26 °C, 2.7 m/s, 64.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDiskutē par nabadzības un sociālās atstumtības riskiem
Diskutē par nabadzības un sociālās atstumtības riskiem
05/03/2010

Šodien Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā Labklājības ministrijas, nevalstisko organizāciju un Zemgales plānošanas reģiona speciālisti kopā ar citiem interesentiem apaļā galda diskusijā uzklausīja Zemgales reģiona iedzīvotāju domas par to, kā cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību.

www.jelgavasvestnesis.lv

Šodien Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā
Labklājības ministrijas, nevalstisko organizāciju un Zemgales
plānošanas reģiona speciālisti kopā ar citiem interesentiem apaļā
galda diskusijā uzklausīja Zemgales reģiona iedzīvotāju domas par
to, kā cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Atklājot diskusiju, Labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja,
ka jau 2005. gadā šis gads Eiropā tematiski tika iezīmēts cīņai
pret nabadzību un sociālo atstumtību. «Nav noslēpums, ka tieši
šobrīd cīņa ar nabadzību ir īpaši aktuāla, tādēļ visām sabiedrības
grupām būtu jānāk talkā un jāiesaistās. Līdz šim esam veikuši
grozījumus likumdošanā, lai atbalstītu pašvaldības, sedzot 50% no
garantētā minimālā ienākuma pabalsts un 20% no dzīvokļu pabalstiem,
tomēr pabalsti nebūt nav efektīvākais risinājums cīņā pret
nabadzību. Jāpārskata arī Eiropas Savienības atbalsta programmas,
lai resursus novirzītu profesionālajai izglītībai, iedzīvotāju
konkurētspējas veicināšanai darba tirgū. Pašnodarbināto personu
skaits Latvijā ir vismaz uz pusi mazāks nekā vidēji Eiropā, tādēļ
cilvēki jāiedrošina pašiem uzņemties atbildību. Valsts šajā ziņā
varētu atbalstīt ar sociālo nodokļa atvieglojumiem tos darba
devējus, kuri radīs jaunas darba vietas», tā U.Augulis.

Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš nabadzības
problēmas risinājumu saskata atbildēs uz diviem jautājumiem: «Kā
palīdzēt tiem, kuri nevar sev palīdzēt un kā radīt darbavietas, lai
tik daudz nebūtu jārunā par palīdzības sniegšanu?». A.Rāviņš kā
drosmīgu soli atzīmēja arodizglītības reformu, uzsverot, ka ar
steigu jāmaina vispārējās izglītības prioritāte pret arodizglītību,
jo jau šobrīd 20% vidusskolu absolventu pārtrauc studijas
augstskolās pēc 1. kursa vai vēl ātrāk, nonākot neapskaužamā
situācijā, kad teju vienīgais risinājums ir braukt uz Īriju lasīt
gurķus.

Šajā diskusijā, tika apkopoti priekšlikumi un viedokļi sociālās
iekļaušanas politikas efektīvai attīstībai. Šobrīd Latvijā izvēlēti
vairāki rīcības veidi nabadzības un sociālās atstumtības
mazināšanai, īstenotas arī izmaiņas valsts sociālajā politikā, lai
veicinātu darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības,
kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas. Jaunas
programmas ir izstrādājusi un piedāvā arī Eiropas Savienība.

Diskusijā tika pārrunāti jautājumi trīs tematiskajās darba
grupas:

1. Sociālās iekļaušanas politika krīzes laikā un ES fondu
atbalsts labklājības nozarē.

2. Pakalpojumu pieejamība vietējās teritorijās, ES fondu
piesaiste pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

3. Vietējo iedzīvotāju iesaiste un aktivitāte sociālā riska
mazināšanai un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai – iedzīvotāju
iesaiste ES fondu apgūšanā.

Labklājības ministrija sadarbībā ar
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Latvijas sieviešu
nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu un Latvijas Lauku forumu
Eiropas gada laikā līdzīgas diskusijas jau organizējusi Rīgā,
Valmierā, Daugavpilī un Kuldīgā.

Foto: Ivars Veiliņš