Pilsētā

«Jelgavas Vēstneša» aptaujātie dienesti, kuriem, saņemot izsaukumu, jāspēj laicīgi nokļūt līdz norādītajai adresei, lai sniegtu palīdzību, atzīst, ka sen jau kā pieraduši pie tā, ka cilvēki pārceļas uz dzīvi augļudārzu rajonos, tādēļ arī tajos mākot gana labi orientēties.

«Ja, saņemot izsaukumu, izdzirdām neparastāku adresi, lūdzam
cilvēku precizēt, kur tā ir. Tā kā šoferi jau ir gana pieredzējuši,
parasti viņi ceļu uz izsaukuma vietu māk atrast, turklāt arī
cilvēki mums izsteidzas pretim uz ceļa, tādējādi nekādu nopietnu
aizķeršanos arī dārziņu rajonos piedzīvojoši neesam,» stāsta
Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas Medicīniskās
daļas vadītāja Jeļena Čudina. Viņa gan norāda – ja pilsētā
noteikts, ka ātrajai palīdzībai uz izsaukuma vietu jāierodas 15
minūšu laikā, tad pie cilvēkiem, kas pārcēlušies uz dzīvi
augļudārzu teritorijās, ceļš var būt ilgāks. «Tur tomēr ceļi bieži
ir ļoti šauri, turklāt sazaroti tādā labirintā, ka viena nepareiza
nogriešanās var radīt kavēšanos. Taču parasti tā nav ilga.
Neatceros, ka mums tur būtu kādas problēmas,» tā J.Čudina.
Līdzīgu viedokli pauž arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis, kas
neatceras gadījumu, kad ugunsdzēsēji nebūtu mācējuši atrast ceļu uz
ugunsgrēka vietu. Tiesa, viņš atmiņā atsauc pāris gadu senu
gadījumu, kad, braucot uz ugunsgrēku kādā augļudārzu rajonā,
ugunsdzēsējiem gadījies iekļūt grāvī. «Šajos rajonos lielākā
problēma ir šaurie ceļi. Tā reiz pa nakti, braucot uz izsaukumu, uz
viena no šiem celiņiem mēģinājām apbraukt malā novietoto
automašīnu, taču ceļš bija par šauru un mūsu mašīna iebrauca grāvī.
Nekas traģisks gan nenotika – auto dabūjām ārā, arī palīdzību
cilvēkiem sniedzām, taču, ja vien iespējams, lūdzam cilvēkiem šajos
rajonos mašīnas novietot tā, lai citi tām var tikt garām –
ugunsdzēsēju palīdzība taču tiek lūgta, kad svarīga ir katra
sekunde,» tā A.Feldmanis.