«Rīgā man piederēja divistabu dzīvoklis, kuru pārrakstīju savai meitai. Viņa šo dzīvokli pārdeva un vietā man nopirka vienistabas dzīvokli Jelgavā. No šīs komercijas man netika ne santīma. Solot, ka par mani rūpēsies, meita pierunāja arī dzīvokli Jelgavā pārrakstīt uz viņas vārda, un es to izdarīju,» vēstulē «Jelgavas Vēstnesim» raksta 90 gadus veca kundze. Tiesa, pēc kāda laika meita pret kundzi, savu māti, sākusi izturēties necilvēciski, atgādinot, ka saimniece ir viņa, bet māte – vien viņas īrniece. «Uzrakstiet, lūdzu, vai es varu šo dzīvokli caur tiesu vai kā citādi dabūt atpakaļ? Ja tāda iespēja ir, kur man vērsties un cik tas kaut aptuveni varētu maksāt?» vēstulē lūdz kundze.
Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Egita Lapa, iepazīstoties ar kundzes vēstuli, norāda, ka atbilstoši Civillikuma 994. pantam par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts Zemesgrāmatā, un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi Zemesgrāmatā.
Viņa skaidro, ka Civilprocesa likuma 1. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Atbilstoši minētā likuma 128. panta pirmajai daļai prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu, un tajā saskaņā ar minētā panta otrās daļas 5. punktu cita starpā norādāmi apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina.
«Diemžēl kundze vēstulē nav sniegusi informāciju, kāds tiesiskā darījuma veids ir izmantots dzīvokļa pārrakstīšanai uz meitas vārda. Ja dzīvoklis meitai, piemēram, ir dāvināts, tad kundzei ir tiesības celt prasību tiesā par dāvinājuma līguma atcelšanu,» skaidro E.Lapa. Viņa norāda uz Civillikuma 1919. pantu, kas nosaka, ka dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.
«Savukārt, ja starp māti un meitu ir noslēgts uztura līgums, tad šo līgumu, tāpat kā jebkuru citu līgumu, var atcelt, savstarpēji vienojoties. Ja neizdodas vienoties, tad jāceļ prasība tiesā par uztura līguma atcelšanu. Atbilstoši Civillikuma 2105. pantam, ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcnieks var prasīt atpakaļ nodoto mantisko vērtību, piemēram, dzīvokli, turklāt viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība,» akcentē Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāve.
E.Lapa atgādina, ka gadījumos, ja personai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, viņai ir tiesības vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā (Rīgā, Brīvības gatvē 214, personīgi vai pa pastu) ar iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai civiltiesiska rakstura strīdā īpašuma tiesību jautājumā, kas ir bezmaksas juridiskā palīdzība. Iesniegumu un arī konsultāciju par iesnieguma aizpildīšanu un tam pievienojamiem dokumentiem bez maksas var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijas apmeklētāju pieņemšanas centrā, pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801 (tālrunis pieejams, zvanot no fiksētās tālruņa līnijas) vai 67514224.
Sagatavoja Sintija Čepanone
23.9 °C,
2.6 m/s,
83.6 % 
23.9 °C,
2.6 m/s,
83.6 %