-5.7 °C, 3.3 m/s, 90.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDiskusijas dalībnieki: «Vispirms studentam jāizjūt piederība pilsētai»
Diskusijas dalībnieki: «Vispirms studentam jāizjūt piederība pilsētai»
30/01/2012

Lai diskutētu par Jelgavu kā studentu pilsētu, par pilsētas ciešāku sadarbību ar universitāti, šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pie viena galda sēdās augstskolas, pašvaldības pārstāvji un uzņēmēji. Diskusijas dalībnieku secinājums: vispirms studentiem jāizjūt piederība pilsētai, jābūt aktīviem un jāgrib iesaistīties, nevis jādomā, kā jau trešdien vai ceturtdien ātrāk aizbrauktu uz mājām citviet Latvijā.  

Ritma Gaidamoviča

Lai diskutētu par Jelgavu kā studentu pilsētu, par
pilsētas ciešāku sadarbību ar universitāti, šodien Latvijas
Lauksaimniecības universitātē (LLU) pie viena galda sēdās
augstskolas, pašvaldības pārstāvji un uzņēmēji. Diskusijas
dalībnieku secinājums: vispirms studentiem jāizjūt piederība
pilsētai, jābūt aktīviem un jāgrib iesaistīties, nevis jādomā, kā
jau trešdien vai ceturtdien ātrāk aizbrauktu uz mājām citviet
Latvijā.  

LLU šobrīd studē vairāk nekā 6000 studentu, taču universitāte
apzinās, ka ne jau tikai studentu skaits ietekmē to, vai Jelgava
tiek izjusta kā studentu pilsēta. Ir jāstrādā kopā ar pašvaldību,
uzņēmējiem un jādomā, kā vēl vairāk to popularizēt, kā vēl vairāk
studentus iesaistīt pilsētas dzīvē. Tieši to arī šodien centās
noskaidrot diskusijā. «Kamēr citās Latvijas pilsētās studējošo
skaits nepārsniedz piecus procentus, Jelgavā tie ir vairāk nekā
desmit. Pilsēta, kurā katrs desmitais iedzīvotājs studē vienā
augstskolā, jau liecina par studējošo ietekmi pilsētā,» norāda LLU
Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Guntars Deičmans.

Augstskolas rektors Juris Skujāns uzsvēra, ka sadarbība lielajos
pasākumos, kurus organizē LLU, ar pilsētu veidojas, taču tā
noteikti varot būt vēl ciešāka. Viņš uzvēra, ka jāveido ciešāka
sadarbība ar pilsētas organizācijām. «Šobrīd diezgan laba sadarbība
ir izveidojusies kultūras un studentu izklaides jomā, taču ir
jādomā par ciešāku sadarbību ražošanā, jo šobrīd tā sāk
attīstīties,» tā J.Skujāns.

Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka problēma ir nevis
sadarbībā, bet gan faktā, ka studenti ir diezgan noslēgti. Gan
pašvaldība, gan uzņēmēji vēlas redzēt lielāku studentu aktivitāti,
vēlmi iesaistīties. LLU Studentu kluba pārstāvis Gints Romulis
atzīst, ka lielākā problēma ir tā, ka tikai retais students Jelgavu
izjūt kā savu pilsētu, tieši tālab arī maz studentu iesaistās
dažādās aktivitātēs, pasākumos. Līdz ar to rodas jautājums: kāda
jēga kaut ko organizēt, ja nav publikas, kas to apmeklē? Studentam
vairāk interesē tas, kas notiek viņa dzimtajā pilsētā, nevis tas,
kas aktuāls Jelgavā. «Ja tu šo pilsētu izjutīsi kā savu, tad arī
tev veidosies lielāka saikne, sapratīsi, ka te ir daudz iespēju,
iesi, iesaistīsies, darīsi, rīkosi, piedalīsies,» tā G.Romulis.
Viņam pievienojas arī LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja Daiga
Ziediņa, piebilstot, ka arī pašā universitātē pasākumi netiek
rīkoti piektdienās, jo studenti no pilsētas jau ir izbraukuši.
Tieši šī iemesla dēļ viņus arī neredz pilsētas pasākumos. «Mēs
nevaram ar varu studentam piespiest kaut ko darīt. Ja students
gribēs, viņš būs aktīvs. Mums ir jādomā, kā panākt, lai viņš grib
kaut ko darīt universitātes, pilsētas labā,» tā D.Ziediņa.

Gan universitātes pārstāvji, gan aģentūras «Kultūra» direktors
Mintauts Buškevics atzīst, ka kultūras jomā jau ir izveidojusies
diezgan laba sadarbība, taču tā ir jāstiprina. «Piemēram, runājot
par tuvāko pasākumu – Ledus skulptūru festivālu. Mēs aicinājām
pieteikties brīvprātīgos, kuri palīdzēs popularizēt šo festivālu,
un atsaucās ne tikai skolēni, bet arī studenti. Jā, salīdzinoši
niecīga daļa, tomēr viņi ir gatavi iesaistīties brīvprātīgajā darbā
pilsētas labā. Ceru, ka tas ir tikai sākums un tādu studentu kļūs
vairāk,» tā M.Buškevics. Viņš ierosina studentiem uz Studentu
dienām izmantot arī aģentūras «Kultūras» bāzes, lai izdotos plašāki
svētki, tāpat labprāt gaidītu, lai studenti Pilsētas svētkos
jelgavniekiem piedāvātu savu aktivitāšu programmu. «Sākot ar martu,
esam nolēmuši veidot arī plašāku pasākumu apkopojumu, kurā tiks
iekļautas dažādas pilsētā notiekošās aktivitātes. Viena sadaļa
varētu būt «Universitāte piedāvā», lai pilsētnieki ir informēti par
to, kas notiek LLU,» tā M.Buškevics, piebilstot, ka šobrīd gada
kultūras plānos jau ir iekļauti lielākie universitātes rīkotie
pasākumi. Tāpat pilsēta ar universitāti sadarbojās pērn
Metālapstrādes dienās un nolēmusi to šogad piesaistīt arī uz
Kokapstrādes dienām. M.Buškevics gan uzsvēra, ka universitātei jau
ir diezgan daudz aktivitāšu, taču nereti problēma ir tā, ka tajos
nevar piedalīties ikviens jelgavnieks. Piemēram, tās pašas
fakultāšu dienas. Izņēmums ir Mehu dienas, kas jau vērsušās plašumā
un to aktivitātēs «Rullītī» piedalās arī pilsētnieki. No šīs
fakultātes piemēru varētu ņemt arī citas fakultātes.

Tāpat diskusijā izskanējusi ideja, ka viena no iespējām, kā
iesaistīt cilvēkus no malas, ir rīkot diskusijas ar LLU dažādu
fakultāšu studentiem par dažādām sabiedrību interesējošām tēmām.
LLU Sporta nama vadītājs Viktors Valainis uzsvēra, ka viņi ik gadu
rīko Ziemas dienu universitātes studentiem, darbiniekiem, bet kāpēc
gan ko tādu nevarētu organizēt arī pilsētniekiem?!

Akmens šoreiz no diskusiju dalībniekiem krita arī LLU
Sabiedrisko attiecību daļas lauciņā par to, ka tā par maz stāsta,
kas studentiem iespējams vispirms jau universitātē, tad
pilsētā.
Jāpiebilst, ka šodien LLU mājas lapā atklāta jauna sadaļa –
«Jelgava – studentu pilsēta», un tajā turpmāk tiks publicētas
ziņas, kas aktuālas studentiem saistībā ar norisēm pilsētā.

Foto: Ivars Veiliņš