-2 °C, 3.4 m/s, 89.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDomes sēžu zālē atklāj Jelgavas līdzšinējo mēru portretu galeriju
Domes sēžu zālē atklāj Jelgavas līdzšinējo mēru portretu galeriju
23/05/2013

Šodien, pēc pēdējās šī deputātu sasaukuma domes sēdes, pašvaldības administrācijas sēžu zālē tika atklāta visu deviņu līdzšinējo vēlēto Jelgavas mēru portretu galerija. Galerijā iekļauti deviņu Jelgavas vadītāju portreti, kuri vadījuši pilsētu no 1919. gada līdz 2001. gadam.

Ligita Lapiņa

Šodien, pēc pēdējās šī deputātu sasaukuma domes sēdes,
pašvaldības administrācijas sēžu zālē tika atklāta visu deviņu
līdzšinējo vēlēto Jelgavas mēru portretu galerija. Galerijā
iekļauti deviņu Jelgavas vadītāju portreti, kuri vadījuši pilsētu
no 1919. gada līdz 2001. gadam.

«Dažādā veidolā pilsētas pārvaldes institūcijas Jelgavā
darbojušās kopš 16. gadsimtā, kad Mītava kā tolaik sauca Jelgavu
ieguva pilsētas tiesības. Tomēr par demokrātiski vēlētiem pilsētas
vadītājiem var runāt tikai no 20. gadsimta 20. gadiem,» teic
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita
Grase.

Tādējādi pirmais Latvijas brīvvalsts laika Jelgavas pilsētas
vadītājs bijis jurists Pēteris Juraševskis, kuru pilsētas mēra
amatā pēc bermontiešu padzīšanas 1919. gadā. Iecēla pagaidu
valdības vadītājs Kārlis Ulmanis. Savukārt par pirmajām vispārīgām,
vienlīdzīgām un demokrātiskām vēlēšanām Jelgavā var uzskatīt 1920.
gada februārī notikušās, kad par pilsētas galvu ievēlēja zvērinātu
advokātu Fridrihu Vesmani, tāpēc viņu uzskata par pirmo
demokrātiski ievēlēto Jelgavas pilsētas mēru, skaidro Jelgavas
pilsētas pašvaldības Ārējo un starptautisko sakaru speciāliste
Baiba Pušinska,

Latvijas Republikas demokrātiskajā posmā – līdz 1934. gada 15.
maijam – Jelgavā bijuši kopumā seši pilsētas vadītāji – jau
pieminētie P.Juraševskis un F.Vesmanis, pēc tam divus gadus
pilsētas saimnieks bija Ādolfs Neilands, tad Pēteris Godmanis,
Kārlis Holcmanis un Hugo Štolcs. «Par pēdējo jāsaka, ka H.Štolcs
bija viens no nedaudzajiem pilsētu galvām, kas savu posteni
saglabāja arī pēc 1934. gada 15. maija, kad visas vēlētās
amatpersonas atcēla no amatiem – Štolcu apstiprināja par pilsētas
vecāko,» informē B.Pušinska. 1938. gadā viņu nomaina Kristaps
Frickauss, kurš 1940. gada 17. jūnijā redz Jelgavā iebraucam
padomju tankus.

Neviena okupācijas vara – ne komunisti, ne nacisti – nav
mēģinājuši pieļaut sabiedrības vēlētu pašpārvalžu atgriešanos.
«Pavērsiens iesākās līdz ar Atmodu, kad 1989. gada decembrī notika
vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas, kurās pēc 49 okupācijas
gadiem sabiedrība varēja izvēlēties sev vēlamos un tīkamos
kandidātus,» teic pašvaldības pārstāve. Šajās vēlēšanās uzvarēja
Latvijas Tautas frontes kandidāts Jānis Bunkšs, un viņa pilsētas
vadības laiks Jelgavā iezīmējas ar ielu nosaukumu atjaunošanu,
pilsētas vēsturiskā ģerboņa un karoga reabilitāciju.

Tad divus sasaukumus – no 1994. līdz 2001. gadam – pilsētu
vadīja Uldis Ivans. «Tas bijis pilsētai saimnieciski sarežģīts
periods, kad tika slēgti lieli uzņēmumi, iedzīvotājiem bija
jāapgūst jaunas prasmes, jāpielāgojas citiem apstākļiem un jāpieņem
jaunā lietu kārtībai,» teic B.Pušinska, piebilstot, ka šajā laikā
tiek pieņemts domes lēmums par pilsētas augstāko apbalvojumu «Goda
zīme».

Kopumā galerijā iekļauti deviņi Jelgavas pilsētas mēru portreti.
Galerija izveidota Jelgavas domes sēžu zālē.

Jāpiebilst,
ka Jelgavas pirmā demokrātiski vēlētā mēra F.Vesmaņa darbības
piemiņa tika atzīmēta vakar, 22. maijā, atklājot Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja izdotu uz viņa atmiņām balstītu
grāmatu «Klausieties pagātnes soļos».

 

Saistītā ziņa:

Muzejs
izdod Jelgavas pirmajam vēlētajam mēram F.Vesmanim veltītu
grāmatu

 

Foto: Ivars Veiliņš