«Šo dienu atceros ar dalītām jūtām – mēs visi cerējām ko labāku sagaidīt. Cerība bija liela, ka varbūt pēc desmit gadiem kaut kas mainīsies. Pagājuši 20 gadi un, kas notiek mūsu Latvijā? Piedalīšanās Baltijas ceļā, bija brīvprātīga rīcība, tāds pacilājums, ka jāiet un jādara ar visiem kopā. Skumji, bet šobrīd mūsu tauta ir sašķēlusies,» atmiņās par šo dienu dalās jelgavniece Ilga Šulca.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Svētbirzē, pieminot Molotova-Ribentropa paktu un Baltijas ceļa 20. gadadienu, notika atceres pasākums, kurā gan domes vadība, gan krietns pulks jelgavnieku nolika ziedus pie piemiņas akmens, tādējādi atceroties šo dienu. Uz atceres pasākumu pamatā bija atnākuši sirmgalvji – cilvēki, kuri pirms 20 gadiem stāvēja Baltijas ceļā. Pieminot šos notikumus, turpat Svētbirzē, 19. reizi iekurts arī atmiņu ugunskurs, pie kura visi sanākušie pārrunāja gan tā laika notikumus, gan dzīvi šodien. Tāpat kundzes šodien izcilājušas un apskatījušas ne vienu vien līdzpaņemto fotogrāfiju.
«Šī ir diena, kas noteikti jāatceras. Tieši tāpēc katru gadu es un citi tiekamies Svētbirzē, lai pieminētu 1939. gada notikumus, cerot, ka būs arvien labāk. Jā, jūtas ir dalītas – bēdas par to, ka šādi pārdzīvojumi mums vispār bija jāpiedzīvo, bet prieks par to, ka mēs esam brīvi. Pats gan Baltijas ceļā nepiedalījos, taču mana kundze stāvēja roku rokā ar citiem un es ļoti labi šo dienu atminu,» pieminot šīs dienas notikumus teic Vilis Zuševics.
Atceroties 1939. gadā noslēgto Molotova – Ribentropa paktu un Baltijas ceļa 20. gadadienu
Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs
Katras tautas vēsturiskajā apziņā ir notikumi ar dziļu, simbolisku nozīmi, kas liek atcerēties vēstures tumšās un gaišās puses. Latvijas tautas un valsts likteni būtiski ietekmējuši 1939. gada 23. augusta notikumi kaimiņvalsts PSRS galvaspilsētā Maskavā. Divas totalitāras lielvaras – Vācija un PSRS, izmantojot tā brīža ģeopolitisko situāciju Eiropā un lielvaru diplomātiskās tradīcijas par mazo kaimiņvalstu noturēšanu iedomātas ietekmes zonā, noteica Baltijas valstu likteni. Starp Vāciju un PSRS noslēgtais neuzbrukšanas līgums un tam pievienotais slepenais protokols pirms 70 gadiem faktiski pielika punktu Baltijas valstu neatkarībai. Pēc nepilna gada aizsākās Baltijas tautu vēstures traģiskās lappuses, kurās ierakstīts valstiskās neatkarības zaudējums, karš, deportācijas, nacionālās kultūras un identitātes apdraudējums un totalitārās PSRS īstenotā cilvēka dzīves norišu kontrole.
Pagāja 50 gadi, un Latvijas tautas atmiņā vēl saglabājās no paaudzes paaudzē mantotie stāsti par Latvijas Republikas dibināšanu un tās valstisko neatkarību līdz 1940. gada jūnija traģiskajiem notikumiem. Sapnis par brīvu Latviju šajos gados nebija zudis. Līdz ar citām nacionālās atmodas norisēm PSRS norieta gados pasaules uzmanību 1989. gada 23. augustā piesaistīja unikāls pilsoniskās drosmes un tautu vienotības akts, kam vēsturē nebija precedentu. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai kopskaitā ap 2 000 000 cilvēku sadevās rokās vēl cilvēces vēsturē nebijušā pilsoniskā akcijā, kas vēsturē zināma ar nosaukumu Baltijas ceļš, paužot savu attieksmi pret noziedzīgo Molotova – Ribentropa paktu un tā sekām Baltijas valstīs.
Pavisam nesen, 2009. gada 30. jūlijā, UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» starptautiskā ekspertu padome apstiprinājusi vēsturiskās akcijas Baltijas ceļš dokumentārā mantojuma iekļaušanu UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» starptautiskajā reģistrā.
Šogad aprit 20. gadadiena kopš Baltijas ceļa akcijas. Šo vienotības ceļu veidoja arī daudzu jelgavnieku klātbūtne. Zinu, ka viņi būs arī Baltijas vienotības skrējiena dalībnieku vidū šā gada 23. augustā. Esmu lepns, ka mūsu pilsētas iedzīvotāji allaž ir bijuši sociāli aktīvi. Tas liecina, ka jelgavniekiem nav vienaldzīga sava pilsēta, valsts, arī tautas vēsture, ko veido katrs no mums, un nav vienaldzīga rītdiena. Ticu, ka visiem kopā mums izdosies tikt pāri grūtībām un izaicinājumiem, ko uzliek šis laiks. Laiks, kas prasa tautai atkal saliedēties un līdz ar valsts karogu celt arī mūsu tautas pašapziņu. Būsim lepni par sevi, savu pilsētu, novadu un valsti. Lai mums izdodas!
1.5 °C,
2.8 m/s,
89.2 % 
1.5 °C,
2.8 m/s,
89.2 %