Kaļķa nosēdumi uz sadzīves tehnikas, rūsganas vannas – tās ir nebūšanas, ko jelgavnieki visbiežāk min, runājot par ūdens kvalitāti Jelgavā. Kad šī situācija beidzot mainīsies? SIA «Jelgavas ūdens» speciālisti kā robežpunktu min 2014. gadu, kad darboties sāks jaunā attīrīšanas stacija, ūdensgūtnē un ūdensvada tīklā nodrošinot vienādas kvalitātes ūdeni. Pašlaik šādu attīrīšanas iekārtu mums nav, un tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ dzeramajam ūdenim Jelgavā ir paaugstināts dzelzs un sulfātu saturs. Taču, neraugoties uz to, dzeramais ūdens iekļaujas noteiktajās nekaitīguma un kvalitātes prasībās.
Sintija Čepanone
Saskaņā ar «Jelgavas ūdens» informāciju mūsu pilsētā vecākais ūdensvads fiksēts Raiņa ielā – tas būvēts vēl 1885. gadā. Dobeles ielā tā izbūve datēta ar 1899. gadu, bet vēl virknē ielu tas tapis tikai nedaudz vēlāk, ap 1900., 1907. gadu, un padomju laikos. Tiesa gan – īstenojot ūdenssaimniecības attīstības projekta otro kārtu, daļa būs rekonstruēta, taču, kaut arī darbi ir apjomīgi, atjaunots būs vien 21 procents ūdensvada tīkla. Jāpiebilst, ka pilsētā ūdensvada kopējais garums ir 190 kilometri, norāda «Jelgavas ūdens» projekta ieviešanas grupas vadītāja Ieva Strode.
Caurules – padomju mantojums Tieši vecās caurules ir viens no iemesliem, kāpēc ūdens kvalitātei pa gadiem ir tendence pazemināties, taču tas nav vienīgais faktors. Savulaik, izbūvējot ūdensvada tīklus, bija obligāta prasība ievērot ugunsdrošību – nodrošināt, lai ugunsdzēsēji varētu iegūt ūdeni, pieslēdzoties tīklam, tādēļ caurules lielākoties bija apjomīgas. Tāpat arī ūdens patēriņš pilsētā bija nesalīdzināmi lielāks, ko ietekmēja gan rūpnieciskā ražošana, gan ne visai augstas kvalitātes santehnika, kas «laida garām» ūdeni, gan fakts, ka šis dabas resurss bija nosacīti lēts. Turklāt arī kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim bija krietni zemākas salīdzinājumā ar šodienas, tādēļ jau vēsturiski attīrīšanas stacija netika izbūvēta. «Nu situācija ir būtiski mainījusies – cena ūdenim augusi, mājās uzstādīti ūdens skaitītāji, un cilvēki, ikdienā lietojot ūdeni, domā par ekonomiju. Arī sanitārtehniskās iekārtas ir uzlabojušās, un ūdens nelietderīgi vairs netek. Tas viss būtiski izmainījis hidraulisko režīmu ūdensvada tīklos, kas līdztekus vecajiem cauruļvadiem veicina ūdens duļķainību, ko savukārt ietekmē paaugstinātais dzelzs saturs,» stāsta «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna.
Pirmām kārtām paaugstināts dzelzs saturs ūdenim Jelgavā ir zemes dzīļu specifikas dēļ, līdz ar to dzelzs koncentrācija piegādātajam ūdenim jau tā ir augsta. Bet, plūstot pa vecajām un rūsas skartajām ķeta jeb čuguna caurulēm, ūdenī papildus nonāk dzelzs no cauruļu virsmas un uzkrājas tīklā. «Taču no tā censties izvairīties pašlaik iespējams, vien ūdensvada tīklu regulāri skalojot, lai izskalotu tikai peldošās daļiņas jeb nogulsnes. Šajā gadījumā nebūtu līdzēts ar ķīmiskiem šķīdinātājiem, jo tie noārdītu arī caurules aizsargkārtu, kas gadu gaitā izveidojusies korozijas procesā, līdz ar to rūsēšana kļūtu vēl intensīvāka,» problēmu ieskicē V.Juhna.
Ūdens jādzer no krāna, nevis pudeles Līdz šim atsevišķu ūdensvada posmu skalošana, atgriežot hidrantus, pilsētā noritējusi, pamatojoties uz ūdens analīžu rezultātiem un iedzīvotāju sūdzībām – tas darīts posmos, kuros pazeminājusies ūdens kvalitāte. Līdz ar dzeramā ūdens attīrīšanas sistēmas izbūvi tīkla skalošana kļūs vēl aktuālāka, jo, kaut sulfāti un dzelzs no dzeramā ūdens pirms palaišanas tīklā tiks attīrīts, caurulēs nogulsnes vienalga būs, jo tās veidojas, korodējot caurulēm.
Lai izstrādātu optimālāko ūdensvada skalošanas metodiku atbilstoši situācijai mūsu pilsētā, «Jelgavas ūdens» pērn noslēdza līgumu ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem par ūdens kvalitātes uzlabošanu sadales sistēmā – viņu uzdevums bija noteikt ūdens saduļķošanās potenciālu tīklos un sagatavot detalizētu tīklu skalošanas plānu. Nu ūdensapgādes uzņēmuma rīcībā ir zinātniski pamatotas rekomendācijas, piemēram, kuri posmi pirmām kārtām un cik bieži jāskalo, kādā virzienā un ar kādu caurplūdi tas darāms, lai rezultāts būtu maksimāli efektīvs, turklāt lieki netērējot ūdeni.
«Holandē šī skalošanas metode tiek pielietota jau piecpadsmit gadus – tur ūdens duļķainības problēma ir atrisināta un sasniegts mērķis: ūdens jādzer no krāna, nevis pudeles,» stāsta RTU Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Jānis Rubulis un viņa kolēģis Kaspars Neilands, piebilstot, ka šī metode aprobēta 33 Eiropas valstīs, adaptēta Latvijas apstākļiem un līdz šim jau pielietota, skalojot ūdensvada tīklus Rīgā, Ādažos, Balvos, kā arī atsevišķās nelielās apdzīvotās vietās.
Jaunās metodikas princips ir pavisam vienkāršs – atšķirībā no tradicionālās skalošanas, kuru veic atsevišķos tīkla posmos, pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām, jaunā metodika paredz, ka ūdensvads tiek skalots vienā virzienā, turklāt ar tīru ūdeni. «Cauruļu skalošana, atgriežot hidrantus, jeb tradicionālā skalošana principā ir tas pats, kas istabas slaucīšana, netīrumus dzenājot šurpu turpu,» tā zinātnieki.
Lai būtu iespējams izstrādāt Jelgavas situācijai atbilstošāko ūdensvada tīkla skalošanas plānu, 26 vietās, aptverot visu pilsētu, veikti ūdens saduļķošanās potenciāla mērījumi.
Mērījumi katrā vietā notika apmēram piecpadsmit minūtes, un to laikā nogulsnes saduļķotas apzināti, lai iegūtu maksimāli precīzus rādījumus. «Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem 70 procentos gadījumu saduļķošanās potenciāla risks ir ļoti augsts, tādēļ tīklu skalošana ir īpaši aktuāla,» tā J.Rubulis.
V.Juhna uzsver: ūdensvada skalošana atbilstoši izstrādātajai metodei pēc attīrīšanas stacijas izbūves Tetelē ļaus nodrošināt to, ka no ūdensgūtnes paņemtais un attīrīšanas stacijā attīrītais ūdens pa tīkliem arī pie iedzīvotājiem nonāks tikpat augstas kvalitātes, bez dzelzs un sulfātu piejaukumiem. Taču jaunā skalošanas metode profilaktiski tiks izmantota jau pašlaik.
Ūdens kvalitāti kontrolē trijos līmeņos Tiesa gan – augstas kvalitātes dzeramais ūdens pie jelgavniekiem nonāks vien 2014. gadā. Bet līdz tam Jelgavas pilsētā piegādātajam ūdenim Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības inspekcija noteikusi īpašas normas. Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļas vadītāja Airisa Lapiņa norāda, ka pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības «Jelgavas ūdenim» noteiktas līdz 2014. gada 15. martam, un tās paredz, ka sulfātu saturs dzeramajā ūdenī Jelgavā nedrīkst pārsniegt 470 mg/l (MK normatīvos norma noteikta 250 mg/l), savukārt dzelzs – 3,5 mg/l (MK normatīvos – 0,2 mg/l). Būtiski uzsvērt, ka piemērotās pazeminātās normas draudus patērētāju dzīvībai un veselībai nerada, turklāt, lai ūdens kvalitāte nepazeminātos, divreiz gadā profilakses nolūkos tiek skaloti un dezinficēti rezervuāri un tīkli.
Lai kontrolētu dzeramā ūdens kvalitāti, regulāri tiek veikts arī monitorings. V.Juhna norāda, ka tas notiek trijos līmeņos: «Jelgavas ūdens» laboratorijā veic ūdens kvalitātes paškontroli, kad konkrētam ūdens paraugam tiek noteikti deviņi rādītāji, un šajā gadījumā paraugi tiek ņemti 54 adresēs, aptverot visu pilsētu; ūdens kvalitātes monitoringu veic arī akreditēta laboratorija «Bior», ūdens kvalitāti nosakot jau pēc vienpadsmit rādītājiem, un paraugi tiek ņemti 31 adresē, savukārt 79 rādītājus nosaka Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļas audits – dzeramā ūdens paraugi tiek paņemti dažādās pilsētas vietās pēc savas izvēles.
A.Lapiņa informē, ka šogad valsts audita monitoringa programmas ietvaros SIA «Jelgavas ūdens» ūdensapgādes sistēmā dzeramā ūdens paraugus Veselības inspekcija paņēmusi jau četras reizes – janvārī dzeramā ūdens paraugs ņemts Lielajā ielā 37 dzīvokļa virtuvē, februārī – Pērnavas ielā 10 aptiekas palīgtelpā. Abos gadījumos testējamie rādītāji atbilst pieļaujamām normām. Savukārt martā dzeramā ūdens paraugi paņemti vēl divās vietās pilsētā.
Jāpiebilst, ka ūdens kvalitāte parasti atšķiras ne tikai pa mikrorajoniem, bet pat tad, ja dažādos laikos paraugs tiek ņemts vienā un tajā pašā vietā, jo, tiklīdz samazinās kopējais patērētā ūdens apjoms noteiktā pilsētas daļā, samazinās arī ūdens caurplūde tīklā, kas veicina cauruļvadu aizaugšanu un nogulšņu veidošanos. «Viens no ūdens kvalitātes indikatoriem ir iedzīvotāju sūdzības. Atbilstoši tām tiek veikta atsevišķu tīklu posmu papildu skalošana, un visbiežāk sūdzības saņemam no Tērvetes un Vīgriežu ielas mikrorajona, Lietuvas šosejas un Ozolpils iedzīvotājiem,» tā «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors.
Tīklu rekonstruē «ar rezervi» Runājot par cauruļvadiem, V.Juhna norāda, ka mūsu pilsētā tie lielākoties ir ar diametru 200 – 300 milimetri, kas pašreizējam kopējam ūdens patēriņam pilsētā ir nedaudz par lielu. Šāda diametra caurules veido 63 procentus no kopējā ūdensvada tīkla garuma jeb 92 kilometrus. Lielākā caurule, ko apsaimnieko «Jelgavas ūdens», ir 500 milimetri diametrā, mazākā – 50 milimetri.
Taču V.Juhna norāda, ka arī rekonstruētajos ūdensvada posmos cauruļu diametrs tiek saglabāts iepriekšējais, atstājot rezervi. «Sakārtojot ūdensapgādes sistēmu, mēs nedrīkstam būt tuvredzīgi – tas, ka salīdzinājumā ar, teiksim, situāciju pirms desmit gadiem vidējais ūdens patēriņš diennaktī pilsētā sarucis par gandrīz 3,5 tūkstošiem kubikmetru, nenozīmē, ka šie rādītāji arī nākamajos desmit gados turpinās samazināties. Galu galā pilsēta attīstās, veidojas jaunas ražotnes, līdz ar to, visticamāk, ar laiku palielināsies arī kopējais patērētā ūdens apjoms pilsētā. Tieši tādēļ, rekonstruējot ūdensvada tīklu, racionālāk ir pilnveidot skalošanas sistēmu, nevis zemē ieguldīt caurules, kas nākotnē var izrādīties par mazu,» saka V.Juhna.
Dzeramā ūdens kvalitāte*
Analīžu ņemšanas vieta – 4. līnija 35 (16.01.2012.)
Amonija joni – 0,011 mg/l (norma – līdz 0,50 mg/l) Duļķainība – 5,04 NTU (norma – līdz 3 NTU) Elektrovadītspēja (raksturo kopējo sāls saturu ūdenī) – 966 μS/cm (norma – līdz 2500 μS/cm) Kopējais dzelzs saturs – 0,76 mg/l (atļautā norma Jelgavai – līdz 3,5 mg/l) Krāsainība, smarža, garša – nav Sulfāti – 263 mg/l (atļautā norma Jelgavai – līdz 470 mg/l) Mikrobioloģija – atbilst normatīviem (baktēriju nav)
Analīžu ņemšanas vieta – Lietuvas šoseja 2 (06.03.2012.)
Amonija joni – 0,050 mg/l (norma – līdz 0,50 mg/l) Duļķainība – 0,66 NTU (norma – līdz 3 NTU) Elektrovadītspēja (raksturo kopējo sāls saturu ūdenī) – 851 μS/cm (norma – līdz 2500 μS/cm) Kopējais dzelzs saturs – 0,12 mg/l (atļautā norma Jelgavai – līdz 3,5 mg/l) Krāsainība, smarža, garša – nav Sulfāti – 260 mg/l (atļautā norma Jelgavai – līdz 470 mg/l) Mikrobioloģija – atbilst normatīviem (baktēriju nav)
* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» akreditētās laboratorijas dati
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %