1.5 °C, 2.8 m/s, 89.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDeviņpadsmito reizi tiekas pie atmiņu ugunskura Svētbirzē
Deviņpadsmito reizi tiekas pie atmiņu ugunskura Svētbirzē
23/08/2009

«Šo dienu atceros ar dalītām jūtām – mēs visi cerējām ko labāku sagaidīt. Cerība bija liela, ka varbūt pēc desmit gadiem kaut kas mainīsies. Pagājuši 20 gadi un, kas notiek mūsu Latvijā? Piedalīšanās Baltijas ceļā, bija brīvprātīga rīcība, tāds pacilājums, ka jāiet un jādara ar visiem kopā. Skumji, bet šobrīd mūsu tauta ir sašķēlusies,» atmiņās par šo dienu dalās jelgavniece Ilga Šulca.

Ritma Gaidamoviča

«Šo dienu atceros ar dalītām jūtām – mēs visi cerējām ko
labāku sagaidīt. Cerība bija liela, ka varbūt pēc desmit gadiem
kaut kas mainīsies. Pagājuši 20 gadi un, kas notiek mūsu Latvijā?
Piedalīšanās Baltijas ceļā, bija brīvprātīga rīcība, tāds
pacilājums, ka jāiet un jādara ar visiem kopā. Skumji, bet šobrīd
mūsu tauta ir sašķēlusies,» atmiņās par šo dienu dalās jelgavniece
Ilga Šulca.

 

Šodien Svētbirzē, pieminot Molotova-Ribentropa paktu un Baltijas
ceļa 20. gadadienu, notika atceres pasākums, kurā gan domes vadība,
gan krietns pulks jelgavnieku nolika ziedus pie piemiņas akmens,
tādējādi atceroties šo dienu. Uz atceres pasākumu pamatā bija
atnākuši sirmgalvji – cilvēki, kuri pirms 20 gadiem stāvēja
Baltijas ceļā. Pieminot šos notikumus, turpat Svētbirzē, 19. reizi
iekurts arī atmiņu ugunskurs, pie kura visi sanākušie pārrunāja gan
tā laika notikumus, gan dzīvi šodien. Tāpat kundzes šodien
izcilājušas un apskatījušas ne vienu vien līdzpaņemto
fotogrāfiju. 

«Šī ir diena, kas noteikti jāatceras. Tieši tāpēc katru gadu es
un citi tiekamies Svētbirzē, lai pieminētu 1939. gada notikumus,
cerot, ka būs arvien labāk. Jā, jūtas ir dalītas – bēdas par to, ka
šādi pārdzīvojumi mums vispār bija jāpiedzīvo, bet prieks par to,
ka mēs esam brīvi. Pats gan Baltijas ceļā nepiedalījos, taču mana
kundze stāvēja roku rokā ar citiem un es ļoti labi šo dienu
atminu,» pieminot šīs dienas notikumus teic Vilis Zuševics.

 

Atceroties 1939. gadā noslēgto Molotova – Ribentropa paktu un
Baltijas ceļa 20. gadadienu

Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs

 

Katras tautas vēsturiskajā apziņā ir notikumi ar dziļu,
simbolisku nozīmi, kas liek atcerēties vēstures tumšās un gaišās
puses. Latvijas tautas un valsts likteni būtiski ietekmējuši 1939.
gada 23. augusta notikumi kaimiņvalsts PSRS galvaspilsētā Maskavā.
Divas totalitāras lielvaras – Vācija un PSRS, izmantojot tā brīža
ģeopolitisko situāciju Eiropā un lielvaru diplomātiskās tradīcijas
par mazo kaimiņvalstu noturēšanu iedomātas ietekmes zonā, noteica
Baltijas valstu likteni. Starp Vāciju un PSRS noslēgtais
neuzbrukšanas līgums un tam pievienotais slepenais protokols pirms
70 gadiem faktiski pielika punktu Baltijas valstu neatkarībai. Pēc
nepilna gada aizsākās Baltijas tautu vēstures traģiskās lappuses,
kurās ierakstīts valstiskās neatkarības zaudējums, karš,
deportācijas, nacionālās kultūras un identitātes apdraudējums un
totalitārās PSRS īstenotā cilvēka dzīves norišu kontrole.

Pagāja 50 gadi, un Latvijas tautas atmiņā vēl saglabājās no
paaudzes paaudzē mantotie stāsti par Latvijas Republikas dibināšanu
un tās valstisko neatkarību līdz 1940. gada jūnija traģiskajiem
notikumiem. Sapnis par brīvu Latviju šajos gados nebija zudis. Līdz
ar citām nacionālās atmodas norisēm PSRS norieta gados pasaules
uzmanību 1989. gada 23. augustā piesaistīja unikāls pilsoniskās
drosmes un tautu vienotības akts, kam vēsturē nebija precedentu.
Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai
kopskaitā ap 2 000 000 cilvēku sadevās rokās vēl cilvēces
vēsturē nebijušā pilsoniskā akcijā, kas vēsturē zināma ar nosaukumu
Baltijas ceļš, paužot savu attieksmi pret noziedzīgo Molotova –
Ribentropa paktu un tā sekām Baltijas valstīs.

Pavisam nesen, 2009. gada 30. jūlijā, UNESCO programmas
«Pasaules atmiņa» starptautiskā ekspertu padome apstiprinājusi
vēsturiskās akcijas Baltijas ceļš dokumentārā mantojuma iekļaušanu
UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» starptautiskajā reģistrā.

Šogad aprit 20. gadadiena kopš Baltijas ceļa akcijas. Šo
vienotības ceļu veidoja arī daudzu jelgavnieku klātbūtne. Zinu, ka
viņi būs arī Baltijas vienotības skrējiena dalībnieku vidū šā gada
23. augustā. Esmu lepns, ka mūsu pilsētas iedzīvotāji allaž ir
bijuši sociāli aktīvi. Tas liecina, ka jelgavniekiem nav
vienaldzīga sava pilsēta, valsts, arī tautas vēsture, ko veido
katrs no mums, un nav vienaldzīga rītdiena. Ticu, ka visiem kopā
mums izdosies tikt pāri grūtībām un izaicinājumiem, ko uzliek šis
laiks. Laiks, kas prasa tautai atkal saliedēties un līdz ar valsts
karogu celt arī mūsu tautas pašapziņu. Būsim lepni par sevi, savu
pilsētu, novadu un valsti. Lai mums izdodas!