Šodien Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā Labklājības ministrijas, nevalstisko organizāciju un Zemgales plānošanas reģiona speciālisti kopā ar citiem interesentiem apaļā galda diskusijā uzklausīja Zemgales reģiona iedzīvotāju domas par to, kā cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību.
www.jelgavasvestnesis.lv
Atklājot diskusiju, Labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja, ka jau 2005. gadā šis gads Eiropā tematiski tika iezīmēts cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. «Nav noslēpums, ka tieši šobrīd cīņa ar nabadzību ir īpaši aktuāla, tādēļ visām sabiedrības grupām būtu jānāk talkā un jāiesaistās. Līdz šim esam veikuši grozījumus likumdošanā, lai atbalstītu pašvaldības, sedzot 50% no garantētā minimālā ienākuma pabalsts un 20% no dzīvokļu pabalstiem, tomēr pabalsti nebūt nav efektīvākais risinājums cīņā pret nabadzību. Jāpārskata arī Eiropas Savienības atbalsta programmas, lai resursus novirzītu profesionālajai izglītībai, iedzīvotāju konkurētspējas veicināšanai darba tirgū. Pašnodarbināto personu skaits Latvijā ir vismaz uz pusi mazāks nekā vidēji Eiropā, tādēļ cilvēki jāiedrošina pašiem uzņemties atbildību. Valsts šajā ziņā varētu atbalstīt ar sociālo nodokļa atvieglojumiem tos darba devējus, kuri radīs jaunas darba vietas», tā U.Augulis.
Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš nabadzības problēmas risinājumu saskata atbildēs uz diviem jautājumiem: «Kā palīdzēt tiem, kuri nevar sev palīdzēt un kā radīt darbavietas, lai tik daudz nebūtu jārunā par palīdzības sniegšanu?». A.Rāviņš kā drosmīgu soli atzīmēja arodizglītības reformu, uzsverot, ka ar steigu jāmaina vispārējās izglītības prioritāte pret arodizglītību, jo jau šobrīd 20% vidusskolu absolventu pārtrauc studijas augstskolās pēc 1. kursa vai vēl ātrāk, nonākot neapskaužamā situācijā, kad teju vienīgais risinājums ir braukt uz Īriju lasīt gurķus.
Šajā diskusijā, tika apkopoti priekšlikumi un viedokļi sociālās iekļaušanas politikas efektīvai attīstībai. Šobrīd Latvijā izvēlēti vairāki rīcības veidi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, īstenotas arī izmaiņas valsts sociālajā politikā, lai veicinātu darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas. Jaunas programmas ir izstrādājusi un piedāvā arī Eiropas Savienība.
Diskusijā tika pārrunāti jautājumi trīs tematiskajās darba grupas:
1. Sociālās iekļaušanas politika krīzes laikā un ES fondu atbalsts labklājības nozarē.
2. Pakalpojumu pieejamība vietējās teritorijās, ES fondu piesaiste pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
3. Vietējo iedzīvotāju iesaiste un aktivitāte sociālā riska mazināšanai un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai – iedzīvotāju iesaiste ES fondu apgūšanā.
Labklājības ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu un Latvijas Lauku forumu Eiropas gada laikā līdzīgas diskusijas jau organizējusi Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Kuldīgā.
Foto: Ivars Veiliņš
4.7 °C,
3.4 m/s,
92.4 % 
4.7 °C,
3.4 m/s,
92.4 %