Saeima šodien galīgajā lasījumā nolēma Dziesmu svētku noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu. Tādējādi, ja svētku noslēguma diena būs svētdienā, tad nākamo darba dienu noteiks par brīvdienu.
Likuma izmaiņas nosaka, ka Vispārējo Dziesmu svētku noslēguma diena ir tāda pati svētku diena kā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijs un Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18. novembris. Tādējādi, ja svētku noslēguma diena ir svētdienā, tad nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.
Likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» papildināts ar Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma dienu un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienu.
Skolēnu dziesmu svētku noslēguma diena būs tāda pati svētku diena kā 24. jūnijs – Jāņu diena. Tā neparedz brīvdienu, ja noslēguma diena ir svētdienā, jo koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā nav tik daudz dalībnieku un svētku dalībniekiem – skolēniem – ir vasaras brīvlaiks.
Saskaņā ar LDDK norādīto darba devējiem rodas papildu izmaksas darba samaksas izmaksāšanai dubultā apmērā visiem darbiniekiem, kuri svētku dienā strādā, atvaļinājuma pagarināšanai tiem darbiniekiem, kuri Dziesmu un deju svētku laikā ir atvaļinājumā, un darba dienu skaits attiecīgajā kalendārajā mēnesī samazinās. Ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt precīzi to darbinieku loku, kuri tiks nodarbināti Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta dienā un nākamajā dienā, nav iespējams aprēķināt iespējamās izmaksas naudas izteiksmē.
Pēc LDDK aprēķiniem, vienas svētku dienas izmaksas veido 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar EM aprēķiniem vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela – no 0,08 procentiem līdz 0,1 procentiem no IKP. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, pamatojoties uz EM veiktajiem aprēķiniem, papildu svētku dienas noteikšanai būtu ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem sešu miljonu eiro apmērā.
LDDK ir paudusi gandarījumu par nacionālajā sociālajā dialogā panākto kompromisu noteikt papildu oficiālu brīvdienu tikai pēc Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta reizi piecos gados. Tāpat LDDK atzinīgi vērtē valdības lēmumu šādu papildu brīvdienu nenoteikt pēc Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, jo iedzīvotāju iesaiste tajos nav tik liela, kā arī svētku dalībnieki lielākoties ir nestrādājoši jaunieši un svētki jau tāpat notiek viņu brīvlaikā.
LETA
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %