Šodien, pēc pēdējās šī deputātu sasaukuma domes sēdes, pašvaldības administrācijas sēžu zālē tika atklāta visu deviņu līdzšinējo vēlēto Jelgavas mēru portretu galerija. Galerijā iekļauti deviņu Jelgavas vadītāju portreti, kuri vadījuši pilsētu no 1919. gada līdz 2001. gadam.
Ligita Lapiņa
«Dažādā veidolā pilsētas pārvaldes institūcijas Jelgavā darbojušās kopš 16. gadsimtā, kad Mītava kā tolaik sauca Jelgavu ieguva pilsētas tiesības. Tomēr par demokrātiski vēlētiem pilsētas vadītājiem var runāt tikai no 20. gadsimta 20. gadiem,» teic Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
Tādējādi pirmais Latvijas brīvvalsts laika Jelgavas pilsētas vadītājs bijis jurists Pēteris Juraševskis, kuru pilsētas mēra amatā pēc bermontiešu padzīšanas 1919. gadā. Iecēla pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis. Savukārt par pirmajām vispārīgām, vienlīdzīgām un demokrātiskām vēlēšanām Jelgavā var uzskatīt 1920. gada februārī notikušās, kad par pilsētas galvu ievēlēja zvērinātu advokātu Fridrihu Vesmani, tāpēc viņu uzskata par pirmo demokrātiski ievēlēto Jelgavas pilsētas mēru, skaidro Jelgavas pilsētas pašvaldības Ārējo un starptautisko sakaru speciāliste Baiba Pušinska,
Latvijas Republikas demokrātiskajā posmā – līdz 1934. gada 15. maijam – Jelgavā bijuši kopumā seši pilsētas vadītāji – jau pieminētie P.Juraševskis un F.Vesmanis, pēc tam divus gadus pilsētas saimnieks bija Ādolfs Neilands, tad Pēteris Godmanis, Kārlis Holcmanis un Hugo Štolcs. «Par pēdējo jāsaka, ka H.Štolcs bija viens no nedaudzajiem pilsētu galvām, kas savu posteni saglabāja arī pēc 1934. gada 15. maija, kad visas vēlētās amatpersonas atcēla no amatiem – Štolcu apstiprināja par pilsētas vecāko,» informē B.Pušinska. 1938. gadā viņu nomaina Kristaps Frickauss, kurš 1940. gada 17. jūnijā redz Jelgavā iebraucam padomju tankus.
Neviena okupācijas vara – ne komunisti, ne nacisti – nav mēģinājuši pieļaut sabiedrības vēlētu pašpārvalžu atgriešanos. «Pavērsiens iesākās līdz ar Atmodu, kad 1989. gada decembrī notika vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas, kurās pēc 49 okupācijas gadiem sabiedrība varēja izvēlēties sev vēlamos un tīkamos kandidātus,» teic pašvaldības pārstāve. Šajās vēlēšanās uzvarēja Latvijas Tautas frontes kandidāts Jānis Bunkšs, un viņa pilsētas vadības laiks Jelgavā iezīmējas ar ielu nosaukumu atjaunošanu, pilsētas vēsturiskā ģerboņa un karoga reabilitāciju.
Tad divus sasaukumus – no 1994. līdz 2001. gadam – pilsētu vadīja Uldis Ivans. «Tas bijis pilsētai saimnieciski sarežģīts periods, kad tika slēgti lieli uzņēmumi, iedzīvotājiem bija jāapgūst jaunas prasmes, jāpielāgojas citiem apstākļiem un jāpieņem jaunā lietu kārtībai,» teic B.Pušinska, piebilstot, ka šajā laikā tiek pieņemts domes lēmums par pilsētas augstāko apbalvojumu «Goda zīme».
Kopumā galerijā iekļauti deviņi Jelgavas pilsētas mēru portreti. Galerija izveidota Jelgavas domes sēžu zālē.
Jāpiebilst, ka Jelgavas pirmā demokrātiski vēlētā mēra F.Vesmaņa darbības piemiņa tika atzīmēta vakar, 22. maijā, atklājot Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja izdotu uz viņa atmiņām balstītu grāmatu «Klausieties pagātnes soļos».
Saistītā ziņa:
Muzejs izdod Jelgavas pirmajam vēlētajam mēram F.Vesmanim veltītu grāmatu
Foto: Ivars Veiliņš