietās pilsētā.

Jāpiebilst, ka ūdens kvalitāte parasti atšķiras ne tikai pa
mikrorajoniem, bet pat tad, ja dažādos laikos paraugs tiek ņemts
vienā un tajā pašā vietā, jo, tiklīdz samazinās kopējais patērētā
ūdens apjoms noteiktā pilsētas daļā, samazinās arī ūdens caurplūde
tīklā, kas veicina cauruļvadu aizaugšanu un nogulšņu veidošanos.
«Viens no ūdens kvalitātes indikatoriem ir iedzīvotāju sūdzības.
Atbilstoši tām tiek veikta atsevišķu tīklu posmu papildu skalošana,
un visbiežāk sūdzības saņemam no Tērvetes un Vīgriežu ielas
mikrorajona, Lietuvas šosejas un Ozolpils iedzīvotājiem,» tā
«Jelgavas ūdens» tehniskais direktors.

Tīklu rekonstruē «ar rezervi»
Runājot par cauruļvadiem, V.Juhna norāda, ka mūsu pilsētā tie
lielākoties ir ar diametru 200 – 300 milimetri, kas pašreizējam
kopējam ūdens patēriņam pilsētā ir nedaudz par lielu. Šāda diametra
caurules veido 63 procentus no kopējā ūdensvada tīkla garuma jeb 92
kilometrus. Lielākā caurule, ko apsaimnieko «Jelgavas ūdens», ir
500 milimetri diametrā, mazākā – 50 milimetri.

Taču V.Juhna norāda, ka arī rekonstruētajos ūdensvada posmos
cauruļu diametrs tiek saglabāts iepriekšējais, atstājot rezervi.
«Sakārtojot ūdensapgādes sistēmu, mēs nedrīkstam būt tuvredzīgi –
tas, ka salīdzinājumā ar, teiksim, situāciju pirms desmit gadiem
vidējais ūdens patēriņš diennaktī pilsētā sarucis par gandrīz 3,5
tūkstošiem kubikmetru, nenozīmē, ka šie rādītāji arī nākamajos
desmit gados turpinās samazināties. Galu galā pilsēta attīstās,
veidojas jaunas ražotnes, līdz ar to, visticamāk, ar laiku
palielināsies arī kopējais patērētā ūdens apjoms pilsētā. Tieši
tādēļ, rekonstruējot ūdensvada tīklu, racionālāk ir pilnveidot
skalošanas sistēmu, nevis zemē ieguldīt caurules, kas nākotnē var
izrādīties par mazu,» saka V.Juhna.

Dzeramā ūdens kvalitāte*

Analīžu ņemšanas vieta – 4. līnija 35
(16.01.2012.)

Amonija joni – 0,011 mg/l (norma – līdz 0,50 mg/l)
Duļķainība – 5,04 NTU (norma – līdz 3 NTU)
Elektrovadītspēja (raksturo kopējo sāls saturu ūdenī) – 966 μS/cm
(norma – līdz 2500 μS/cm)
Kopējais dzelzs saturs – 0,76 mg/l (atļautā norma Jelgavai – līdz
3,5 mg/l)
Krāsainība, smarža, garša – nav
Sulfāti – 263 mg/l (atļautā norma Jelgavai – līdz 470 mg/l)
Mikrobioloģija – atbilst normatīviem (baktēriju nav)

Analīžu ņemšanas vieta – Lietuvas šoseja 2
(06.03.2012.)

Amonija joni – 0,050 mg/l (norma – līdz 0,50 mg/l)
Duļķainība – 0,66 NTU (norma – līdz 3 NTU)
Elektrovadītspēja (raksturo kopējo sāls saturu ūdenī) – 851 μS/cm
(norma – līdz 2500 μS/cm)
Kopējais dzelzs saturs – 0,12 mg/l (atļautā norma Jelgavai – līdz
3,5 mg/l)
Krāsainība, smarža, garša – nav
Sulfāti – 260 mg/l (atļautā norma Jelgavai – līdz 470 mg/l)
Mikrobioloģija – atbilst normatīviem (baktēriju nav)

* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā
institūta «Bior» akreditētās laboratorijas dati

Foto: Ivars Veiliņš