Šodien invalīdu un viņu draugu apvienība «Apeirons» un biedrība «Babyroom» pilsētniekus un pašvaldības speciālistus aicināja uz diskusiju par vides pieejamību Jelgavā gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan māmiņām ar ratiem. Kā vieni, tā otri atzīst, ka pēdējos gados situācija krietni uzlabojusies – pilsētā uzņēmumi izbūvē uzbrauktuves, ir salāgotas ielas ar nobrauktuvēm, taču ir sīkumi, kurus varētu mainīt. Kā ierosinājums izskanējis aicinājums vairāk būvēt automātiskās durvis, tostarp Jelgavas kultūras namam.
Ritma Gaidamoviča
«Apeirons» kopā ar «Babyroom» nolēmis šovasar pārbaudīt vairākus tūkstošus vides objektu visā Latvijā, lai pieejamākos no tiem vēlāk apkopotu mobilajā aplikācijā «Mapeirons». Ar tās starpniecību būtu daudz vieglāk uzzināt par dažādiem objektiem, kuri ir pieejami un draudzīgi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī māmiņām. «Kaut par tādām lietām kā, piemēram, kur atrodas tuvākās labierīcības invalīdiem, kur paēst, vai ir vieta, kur var mazulim nomainīt autiņbiksītes, bērnu stūrītis,» stāsta «Apeirona» valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Viņš diskusijas sākumā atzina, ka 2001. gadā, pētot vides pieejamību Jelgavā, pieejamākie izrādījušies alkohola veikali un spēļu zāles, bet pa 13 gadiem situācija ir krietni izmainījusies un uzlabojusies. «Ikdienā esam saņēmuši daudz zvanu par to, vai ir tāda vieta, kur apkopota visa informācija par vides pieejamību, lai varētu plānot, piemēram, kādu braucienu. Diemžēl tādas nav, tāpēc esam nolēmuši veidot mobilo aplikāciju,» stāsta I.Balodis.
Šobrīd pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ne tikai tam, lai telpās varētu iekļūt un tās būtu ērtas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī lai objekti būtu draudzīgi ģimenēm ar bērniem. Proti, lai ērti var iebraukt ar ratiem, lai iestādē ir bērnu pārtinamais galdiņš, vieta, kur nolikt ratus, iespējams, bērnu stūrītis. Jau kādu laiku Latvijā darbojas Ģimenei draudzīgo vietu karte, kurā iekļauti arī vairāki objekti no mūsu pilsētas. Šobrīd kartes veidotājas iesaistījušās jaunās aplikācijas veidošanā, lai arī tajā atzīmētu draudzīgos objektus. «Patiesībā šī karte ne tikai atvieglo vecāku ikdienu, bet arī mudina uzņēmējus aizdomāties par dažādiem sīkumiem. Pati esmu kafejnīcā jautājusi, vai ir vieta, kur pārtīt bērnu, bet uzņēmējs atbild: «O, par to mēs nebijām padomājuši!»,» stāsta «Babyroom» izveidotāja Laura Buša. Viņas kolēģe Linda Pavļuta piebilst, ka šodien, padsmit minūtēs izbraucot pa Jelgavu, radies labs priekšstats. Uzbrauktuves, ietves un parki ir pielāgoti un labi izbraucami ar bērnu ratiņiem. Te ir arī daudz kafejnīcu, sporta klubu, kultūras iestāžu, kas par to padomājušas. Viņām pievienojas arī jelgavniece māmiņa Egija Kravcova, atzīstot, ka Jelgavā šajā jomā veikti daudzi uzlabojumi. «Mana sāpe ir ziemā un lietus laikā, kad krustojumos pie gājēju pārejām nereti sakrājas ūdens peļķes – tām ar ratiem vai nu jāiet cauri, vai arī jāizmet liels līkums pa brauktuvi, lai sausām kājām tiktu tālāk,» tā Egija, rosinot arī, veidojot jaunus objektus un uzlabojot vecos, priekšroku dot automātiskajām durvīm, jo īpaši vietās, kur ir dubultās durvis.
Viena no tādām ir Jelgavas kultūras nams. Šai idejai piekrīt arī jelgavnieki, kuri ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā, uzsverot, ka dalība kultūras pasākumos viņiem ir nodrošināta, jo iekštelpās līdz zālei var tikt, taču apgrūtinoša ir iekļūšana pa galvenajām durvīm. It kā jau, nospiežot zvana pogu, nama administrators atnāk palīgā, taču cilvēkiem ratiņkrēslā gribas būt neatkarīgiem.
Tāpat no cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar iekļūšanas problēmām, izskanēja aicinājums uzņēmējiem pārdomāt savu attieksmi, jo nereti iestādei ir izbūvēta uzbrauktuve vai pacēlājs, taču reāli tas nav izmantojams. Kā piemērs tika minēts darījumu centrs «Zemgale», kur ir pacēlājs, taču neviens īsti nezinot, kā tas darbojas, bet uzbrauktuve ir krietni par šauru un rati neietilpst.
Foto: Vineta Zelča