Pilsētā

15. septembrī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā norisinājās biznesa tehnoloģiju uzņēmumu platformas «BiSMART» konference par viedajām tehnoloģijām pilsētvidē. Jelgava šajā konferencē tika prezentēta kā pašvaldība, kas veiksmīgi izmanto tehnoloģiju iespējas, lai pilsētas pārvaldi padarītu iedzīvotājiem draudzīgāku, drošāku un efektīvāku.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka Jelgavas
sauklis «Pilsēta izaugsmei» nav tikai vārdi, bet gan pieeja, kā
tiek plānota pilsētas attīstība. «Pašvaldība ir pakalpojumu
sniedzējs, un mūsu ziņā ir izvēlēties, kā to darīt, – atbilstoši
21. gadsimta prasībām, izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas,
vai ar tradicionāliem risinājumiem. Jau vairāku gadu garumā esam
veidojuši sistēmu, kas šobrīd spēj nodrošināt atgriezenisko saiti
starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Ar tehnoloģiju starpniecību mēs
sekojam līdzi drošības situācijai, satiksmei, ielu apgaismojumam,
ūdens līmenim pilsētas upēs un daudzām citām lietām, kas ļauj
reaģēt nekavējoties vai jau preventīvi novērst apdraudējumus,» tā
A.Rāviņš.

Pētot cilvēku uzvedības modeļus, sociālantropologi ir
pierādījuši, ka mūsdienās galvenais attīstības šķērslis pilsētvidē
nav tehnoloģiskās attīstības ātrums, bet gan iedzīvotāju kultūras
maiņa – veids, kā tehnoloģijas sasniedz iedzīvotājus un spēj vai
nespēj mainīt sabiedrības ieradumus. Iespējams, tās ir bailes, ka
tehnoloģijas atņems cilvēkiem darbu, kā tas jau noticis daudzās
nozarēs. Pastāv uzskats, ka roboti drīzumā varēs aizstāt jebkuru
darbu, kuru var precīzi aprakstīt. Tomēr, objektīvi novērtējot
šābrīža ekonomisko un demogrāfisko situāciju valstī, jāatzīst, ka
tieši tehnoloģijas var kompensēt trūkstošās darba rokas un
nodrošināt straujāku ekonomisko izaugsmi.

To, ka tehnoloģijas spēj padarīt mūsu dzīvi ērtāku, apliecina
daudzi piemēri. Digitalizācijas vēstnieks no globālā tehnoloģiju
uzņēmuma «Cisco» Bass Borsma konferencē kā vienu no labākajiem
digitālajiem risinājumiem satiksmes uzraudzībā minēja Dānijas
galvaspilsētu Kopenhāgenu, kur viedā transporta vadības sistēma
atkarībā no reālās satiksmes plūsmas jau regulē pat maksu par
stāvvietu – jo mazāk brīvu stāvvietu, jo dārgāka tā kļūst. Tas
ļaujot izvairīties no satiksmes sabiezinājumiem, un autovadītājs
jau laikus var pārliecināties par to, kur ir brīva stāvvieta un cik
maksās šis pakalpojums konkrētajā brīdī. Portāla
www.jelgavasvestnesis.lv lasītājiem piedāvājam iepazīties ar
konferencē izskanējušajiem viedokļiem.

Kas ir gudrā
pilsēta?

Baiba Apine, uzņēmuma «PricewaterhouseCoopers» biznesa
vadības konsultāciju direktore:

«Ja 1994. gadā Jelgava būtu tāda kā šobrīd, ļoti iespējams, ka
Jāņa Joņeva populārajā romānā «Jelgava 94» aprakstītie notikumi
nemaz nevarētu notikt, jo visu uzraudzītu pilsētas videonovērošanas
sistēma. Kopš tā laika Jelgava ir strauji attīstījusies un pamatoti
tiek uzskatīta par viedu pilsētu, kurā ir 135 bezvadu interneta
piekļuves vietas, viedā satiksmes vadības sistēma, bezskaidras
naudas norēķinu sistēma sabiedriskajā transportā un skolās, kā arī
attīstīta videonovērošanas sistēma. Neapšaubāmi, pašvaldībai ir
centrālā loma viedo tehnoloģiju ieviešanā, tomēr, lai attīstība
notiktu straujāk, jāiesaistās arī privātajam sektoram.

Pilsētu var saukt par viedu, ja tā atbilst trīs
pamatkritērijiem. Publisko pakalpojumu sniegšana jābalsta uz
vienotu informācijas tīklu; ir jābūt attīstītai ģeogrāfiskās
informācijas sistēmai, lai varētu plānot dažādus attīstības
scenārijus reālā laika režīmā, savukārt sniegtajiem komunālajiem un
sabiedriskajiem pakalpojumiem jābūt integrētiem vienotā sistēmā,
lai dienesti savstarpēji varētu koordinēt darbu. Praksē tas nozīmē,
ka cilvēki var izvēlēties, kad un kādus pašvaldības pakalpojumus
vēlas saņemt, un paši lemt, kad, piemēram, izmantot apkuri, nevis
gaidīt, kad kāds izdomās to pieslēgt.

Būtiskākās problēmas, kas līdz šim kavējušas viedo tehnoloģiju
ienākšanu pilsētvidē, ir tehnoloģisko risinājumu sadrumstalotība,
pilsētas infrastruktūras stāvoklis, kā arī finanšu un pieredzes
trūkums. Zīmīgi, ka piesaistīt ES līdzfinansējumu viedo tehnoloģiju
ieviešanai pilsētvidē līdz šim varēja tikai atsevišķās programmās,
un iepriekš tā nav bijusi prioritāte. Latvijā viedo pilsētu ideja
šobrīd ir tikai attīstības stadijā, un tai piemīt tā sauktās
augšanas grūtības. Tehnoloģijas tiek ieviestas, pakāpeniski
testējot dažādus risinājumus, kuri bieži vien savstarpēji nav
savietojami, tādēļ jebkura tehnoloģija pirms ieviešanas ir jātestē
un jāpārliecinās, ka izvēlētais risinājums atbilst pašvaldības un
iedzīvotāju vajadzībām. Pasaulē ir daudz labu piemēru, kā pilsētas
izvēlas digitālos risinājumus. Kā piemēru varu minēt Tallinā un
Parīzē ieviesto «Ideju grāmatu». Tā ir pašvaldības uzturēta
digitāla platforma, kurā iedzīvotāji salīdzinoši brīvā formā var
piedāvāt savas idejas un skatījumu dažādu jautājumu risinājumiem.
Tā ir vide, kurā diskutēt vēl pirms lēmumu pieņemšanas. Šādā veidā
ir iespējams samazināt risku kļūdīties.»

Pilsēta, kā tu
jūties?

Gints Reinsons, Jelgavas pilsētas pašvaldības operatīvās
informācijas centra (POIC) vadītājs:

«Attīstoties pilsētas infrastruktūrai, aug arī iedzīvotāju
prasības pret dzīves kvalitāti. Fiziski pārbaudot teritoriju, visam
izsekot līdzi vairs nevar, tādēļ plaši izmantojam tehnoloģiju
piedāvātās iespējas, kas 24 stundu režīmā mums ļauj sekot tam, kāda
situācija ir pilsētā. Viedās tehnoloģijas sniedz iespēju tiešsaistē
uzraudzīt pilsētas infrastruktūru, rūpēties par sabiedrisko kārtību
un drošību. Savukārt ar bezskaidras naudas norēķinu sistēmas
starpniecību tiek veikta arī sociālā funkcija, nodrošinot
atvieglojumus dažādām iedzīvotāju kategorijām braukšanai
sabiedriskajā transportā un ēdināšanai izglītības iestādēs.

Pilsētas infrastruktūra un drošība tiek uzraudzīta ar 15 dažādu
tipu sensoriem un vairākiem desmitiem dažāda tipa
videonovērošanas kameru. Kopumā situācija pilsētā tiek
monitorēta ar 1645 sensoriem. Tas ļauj pietiekami precīzi atbildēt
uz jautājumu: «Pilsēta, kā tu jūties?», jo viedo sensoru tīkls
sniedz iespēju sekot līdzi satiksmes situācijai, ūdens līmenim
upēs, pilsētas apgaismojumam, svārstībām elektrotīklā, noteikt
automašīnu numurzīmes, pārliecināties par iekārtu uzlādes līmeni un
daudziem citiem parametriem. Savukārt izstrādātā ģeogrāfiskās
informācijas sistēma ļauj 3D režīmā modelēt plūdu draudus, apbūves
situāciju un dažādu komunikāciju pieejamību konkrētās vietās.

Pilsētā esam izbūvējuši pašvaldības optisko sakaru tīklu 14
kilometru garumā, kas visas sistēmas ļauj saslēgt vienā tīklā un
pārraudzīt no POIC, kas uzrauga situāciju pilsētā un koordinē
dienestu darbu. Iedzīvotāji ar saviem priekšlikumiem un
problēmsituācijām pie mums var vērsties, zvanot pa diennakts
bezmaksas tālruni 8787 vai izmantojot interaktīvo karti
www.karte.pilsetsaimnieciba.lv. Tieši POIC ideja uzskatāma par
būtiskāko inovāciju tehnoloģiju jomā Jelgavā, jo iedzīvotājiem šādā
veidā tiek nodrošināta iespēja sasniegt visus pilsētas
saimnieciskos un komunālos dienestus, kā arī Pašvaldības policiju.
Šo pieredzi no mums vēlas pārņemt arī citas pašvaldības, bet šobrīd
tieši Jelgavā ir modernākais šāda līmeņa centrs Baltijas
valstīs.»

Arī Jelgavā testējam viedās
autostāvvietas

Māris Mielavs, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes
«Pilsētsaimniecība» vadītājs:

 «Lai operatīvi reaģētu uz satiksmes intensitātes izmaiņām
tajās pilsētas ielās, kas nav aprīkotas ar viedo satiksmes
organizācijas sistēmu, plānojam iegādāties mobilo iekārtu, kas spēs
uzskaitīt automašīnas un velobraucējus. Tas atvieglotu mūsu darbu,
gan plānojot jaunos objektus, gan novērtējot konkrētas ielas
statusu atbilstoši reālajai satiksmes intensitātei.

Strādājam arī pie viedo stāvvietu risinājuma pilsētā. Šobrīd
testa režīmā ar sensoriem esam aprīkojuši stāvvietu pie iestādes
«Pilsētsaimniecība» Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 16a. Piedāvātais
risinājums ļauj elektroniski uzraudzīt, cik ilgi automašīna atrodas
stāvvietā, kā arī to, vai konkrētā autostāvvieta ir aizņemta. Ar
šādu risinājumu mēs varēsim efektīvāk uzraudzīt stāvēšanas laika
ierobežojumus, kā arī identificēt brīvās stāvvietas pilsētā. Tiesa,
lēmums par to, vai šis risinājums tiks izmantots arī plašāk, gan
vēl nav pieņemts.»

Digitālie risinājumi satiksmē ir
kļuvuši par nepieciešamību

Jurijs Strods, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja
vietnieks:

«Satiksmes uzraudzība ir viena no tām jomām, ko šobrīd pilsētā
būtu grūti iztēloties bez viedajiem risinājumiem. 1999. gadā, kad
tika projektēta Driksas un Lielupes tilta pārbūve, par atskaites
punktu ņemts rādītājs, ka abus tiltus diennaktī šķērsos ne vairāk
kā 20 tūkstoši automašīnu. Pēc skaitīšanas rezultātiem uz to brīdi
faktiskā satiksmes intensitāte bija tikai 10 tūkstoši automašīnu
dienā. Taču pašlaik atsevišķās dienās intensitāte sasniedz pat 40
tūkstošus automašīnu, kas šķērso Čakstes bulvāra un Lielās ielas
krustojumu. Bez viedajiem risinājumiem satiksmes organizācijā
pilsētā mēs izjustu vērā ņemamus satiksmes sabiezinājumus.»

Foto: Austris Auziņš