17 °C, 1.2 m/s, 87.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDziesmu un deju svētku izvērtējums jelgavnieku acīm
Dziesmu un deju svētku izvērtējums jelgavnieku acīm
13/07/2013

Svētdien, 7. jūlijā, ar iespaidīgo noslēguma koncertu, kurš turpinājās vairāk nekā sešas stundas, Rīgā, Mežaparka estrādē, noslēdzās Dziesmu un deju svētki. Tajos piedalījās arī vairāk nekā 1000 jelgavnieku, pārstāvot 38 kolektīvus. Nav šaubu, ka šie svētki ir viens no būtiskākajiem notikumiem Latvijas kultūras dzīvē, tādēļ kolektīvu un kultūras dzīves vadītājus aicinājām atskatīties uz svētku norisi.

Svētdien, 7. jūlijā, ar
iespaidīgo noslēguma koncertu, kurš turpinājās vairāk nekā sešas
stundas, Rīgā, Mežaparka estrādē, noslēdzās Dziesmu un deju svētki.
Tajos piedalījās arī vairāk nekā 1000 jelgavnieku, pārstāvot 38
kolektīvus. Nav šaubu, ka šie svētki ir viens no būtiskākajiem
notikumiem Latvijas kultūras dzīvē, tādēļ kolektīvu un kultūras
dzīves vadītājus aicinājām atskatīties uz svētku
norisi.

Šoreiz augstvērtīgākos rezultātus
sasniedza koris «Spīgo», iegūstot pirmo vietu «Koru karu» finālā,
un TDA «Diždancis», kurš A grupas kolektīvu konkurencē ieguva 3.
pakāpes diplomu. Tas kopvērtējumā pēc punktu skaita deva 11. vietu,
pārspējot TDA «Lielupe» dejotājus, kuri uzvarēja reģionālajā skatē,
bet pēc starptautiskās žūrijas vērtējuma palika
divpadsmitie.

 

Slodze dalībniekiem bija pārāk
liela

Mintauts Buškevics, JPPI
«Kultūra» vadītājs:

«Kā svētku koordinatoram man šie bija
jau sestie Dziesmu un deju svētki, ja skaitām arī svētkus, kuri
tika rīkoti par godu Rīgas 800 gadu jubilejai. Šoreiz svētki
pārsteidza ar mākslinieciski augstvērtīgajiem koncertiem un
brīnišķīgo scenogrāfiju, kurā spilgti tika realizēta ideja «Caur
sidraba birzi gāju…». No koptēla viedokļa vienlīdz veiksmīgi tika
veidots gan deju uzvedums «Tēvu laipas», gan svētku lielkoncerts
«Līgo». Esmu gandarīts, ka šajos svētkos bijām plaši pārstāvēti –
sākot no koriem, deju kolektīviem, pūtēju orķestriem un beidzot ar
folkloras kopu, mazākumtautību kolektīviem, amatierteātri,
gleznošanas studiju un lietišķās mākslas daiļamatmeistariem. Arī
sasniegtie rezultāti liecina, ka mums ir ar ko lepoties un
ieguldījumi pašdarbības kolektīvu attīstībā sniedz atdevi. Pirms
svētkiem īpaši bijām domājuši par to, lai kolektīvu dalībniekiem
nodrošinātu jaunus tērpus, kuri lieliski papildināja priekšnesumu.
Mūsu koris «Tik un tā» pat tika atzīts par uzvarētāju tautastērpu
skatē koru konkurencē.

Tomēr organizatoriski šie svētki varēja
būt pārdomātāki. Slodze dalībniekiem bija pārāk liela, lai viņi
pilnvērtīgi izbaudītu svētkus. Dalībniekiem faktiski nebija iespēju
piedalīties svētku pasākumos, jo mēģinājumi aizņēma visu laiku.
Salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, šogad tika saīsināts
mēģinājumu dienu skaits. Līdzekļu taupības dēļ atkal nācās ciest
svētku dalībniekiem, kuri mēģinājumos pavadīja visu dienu no
pulksten astoņiem rītā līdz 23 vakarā bez siltām pusdienām.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) skrupulozi sekoja līdz tam,
lai drošības apsvērumu dēļ mēģinājumu laukumos tiktu piegādātas
tikai sausās pusdienas. Diemžēl arī sadzīviskā ziņā viss nebija
atrisināts – mums nācās pasūtīt papildu konteinerus, lai
dalībniekiem būtu iespēja nomazgāties. Ja par Rīnūžu vidusskolu,
kurā dzīvoja dejotāji, varam teikt tikai tos labākos vārdus, tad
Rīgas 46. vidusskola mums sagādāja dažādus pārsteigumus, sākot ar
Pārtikas un veterinārā dienesta atklātajiem pārkāpumiem ēdināšanas
blokā un beidzot ar skolas vadības neieinteresētību risināt
sadzīviskos jautājumus. Arī noslēguma koncerts programmā plānoto
četru stundu vietā ievilkās līdz sešām, un cilvēki, kuri, vadoties
pēc svētku programmas pulksten 23 nāca uz sadziedāšanos, palika aiz
vārtiem. Tas bija pārbaudījums gan dalībniekiem, gan skatītājiem.
To pašu var attiecināt arī uz repertuāru, jo, manuprāt, noslēguma
koncerts nav piemērotākais brīdis mākslinieciskiem eksperimentiem
un tautas audzināšanai. Tam vairāk ir piemērotas skates, kur koru
profesionalitāti vērtē kompetenta žūrija. Cilvēki no Dziesmu svētku
noslēguma koncerta gaida kopības sajūtu ar kopkori,
līdzpārdzīvojumu. Tādēļ jācer, ka organizatoriski arī svētku
veidotājiem būs savi secinājumi un atziņas, lai nākošie svētki būtu
vēl labāki.

Vēlos pateikties visiem kolektīvu
vadītājiem un dalībniekiem par augstvērtīgajiem rezultātiem,
pašaizliedzību un profesionālo attieksmi.»

 

«Diždancim» līdz šim labākais
rezultāts

Ieva Karele TDA «Diždancis»
vadītāja:

«Esam gandarīti par sasniegto, jo pirms
skates vērtējām, vai vispār tajā piedalīties. Mums šis bija
sarežģīts gads. Gatavojāmies kolektīva 35 gadu jubilejas koncertam,
kurā bija pavisam cits repertuārs, tomēr saņēmāmies un startējām,
uzrādot labāko rezultātu starp Jelgavas deju kolektīviem. Rezultāts
nebija mūsu pašmērķis – tas bija vairāk kā patīkams pārsteigums un
darba novērtējums.

Šogad svētkos dejotāju bija ievērojami
vairāk nekā iepriekš, mēģinājumu dienu skaits tika samazināts.
Slodze bija milzīga, tādēļ pilnvērtīgi izbaudīt svētkus nebija
iespēju. Visemocionālākais, protams, bija 6. jūlija koncerts «Tēvu
laipas», kurā simboliski izdejojām latviešu tautas vēsturi.
Jāuzteic arī deju repertuāra izvēle. Priekšnesumi bija tehniski
sarežģīti, bet piesātināti. «Sasala jūriņa» dejojām jau trešos
svētkus pēc kārtas, bet tā joprojām spēj paņemt ar savu
pamatīgumu.

Ar sadzīves apstākļiem bijām
apmierināti, jo 25 minūšu laikā no Rīnūžu vidusskolas Vecmīlgrāvī
bez sastrēgumiem varējām nokļūt Daugavas stadionā. Jācer, ka šie
bija pēdējie svētki, kuri jāaizvada šādā nepiemērotā vietā. Ļoti
žēl, ka UNESCO pasaules kultūras mantojumā iekļauto Deju svētku
lieluzvedums jāaizvada šādā morāli un tehniski nepiemērotā vietā.
Tas vien, ka koncerta dalībnieku skaits trīskārt pārsniedz pieejamo
biļešu skaitu, par kaut ko liecina. Ļoti daudz cilvēku palika bez
iespējas baudīt koncertus klātienē.

Bet kopumā gan ir labi padarīta darba
sajūta, laiks mūs lutināja un saudzēja jaunos skaistos
tērpus.»

 

Doma par iespēju vēlreiz nosvinēt Līgo
bija lieliska

Līga Celma-Kursiete, kora
«Spīgo» vadītāja:

«Mums kā kolektīvam ir tikai divu svētku
pieredze, tādēļ iespējas salīdzināt varbūt nav tik lielas. Esam
guvušas labu pieredzi, un meitenes ir apmierinātas ar sasniegto
rezultātu. Emocionāli tas bija labākais izpildījums, uz ko varējām
cerēt, un viss izdevās lieliski. Varbūt tehniskajā izpildījumā
varējām vēl mazliet pielikt, bet vienmēr jāatstāj iespēja
izaugsmei. Svētkos bija daudz skaistu un labu lietu, īpaši patika
ideja par iespēju vēlreiz nosvinēt Līgo svētkus. Šī ideja caurvija
visu Dziesmu svētku nedēļu. Turpmāk gan noslēguma koncerta kopējais
repertuārs būtu jāizvērtē kritiskāk, jo ne visas dziesmas bija
piemērotas lielajai estrādei. Mums jārēķinās ar to, ko no kopkora
gaida skatītājs. Es saprotu, ka svētku rīkotāji vēlējās parādīt pēc
iespējas vairāk, bet ne visos gadījumos tas attaisnojās. Manuprāt,
2008. gada svētku noslēguma koncerts gan no profesionālā, gan no
saturiskā viedokļa bija interesantāks un kompaktāks. Plānojot
koncertu, noteikti jāņem vērā, ka cilvēki vēlēsies dzirdēt dziesmu
atkārtojumus. Ja koncertā laika nobīde ir vairāk par divām stundām,
tas tomēr ir par daudz gan skatītājiem, gan
dalībniekiem.»

 

Šoreiz spēlējām tikai latviešu
komponistu darbus

Raitis Ašmanis, Zemgales novada
pūtēju orķestru virsdiriģents:

«Mūziķu atdeve mēģinājumos un koncertos
bija apskaužama, lai gan slodze šajos svētkos bija lielāka.
Jelgavnieku rezultāti apliecina, ka ieguldītais darbs nav bijis
veltīgs. Profesionāli esam spēruši soli uz priekšu. Raugoties no
organizatoriskā viedokļa, svētki gan varēja būt plānoti labāk.
Daudzviet pietrūka informācijas un saskaņotības. Piemēram, 6.
jūlijā gandrīz vienlaicīgi tika ieplānots pūtēju orķestru
dižkoncerts un svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums. Neesam
tikuši vaļā arī no iepriekšējiem svētkiem raksturīgās nelaimes, ka
dalībnieki pārstāv vairākus kolektīvus. Tas rada haosu – nav
skaidrs, ko un kurā brīdī katrs dalībnieks pārstāv. Īpaši tas
attiecas uz skatēm, kur viens dalībnieks, startējot vairākos
kolektīvos, konkurē pats ar sevi. Vai varat iedomāties, ka
profesionālajā sportā finālā viens spēlētājs spēlē gan pie vienas,
gan otras komandas?! Tas rada fiktīvu priekšstatu par to, cik
cilvēku reāli ir iesaistīti pašdarbības kolektīvos.

Kopumā gan par svētkiem ir gandarījums,
jo šoreiz spēlējām tikai latviešu komponistu darbus. Tas ir solis
uz priekšu un arī nākotnē stimulēs mūsu autorus pievērsties jaunu
skaņdarbu radīšanai. Interesants jauninājums bija arī tas, ka
pūtēju orķestri šajos svētkos spēlēja sakrālo mūziku baznīcās. Arī
noslēguma koncerta mākslinieciskā kvalitāte bija ļoti augsta, lai
gan šoreiz pauzes aizpildīja dažādas perkusijas, nevis pūtēju
orķestri, kā tas bija ierasts iepriekšējos svētkos.

Par to, kā tas izdevās, katram var būt
savs viedoklis, tāpat kā par izvēlēto repertuāru, bet nemainīga
vērtība bija sadziedāšanās pēc svētku koncerta, kura deva tik
nepieciešamo emocionālo lādiņu.»

 

Sagatavoja Jānis Kovaļevskis, foto Ivars
Veiliņš