Pilsētā

Šodien ar piemiņas pasākumu un izstādes atklāšanu Jelgavā atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, neļaujot vienam no traģiskākajiem notikumiem Latvijas un Eiropas vēsturē grimt nebūtībā. «Mums ir jābūt vēstures izzinātājiem un jāmāca tā, jāstāsta par notikušo jaunatnei,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Piemiņas pasākums sākās ar ziedu nolikšanu pie Ebreju tautas
genocīda upuru piemiņas akmens Zālītes ielā. Jelgavas Ebreju
biedrības priekšsēdētāja Lidija Ribkina  stāsta, ka šogad
aprit 75 gadi kopš traģisko notikuma sākuma. Pēc viņas teiktā,
Latvijā no 1941. līdz 1945. gadam holokaustā bojā gājuši ap 70 000
Latvijas ebreju, bet Eiropā kopumā upuru skaits sasniedzis apmēram
sešus miljonus. «Tas ir viens no nežēlīgākajiem noziegumiem
Latvijas jauno laiku vēsturē, un mums jādara viss, lai nekas tāds
nekad vairs neatkārtotos,» uzsver L.Ribkina.

Jelgavas domes priekšsēdētājs savā uzrunā atgādināja, ka arī
šodien ir cilvēki, kuri vēlas ar varu mainīt esošo kārtību un
valstu robežas, tāpēc «mums ar visiem spēkiem jāaizstāv miers».
«Gan latviešu, gan ebreju tauta ir pieredzējušas kara šausmas, un
ar pārliecību šodien sakām karam «nē»,» tā A.Rāviņš.

Daudzi no tiem, kurus notikumi skāra tieši, vairs nav šaisaulē,
tāpēc atmiņas būs dzīvas tik ilgi, kamēr būs cilvēki, kam tas ir
svarīgi, kas to atceras, kas apmeklē piemiņas vietas. Tieši par to
vēsta Sabiedrības integrācijas pārvaldes telpās Sarmas ielā 4
atklātā izstāde «Holokausta piemiņa Latvijā laika gaitā. 1945. –
2015. gads». Rīgas Ebreju kopienas muzeja «Ebreji Latvijā»
direktors Iļja Ļenskis jelgavniekiem īsumā pastāstīja, ko uzzināja
kopiena pētot, kā un kāpēc Latvijā atzīmēts ebreju tautai
nodarītais. «Došanās uz noteiktu piemiņas vietu un notikušā
pieminēšana – tas nav pašsaprotami. Cilvēkiem radās nepieciešība to
darīt, pieminēt. Laika gaitā tas izveidojies un nostiprinājies kā
tradīcija,» spriež I.Ļenskis. Piemēram, pēc Otrā pasaules kara
sākotnēji holokausta upuri tikuši pieminēti pat tukšā vietā, bet
tolaik bijis uzskats, ka ebrejiem jābūt apglabātiem ebreju kapos,
lai kāds viņiem bijis liktenis, tāpēc padomju laikā daudzās vietās
notikusi ebreju pārapbedīšana. Šodien gan tas vairs nav iedomājams,
un pastāv viedoklis, ka mirušie nav jāaiztiek – lai atdusas tur,
kur guldīti zemes klēpī. Piemēram, Polijā joprojām notiekot aktīvas
diskusijas par to, jo zemes īpašnieki, kur apglabāti ebreji, vēlas,
lai viņu mirstīgās atliekas tiktu pārapbedītas un viņi varētu
izmantot lietderīgi savu zemi, bet ebreju kopienas pret to
iebilst.

Izstādē apskatāma Latvijas karte, kurā atzīmētas holokausta
upuru slepkavību, apbedījumu un pārapbedījumu vietas, vairāku
piemiņas vietu Latvijā fotogrāfijas, dažādi dokumenti, piemēram,
par to, kādi jāierīko brāļu kapi un citi masveida apbedījumi
saskaņā ar padomju varas ideoloģiju. Izstādē arī eksponēts 1956.
gada dokuments – pārskats par uzstādīšanai plānoto nacistu terora
upuru pieminekļu skaitu Latvijas apdzīvotās vietās. Tajā minēts, ka
Jelgavā bijis vairāk nekā 31 tūkstotis nacisma upuru – 8037
mierīgie iedzīvotāji un 23 039 karagūstekņi. Jelgavā bija plānots
uzstādīt piecus pieminekļus. Izstāde būs apskatāma līdz 8.
jūlijam Sabiedrības integrācijas pārvaldē tās darba laikā.

«Mūsdienu digitālajā laikmetā jaunatnei rodas nepareizs
priekšstats par nemirstību un to, ka cilvēkam ir vairākas dzīvības.
Šādas izstādes palīdz veidot izpratni par to, ka dzīvība ir tikai
viena. Un ir svarīgi saprast, cik trausla un vērtīga tā ir, jo
pasaulē nav nekā svētāka par to,» sakot paldies par jelgavniekiem
doto iespēju apskatīt izstādi, teic domes priekšsēdētājs.

Pasākumā par muzikālo noformējumu gādāja vijolniece Sandra
Bubindusa no Jelgavas Mūzikas vidusskolas.  

Jāpiebilst, ka šo laika periodu un ebreju iznīcināšanu Latvijā
savā godalgotajā romānā «Svina garša» apraksta rakstnieks Māris
Bērziņš. Šis darbs ir iecienīts gan vecāka gada gājuma, gan jaunāku
lasītāju vidū.

Foto: Austris Auziņš