17.1 °C, 3.2 m/s, 77.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDomājot par vides pieejamību, rosina kultūras namam izbūvēt automātiskās durvis
Domājot par vides pieejamību, rosina kultūras namam izbūvēt automātiskās durvis
02/07/2014

Šodien invalīdu un viņu draugu apvienība «Apeirons» un biedrība «Babyroom» pilsētniekus un pašvaldības speciālistus aicināja uz diskusiju par vides pieejamību Jelgavā gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan māmiņām ar ratiem. Kā vieni, tā otri atzīst, ka pēdējos gados situācija krietni uzlabojusies – pilsētā uzņēmumi izbūvē uzbrauktuves, ir salāgotas ielas ar nobrauktuvēm, taču ir sīkumi, kurus varētu mainīt. Kā ierosinājums izskanējis aicinājums vairāk būvēt automātiskās durvis, tostarp Jelgavas kultūras namam.

Ritma Gaidamoviča

Šodien invalīdu un viņu draugu
apvienība «Apeirons» un biedrība «Babyroom» pilsētniekus un
pašvaldības speciālistus aicināja uz diskusiju par vides pieejamību
Jelgavā gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan māmiņām ar ratiem.
Kā vieni, tā otri atzīst, ka pēdējos gados situācija krietni
uzlabojusies – pilsētā uzņēmumi izbūvē uzbrauktuves, ir salāgotas
ielas ar nobrauktuvēm, taču ir sīkumi, kurus varētu mainīt. Kā
ierosinājums izskanējis aicinājums vairāk būvēt automātiskās
durvis, tostarp Jelgavas kultūras namam.

«Apeirons» kopā ar «Babyroom» nolēmis šovasar
pārbaudīt vairākus tūkstošus vides objektu visā Latvijā, lai
pieejamākos no tiem vēlāk apkopotu mobilajā aplikācijā «Mapeirons».
Ar tās starpniecību būtu daudz vieglāk uzzināt par dažādiem
objektiem, kuri ir pieejami un draudzīgi cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām un arī māmiņām. «Kaut par tādām lietām kā, piemēram, kur
atrodas tuvākās labierīcības invalīdiem, kur paēst, vai ir vieta,
kur var mazulim nomainīt autiņbiksītes, bērnu stūrītis,» stāsta
«Apeirona» valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Viņš diskusijas sākumā atzina, ka 2001. gadā,
pētot vides pieejamību Jelgavā, pieejamākie izrādījušies alkohola
veikali un spēļu zāles, bet pa 13 gadiem situācija ir krietni
izmainījusies un uzlabojusies. «Ikdienā esam saņēmuši daudz zvanu
par to, vai ir tāda vieta, kur apkopota visa informācija par vides
pieejamību, lai varētu plānot, piemēram, kādu braucienu. Diemžēl
tādas nav, tāpēc esam nolēmuši veidot mobilo aplikāciju,» stāsta
I.Balodis.

Šobrīd pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ne
tikai tam, lai telpās varētu iekļūt un tās būtu ērtas cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, bet arī lai objekti būtu draudzīgi ģimenēm ar
bērniem. Proti, lai ērti var iebraukt ar ratiem, lai iestādē ir
bērnu pārtinamais galdiņš, vieta, kur nolikt ratus, iespējams,
bērnu stūrītis. Jau kādu laiku Latvijā darbojas Ģimenei draudzīgo
vietu karte, kurā iekļauti arī vairāki objekti no mūsu pilsētas.
Šobrīd kartes veidotājas iesaistījušās jaunās aplikācijas
veidošanā, lai arī tajā atzīmētu draudzīgos objektus. «Patiesībā šī
karte ne tikai atvieglo vecāku ikdienu, bet arī mudina uzņēmējus
aizdomāties par dažādiem sīkumiem. Pati esmu kafejnīcā jautājusi,
vai ir vieta, kur pārtīt bērnu, bet uzņēmējs atbild: «O, par to mēs
nebijām padomājuši!»,» stāsta «Babyroom» izveidotāja Laura Buša.
Viņas kolēģe Linda Pavļuta piebilst, ka šodien, padsmit minūtēs
izbraucot pa Jelgavu, radies labs priekšstats. Uzbrauktuves, ietves
un parki ir pielāgoti un labi izbraucami ar bērnu ratiņiem. Te ir
arī daudz kafejnīcu, sporta klubu, kultūras iestāžu, kas par to
padomājušas. Viņām pievienojas arī jelgavniece māmiņa Egija
Kravcova, atzīstot, ka Jelgavā šajā jomā veikti daudzi uzlabojumi.
«Mana sāpe ir ziemā un lietus laikā, kad krustojumos pie gājēju
pārejām nereti sakrājas ūdens peļķes – tām ar ratiem vai nu jāiet
cauri, vai arī jāizmet liels līkums pa brauktuvi, lai sausām kājām
tiktu tālāk,» tā Egija, rosinot arī, veidojot jaunus objektus un
uzlabojot vecos, priekšroku dot automātiskajām durvīm, jo īpaši
vietās, kur ir dubultās durvis.

Viena no tādām ir Jelgavas kultūras nams. Šai
idejai piekrīt arī jelgavnieki, kuri ikdienā pārvietojas
ratiņkrēslā, uzsverot, ka dalība kultūras pasākumos viņiem ir
nodrošināta, jo iekštelpās līdz zālei var tikt, taču apgrūtinoša ir
iekļūšana pa galvenajām durvīm. It kā jau, nospiežot zvana pogu,
nama administrators atnāk palīgā, taču cilvēkiem ratiņkrēslā gribas
būt neatkarīgiem.

Tāpat no cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar
iekļūšanas problēmām, izskanēja aicinājums uzņēmējiem pārdomāt savu
attieksmi, jo nereti iestādei ir izbūvēta uzbrauktuve vai pacēlājs,
taču reāli tas nav izmantojams. Kā piemērs tika minēts darījumu
centrs «Zemgale», kur ir pacēlājs, taču neviens īsti nezinot, kā
tas darbojas, bet uzbrauktuve ir krietni par šauru un rati
neietilpst.

 

Foto: Vineta Zelča