Lai diskutētu par Jelgavu kā studentu pilsētu, par pilsētas ciešāku sadarbību ar universitāti, šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pie viena galda sēdās augstskolas, pašvaldības pārstāvji un uzņēmēji. Diskusijas dalībnieku secinājums: vispirms studentiem jāizjūt piederība pilsētai, jābūt aktīviem un jāgrib iesaistīties, nevis jādomā, kā jau trešdien vai ceturtdien ātrāk aizbrauktu uz mājām citviet Latvijā.
Ritma Gaidamoviča
LLU šobrīd studē vairāk nekā 6000 studentu, taču universitāte apzinās, ka ne jau tikai studentu skaits ietekmē to, vai Jelgava tiek izjusta kā studentu pilsēta. Ir jāstrādā kopā ar pašvaldību, uzņēmējiem un jādomā, kā vēl vairāk to popularizēt, kā vēl vairāk studentus iesaistīt pilsētas dzīvē. Tieši to arī šodien centās noskaidrot diskusijā. «Kamēr citās Latvijas pilsētās studējošo skaits nepārsniedz piecus procentus, Jelgavā tie ir vairāk nekā desmit. Pilsēta, kurā katrs desmitais iedzīvotājs studē vienā augstskolā, jau liecina par studējošo ietekmi pilsētā,» norāda LLU Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Guntars Deičmans.
Augstskolas rektors Juris Skujāns uzsvēra, ka sadarbība lielajos pasākumos, kurus organizē LLU, ar pilsētu veidojas, taču tā noteikti varot būt vēl ciešāka. Viņš uzvēra, ka jāveido ciešāka sadarbība ar pilsētas organizācijām. «Šobrīd diezgan laba sadarbība ir izveidojusies kultūras un studentu izklaides jomā, taču ir jādomā par ciešāku sadarbību ražošanā, jo šobrīd tā sāk attīstīties,» tā J.Skujāns.
Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka problēma ir nevis sadarbībā, bet gan faktā, ka studenti ir diezgan noslēgti. Gan pašvaldība, gan uzņēmēji vēlas redzēt lielāku studentu aktivitāti, vēlmi iesaistīties. LLU Studentu kluba pārstāvis Gints Romulis atzīst, ka lielākā problēma ir tā, ka tikai retais students Jelgavu izjūt kā savu pilsētu, tieši tālab arī maz studentu iesaistās dažādās aktivitātēs, pasākumos. Līdz ar to rodas jautājums: kāda jēga kaut ko organizēt, ja nav publikas, kas to apmeklē? Studentam vairāk interesē tas, kas notiek viņa dzimtajā pilsētā, nevis tas, kas aktuāls Jelgavā. «Ja tu šo pilsētu izjutīsi kā savu, tad arī tev veidosies lielāka saikne, sapratīsi, ka te ir daudz iespēju, iesi, iesaistīsies, darīsi, rīkosi, piedalīsies,» tā G.Romulis. Viņam pievienojas arī LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja Daiga Ziediņa, piebilstot, ka arī pašā universitātē pasākumi netiek rīkoti piektdienās, jo studenti no pilsētas jau ir izbraukuši. Tieši šī iemesla dēļ viņus arī neredz pilsētas pasākumos. «Mēs nevaram ar varu studentam piespiest kaut ko darīt. Ja students gribēs, viņš būs aktīvs. Mums ir jādomā, kā panākt, lai viņš grib kaut ko darīt universitātes, pilsētas labā,» tā D.Ziediņa.
Gan universitātes pārstāvji, gan aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics atzīst, ka kultūras jomā jau ir izveidojusies diezgan laba sadarbība, taču tā ir jāstiprina. «Piemēram, runājot par tuvāko pasākumu – Ledus skulptūru festivālu. Mēs aicinājām pieteikties brīvprātīgos, kuri palīdzēs popularizēt šo festivālu, un atsaucās ne tikai skolēni, bet arī studenti. Jā, salīdzinoši niecīga daļa, tomēr viņi ir gatavi iesaistīties brīvprātīgajā darbā pilsētas labā. Ceru, ka tas ir tikai sākums un tādu studentu kļūs vairāk,» tā M.Buškevics. Viņš ierosina studentiem uz Studentu dienām izmantot arī aģentūras «Kultūras» bāzes, lai izdotos plašāki svētki, tāpat labprāt gaidītu, lai studenti Pilsētas svētkos jelgavniekiem piedāvātu savu aktivitāšu programmu. «Sākot ar martu, esam nolēmuši veidot arī plašāku pasākumu apkopojumu, kurā tiks iekļautas dažādas pilsētā notiekošās aktivitātes. Viena sadaļa varētu būt «Universitāte piedāvā», lai pilsētnieki ir informēti par to, kas notiek LLU,» tā M.Buškevics, piebilstot, ka šobrīd gada kultūras plānos jau ir iekļauti lielākie universitātes rīkotie pasākumi. Tāpat pilsēta ar universitāti sadarbojās pērn Metālapstrādes dienās un nolēmusi to šogad piesaistīt arī uz Kokapstrādes dienām. M.Buškevics gan uzsvēra, ka universitātei jau ir diezgan daudz aktivitāšu, taču nereti problēma ir tā, ka tajos nevar piedalīties ikviens jelgavnieks. Piemēram, tās pašas fakultāšu dienas. Izņēmums ir Mehu dienas, kas jau vērsušās plašumā un to aktivitātēs «Rullītī» piedalās arī pilsētnieki. No šīs fakultātes piemēru varētu ņemt arī citas fakultātes.
Tāpat diskusijā izskanējusi ideja, ka viena no iespējām, kā iesaistīt cilvēkus no malas, ir rīkot diskusijas ar LLU dažādu fakultāšu studentiem par dažādām sabiedrību interesējošām tēmām. LLU Sporta nama vadītājs Viktors Valainis uzsvēra, ka viņi ik gadu rīko Ziemas dienu universitātes studentiem, darbiniekiem, bet kāpēc gan ko tādu nevarētu organizēt arī pilsētniekiem?!
Akmens šoreiz no diskusiju dalībniekiem krita arī LLU Sabiedrisko attiecību daļas lauciņā par to, ka tā par maz stāsta, kas studentiem iespējams vispirms jau universitātē, tad pilsētā. Jāpiebilst, ka šodien LLU mājas lapā atklāta jauna sadaļa – «Jelgava – studentu pilsēta», un tajā turpmāk tiks publicētas ziņas, kas aktuālas studentiem saistībā ar norisēm pilsētā.
Foto: Ivars Veiliņš