Latvija par savu mērķi izvirzījusi eiro ieviešanu valstī no 2014. gada 1. janvāra – jau jūnijā tiks noteikts kurss, pēc kura lats tiks konvertēts pret eiro. Arvien aktuālāki sabiedrībā kļūst jautājumi par eiro ieviešanas procesu, kas nu vairs nav tāls un nesasniedzams mērķis. Valdība gatava plašākai diskusijai un informēšanas kampaņai par eiro ieviešanu, kā arī izstrādā eiro ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.
Finanšu ministrs Andris Vilks jau atzinis, ka nepieciešama aktīvāka komunikācija ar sabiedrību jautājumos par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada. Ziņu aģentūra LETA informē, ka saistībā ar vienotās ES valūtas ieviešanu Latvijā nākamgad sāksies informēšanas kampaņa, kas uz gada beigām kļūs aktīvāka. Plānots, ka informēšanas kampaņā liela uzmanība būs veltīta tieši reģionu iedzīvotājiem un sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kuri par šo jautājumu ir mazāk informēti.
Ņemot vērā, ka ne visi iedzīvotāji apmeklēs eiro ieviešanai veltīto mājas lapu, mājsaimniecībām plānots nosūtīt arī informatīvos bukletus, tāpat ir paredzētas reklāmas kampaņas televīzijā un radio, taču tās vairāk būs uz nākamā gada beigām, kad līdz eiro ieviešanai būs atlicis pavisam nedaudz laika. Informēšanas kampaņas mērķis ir samazināt iedzīvotāju bažas un vairot viņu informētību par eiro ieviešanu.
Ziņu aģentūrai LETA Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa norāda: kaut arī dažādās aptaujās cilvēki pauž noraidošu attieksmi pret eiro ieviešanu, ikdienas dzīvē jau šobrīd iedzīvotāji un uzņēmēji apliecina uzticību vienotajai Eiropas valūtai. Šā gada dati rāda, ka eiro tiek glabāti 44 procenti no naudas, kas noguldīta bankās. Kredīti lielākoties – 84 procenti no kopējā apmēra – tiek ņemti eiro. Nekustamā īpašuma cenas tiek izteiktas eiro, arī uzņēmēji ārējās tirdzniecības darījumos, eksportējot un importējot preces un pakalpojumus, galvenokārt izmanto eiro, proti, 60 procenti no norēķiniem ir eiro. Eiro ir dominējošā valūta ne tikai darījumos ar eirozonas valstīm, bet arī ar valstīm ārpus ES, piemēram, ap 70 procentu no eksporta darījumiem ar Krieviju tiek veikti eiro.
Savukārt Saeima jau nodevusi izskatīšanai komisijās Finanšu ministrijas izstrādāto eiro ieviešanas likumprojektu. Tas paredz, ka preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlās atspoguļošanas periods latos un eiro sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un ilgs sešus mēnešus pēc tās. Savukārt abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, bankomātos netiks izsniegti lati. Beidzoties vienlaicīgās apgrozības periodam, eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis.
Likumprojekts paredz, ka latu skaidrās naudas nomaiņu pret eiro kredītiestādēs varēs veikt sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Nomaiņas periods Ministru kabineta noteiktās Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās būs viens mēnesis no eiro ieviešanas dienas. Kredītiestādes un Latvijas Pasts veiks latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā. Savukārt latu nomaiņas pret eiro periods Latvijas Bankā būs bez termiņa un apjoma ierobežojuma.
Imants Kanaška, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: «Mans personīgais viedoklis ir tāds: ja jau mēs atrodamies ES un no tās izstāties negrasāmies, tad eiro Latvijā ir jāievieš. Protams, šobrīd notiek diskusijas un tirgotāji spriež ne tikai par augstajām izmaksām, kas sagaidāmas eiro ieviešanas laikā. Saprotams, ka šajā ekonomiskajā situācijā valsts šos izdevumus nevienam nekompensēs. Tomēr, skatoties tālākā perspektīvā, uzskatu, ka ieguvēji būsim mēs visi. Mūsu valsts tirgus ir neliels, mūsu valūta lats jau sen kā piesaistīta eiro. Ja citas valstis var regulēt ekonomiku ar savu valūtu, piemēram, to devalvējot un tā krīzes laikā panākot ātrāku augšupeju, tad mēs ar tādiem modeļiem strādāt nevaram. Lats jau šobrīd ir eiro jaunākais brālis – tas neiet ne pa labi, ne kreisi, bet uzticami seko eiro. Tāpēc mums cita varianta nav, kā vien iet uz eiro. Arī gadījumā, ja rodas problēmas banku sektorā, eirozonā tās ir vienkāršāk risināt.
Savukārt, ja runājam par uzņēmumiem, tad jau šobrīd ļoti daudzi strādā ar eiro kredītiem, daudziem arī ieņēmumi ir eiro, līdz ar to rodas papildu izdevumi, naudu konvertējot. Un tikpat labi tas attiecas arī uz privātajiem, kuriem kredīts ir eiro.
Latvijas galvenais motors ir eksports, un šajā gadījumā mums jāsaprot, ka, ieviešot eiro, mūsu izdevumi būs mazāki. Tāpēc, saliekot plusus un mīnusus, ir skaidrs, ka kopumā ar eiro mēs esam ieguvēji. Tomēr tīri cilvēcīgi es saprotu, ka daudziem var būt žēl šķirties no mīļā labā lata – var rasties sajūta, ka mēs atdodam kaut ko no savas valsts patstāvības, daļu no savas valsts instrumenta…
Taču šis ir brīdis, kad jādomā ilgtermiņā, un tieši ilgtermiņa periodā es neko negatīvu eiro ieviešanā neizjūtu. Skatoties arī uz tām valstīm, kur eiro jau ieviests, vienīgā problēma bija tā, ka sākotnēji mazumtirdzniecībā nedaudz auga preču cenas. Es gan negribētu šobrīd nodarboties ar spekulācijām – protams, tāda iespējamība pastāv, jo eiro ieviešanas izmaksas uzņēmumiem būs augstas un tās kaut kā būs jāatpelna. Taču es uzskatu, ka mūsu mazais pašu tirgus ir tik piesātināts, ka uzņēmēji vienkārši nevarēs atļauties būtiski paaugstināt preču cenu un uzrādīt neadekvātu maksu, jo vienmēr jau būs kāds, kurš, lai izturētu konkurenci, cenu tā nepaaugstinās, un pircējs jebkurā gadījumā izvēlēsies lētāko variantu. Es domāju, ka arī šajā jomā visu noteiks godīga konkurence un mākslīgi radītu cenu pieaugumu mēs nepiedzīvosim.»
Marija Kolneja, Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja: «Esmu to cilvēku pusē, kas piekrīt tam, ka no eiro mums neizbēgt. Jautājums vienīgi ir par to, kad pievienoties eirozonai. Es uzskatu, ka mazliet jānogaida un diezin vai šobrīd būtu jāsteidzas ar eiro ieviešanu jau pēc gada. Manuprāt, Eiropas ekonomiskā situācija šobrīd ir miglā tīta. Arī citas valstis nesteidzas pievienoties eiro – tās ieņem nogaidošu pozīciju. Un tajā brīdī man rodas jautājums – vai tiešām mēs esam tie visgudrākie, vai citas valstis šajā jautājumā neko nesaprot? Mēs esam kā ieciklējušies: tikai 2014. gads, ne pa labi, ne pa kreisi. Es tomēr esmu tāds cilvēks, kurš, neraugoties uz to, ka ir pārliecināts par savu taisnību, vienmēr paskatās un ieklausās citos viedokļos. Šobrīd šķiet, ka mūsu valstij šīs pieejas pietrūkst. Protams, ka tas būtu apbrīnojami, ja mūsu valsts tiešām šajā jautājumā izrādītos visgudrākā no citām Eiropas valstīm.
Taču tas, ka eiro Latvijā būtu jāievieš, ir skaidrs. Ko mēs iegūsim? Jāpiekrīt, ka aizdevumu apmaksa valstij kļūs lētāka, līdz ar to Latvija finansiāli iegūs. Ir jau dzirdēts, ka šo ietaupījumu varēsim izmantot citiem mērķiem, ka šie līdzekļi nonāks līdz vienkāršajai tautai, taču es tam gan maz ticu. Ietaupījums būs, bet vai to izjutīs vienkāršais cilvēks? Tomēr tik un tā kopumā es saku «jā!» eiro. Ja ekonomiskā situācija nostabilizēsies, tad pievienošanās eiro noteikti būs ieguvums uzņēmējiem, kuriem jau šobrīd daudz nākas strādāt ar eiro valūtu, līdz ar to ir tikai papildu izdevumi par naudas konvertēšanu, strādājot citu valstu tirgos. Tomēr es vēlreiz uzsveru, ka tas ir tikai tādā gadījumā, ja ekonomiskā situācija ir stabila. Citādi tikai naudas maiņa vien nekādu augšupeju nodrošināt nevar – ja tas būtu tik vienkārši un mēs visi sāktu dzīvot labāk tikai naudas maiņas dēļ, tad šādu metodi jau varētu pielietot katrā krīzes brīdī.
Pensionāru vidū eiro ieviešana šobrīd ir gana aktuāls jautājums. Protams, veciem ļaudīm šādas pārmaiņas nav tik viegli pieņemt, vēl jo vairāk, ja dzīves laikā ir piedzīvotas vairākas naudas maiņas, kas atmiņā nav palikušas pozitīvā nozīmē. Pieļauju, ka pirmajos mēnešos pēc naudas nomaiņas veciem cilvēkiem vienkārši būs grūti orientēties un pārrēķināt savus izdevumus eiro, kas var veicināt nepārdomātāku naudas tērēšanu, līdz ar to kādā brīdī cilvēks vienkārši var saprast, ka nauda beigusies, bet jāizdzīvo vēl, piemēram, nedēļa… Tas ir tas, kas šobrīd satrauc tādā tīri praktiskā aspektā. Vienlaikus arī solītā pensiju indeksācija, ko plāno 2014. gada oktobrī, – uz simts latiem pensionāram sola pielikt divus latus, bet, ņemot vērā eiro ieviešanu jau no janvāra, domāju, inflācija šos divus latus tā «apēdīs», ka mēs būsim tikai mīnusos…»
Ingrīda Jakušonoka, LLU Ekonomiskas fakultātes Grāmatvedības un finanšu katedras vadītāja: «Personīgi es esmu par eiro ieviešanu. Bailes vienīgi izraisa pieļāvums, ka līdz ar naudas maiņu varētu augt cenas, taču grūti šobrīd pateikt, vai tas būtu eiro ieviešanas aspektā vai vispārējās ekonomiskās situācijas rezultātā – mēs jau nepārtraukti jūtam cenu pieaugumu arī bez eiro. Neapšaubāmi, veikalniekiem būs izdevumi un tie nebūs mazi – kases aparāti, jaunas programmatūras iegāde, cenu pārrēķināšana – tas viss prasīs izdevumus. Pieļauju, ka tirgotāji šos izdevumus vēlēsies novelt uz pircējiem kā preces cenu kāpumu. Taču, ja tas notiktu saprātīgi un viņi nevēlētos ieguldīto atgūt gada, bet, pieņemsim, divu trīs gadu laikā, tad mēs to tik ļoti neizjustu. Arī viņu asociācija jau par to runā, un jācer, ka tas tiešām notiks saprātīgi.
Citādi es nekādus citus negatīvus aspektus no eiro ieviešanas nosaukt nevaru, ja vien mēs spējam noturēt savu ekonomiku. Ja spēsim noturēt normālas algas eiro izteiksmē, cilvēks ilgtermiņā būs pat ieguvējs. Vieglāk noteikti būs tiem, kuriem šobrīd jāapmaksā kredīti eiro, un tādu ir vairākums. Arī man pašai ir kredīts eiro, un es jau vēroju, kas notiek ar eiro likmēm, kredītprocenti kļūst izdevīgāki. Arī uz valsts ārējā parāda apmaksas apkalpošanas izmaksām Latvija iegūs. Tādējādi, ja eiro neieviesīsim, valsts no sava budžeta būs spiesta maksāt vairāk, līdz ar to Latvijai kopumā naudas būs mazāk – tas ir tāds ilgtermiņa skatījums.
Šobrīd šie aktuālākie jautājumi arī universitātē lekcijās starp pasniedzēju un studentiem noteikti ir par to, kā notiks eiro ieviešana, kā būs ar paralēlo cenu atspoguļojumu latos un eiro. Mēs, cik vien mums ir šī informācija, cenšamies detalizēti ar studentiem runāt par šiem jautājumiem, jo mums ir jāpieņem, ka kāds no viņiem, kas šobrīd vēl sēž augstskolas solā, brīdī, kad ieviesīs eiro, var pats sākt savu uzņēmējdarbību, un tad būs ļoti aktuāli, lai šī informācija jau laikus būtu apgūta. Apzināti rīcības plāni, plusi, mīnusi. Jāatzīst, ka jauni cilvēki daudz mazāk baidās no pārmaiņām. Kopš sāka runāt par eiro, augstskolā regulāri ik gadu mūsu studentiem ir uzdevums veikt pētījumu šajā jomā. Protams, vairāk viņi operē ar to informāciju, kas ir sabiedriskajā telpā, taču arī tas nav maz, jo liek domāt un analizēt. Tāpēc man šķiet, ka mūsu studenti šīm pārmaiņām ir diezgan labi sagatavoti.
Finansista padoms pirms eiro ieviešanas? Manuprāt, ja valdība rīkosies korekti un ar naudas pārrēķina kursu netiks veiktas spekulācijas, tad vienkāršam cilvēkam uztraukumam nav pamata. Ilgstošā periodā viņš būs tikai ieguvējs. Pie tā, ka mūsu valstī ir mazas algas un augstas cenas, eiro noteikti nav vainīgs šobrīd un nebūs arī pēc tā ieviešanas – tā ir valsts iekšējā problēma.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš un no personīgā arhīva
2.3 °C,
3.8 m/s,
69.2 % 
2.3 °C,
3.8 m/s,
69.2 %