17.4 °C, 1 m/s, 93.3 %

Pilsētā

Eiro plāno ieviest no 2014. gada
01/12/2012

Latvija par savu mērķi izvirzījusi eiro ieviešanu valstī no 2014. gada 1. janvāra – jau jūnijā tiks noteikts kurss, pēc kura lats tiks konvertēts pret eiro. Arvien aktuālāki sabiedrībā kļūst jautājumi par eiro ieviešanas procesu, kas nu vairs nav tāls un nesasniedzams mērķis. Valdība gatava plašākai diskusijai un informēšanas kampaņai par eiro ieviešanu, kā arī izstrādā eiro ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.

Latvija par savu mērķi izvirzījusi eiro ieviešanu valstī
no 2014. gada 1. janvāra – jau jūnijā tiks noteikts kurss, pēc kura
lats tiks konvertēts pret eiro. Arvien aktuālāki sabiedrībā kļūst
jautājumi par eiro ieviešanas procesu, kas nu vairs nav tāls un
nesasniedzams mērķis. Valdība gatava plašākai diskusijai un
informēšanas kampaņai par eiro ieviešanu, kā arī izstrādā eiro
ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas
apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu,
skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.

Finanšu ministrs Andris Vilks jau atzinis, ka nepieciešama
aktīvāka komunikācija ar sabiedrību jautājumos par eiro ieviešanu
Latvijā no 2014. gada. Ziņu aģentūra LETA informē, ka saistībā ar
vienotās ES valūtas ieviešanu Latvijā nākamgad sāksies informēšanas
kampaņa, kas uz gada beigām kļūs aktīvāka. Plānots, ka informēšanas
kampaņā liela uzmanība būs veltīta tieši reģionu iedzīvotājiem un
sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kuri par šo jautājumu ir
mazāk informēti.

Ņemot vērā, ka ne visi iedzīvotāji apmeklēs eiro ieviešanai
veltīto mājas lapu, mājsaimniecībām plānots nosūtīt arī
informatīvos bukletus, tāpat ir paredzētas reklāmas kampaņas
televīzijā un radio, taču tās vairāk būs uz nākamā gada beigām, kad
līdz eiro ieviešanai būs atlicis pavisam nedaudz laika.
Informēšanas kampaņas mērķis ir samazināt iedzīvotāju bažas un
vairot viņu informētību par eiro ieviešanu.

Ziņu aģentūrai LETA Latvijas Bankas Monetārās politikas
pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa
norāda: kaut arī dažādās aptaujās cilvēki pauž noraidošu attieksmi
pret eiro ieviešanu, ikdienas dzīvē jau šobrīd iedzīvotāji un
uzņēmēji apliecina uzticību vienotajai Eiropas valūtai. Šā gada
dati rāda, ka eiro tiek glabāti 44 procenti no naudas, kas
noguldīta bankās. Kredīti lielākoties – 84 procenti no kopējā
apmēra – tiek ņemti eiro. Nekustamā īpašuma cenas tiek izteiktas
eiro, arī uzņēmēji ārējās tirdzniecības darījumos, eksportējot un
importējot preces un pakalpojumus, galvenokārt izmanto eiro, proti,
60 procenti no norēķiniem ir eiro. Eiro ir dominējošā valūta ne
tikai darījumos ar eirozonas valstīm, bet arī ar valstīm ārpus ES,
piemēram, ap 70 procentu no eksporta darījumiem ar Krieviju tiek
veikti eiro.

Savukārt Saeima jau nodevusi izskatīšanai komisijās Finanšu
ministrijas izstrādāto eiro ieviešanas likumprojektu. Tas paredz,
ka preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlās atspoguļošanas
periods latos un eiro sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas
dienas un ilgs sešus mēnešus pēc tās. Savukārt abu valūtu
vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar eiro
ieviešanas dienu. Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot
maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas
dienu, bankomātos netiks izsniegti lati. Beidzoties vienlaicīgās
apgrozības periodam, eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas
līdzeklis.

Likumprojekts paredz, ka latu skaidrās naudas nomaiņu pret eiro
kredītiestādēs varēs veikt sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas
dienu. Nomaiņas periods Ministru kabineta noteiktās Latvijas Pasta
pakalpojumu sniegšanas vietās būs viens mēnesis no eiro ieviešanas
dienas. Kredītiestādes un Latvijas Pasts veiks latu apmaiņu pret
eiro neierobežotā apjomā. Savukārt latu nomaiņas pret eiro periods
Latvijas Bankā būs bez termiņa un apjoma ierobežojuma.

«Lats jau šobrīd ir eiro jaunākais brālis, tāpēc mums nav cita
varianta, kā iet uz eiro»

Imants Kanaška, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas
valdes priekšsēdētājs:

«Mans personīgais viedoklis ir tāds: ja jau mēs atrodamies ES un no
tās izstāties negrasāmies, tad eiro Latvijā ir jāievieš. Protams,
šobrīd notiek diskusijas un tirgotāji spriež ne tikai par augstajām
izmaksām, kas sagaidāmas eiro ieviešanas laikā. Saprotams, ka šajā
ekonomiskajā situācijā valsts šos izdevumus nevienam nekompensēs.
Tomēr, skatoties tālākā perspektīvā, uzskatu, ka ieguvēji būsim mēs
visi. Mūsu valsts tirgus ir neliels, mūsu valūta lats jau sen kā
piesaistīta eiro. Ja citas valstis var regulēt ekonomiku ar savu
valūtu, piemēram, to devalvējot un tā krīzes laikā panākot ātrāku
augšupeju, tad mēs ar tādiem modeļiem strādāt nevaram. Lats jau
šobrīd ir eiro jaunākais brālis – tas neiet ne pa labi, ne kreisi,
bet uzticami seko eiro. Tāpēc mums cita varianta nav, kā vien iet
uz eiro. Arī gadījumā, ja rodas problēmas banku sektorā, eirozonā
tās ir vienkāršāk risināt.

Savukārt, ja runājam par uzņēmumiem, tad jau šobrīd ļoti daudzi
strādā ar eiro kredītiem, daudziem arī ieņēmumi ir eiro, līdz ar to
rodas papildu izdevumi, naudu konvertējot. Un tikpat labi tas
attiecas arī uz privātajiem, kuriem kredīts ir eiro.

Latvijas galvenais motors ir eksports, un šajā gadījumā mums
jāsaprot, ka, ieviešot eiro, mūsu izdevumi būs mazāki. Tāpēc,
saliekot plusus un mīnusus, ir skaidrs, ka kopumā ar eiro mēs esam
ieguvēji. Tomēr tīri cilvēcīgi es saprotu, ka daudziem var būt žēl
šķirties no mīļā labā lata – var rasties sajūta, ka mēs atdodam
kaut ko no savas valsts patstāvības, daļu no savas valsts
instrumenta…

Taču šis ir brīdis, kad jādomā ilgtermiņā, un tieši ilgtermiņa
periodā es neko negatīvu eiro ieviešanā neizjūtu. Skatoties arī uz
tām valstīm, kur eiro jau ieviests, vienīgā problēma bija tā, ka
sākotnēji mazumtirdzniecībā nedaudz auga preču cenas. Es gan
negribētu šobrīd nodarboties ar spekulācijām – protams, tāda
iespējamība pastāv, jo eiro ieviešanas izmaksas uzņēmumiem būs
augstas un tās kaut kā būs jāatpelna. Taču es uzskatu, ka mūsu
mazais pašu tirgus ir tik piesātināts, ka uzņēmēji vienkārši
nevarēs atļauties būtiski paaugstināt preču cenu un uzrādīt
neadekvātu maksu, jo vienmēr jau būs kāds, kurš, lai izturētu
konkurenci, cenu tā nepaaugstinās, un pircējs jebkurā gadījumā
izvēlēsies lētāko variantu. Es domāju, ka arī šajā jomā visu
noteiks godīga konkurence un mākslīgi radītu cenu pieaugumu mēs
nepiedzīvosim.» 

«Sākumā būs grūti orientēties un pārrēķināt izdevumus
eiro»

Marija Kolneja, Jelgavas Pensionāru biedrības
vadītāja:

«Esmu to cilvēku pusē, kas piekrīt tam, ka no eiro mums neizbēgt.
Jautājums vienīgi ir par to, kad pievienoties eirozonai. Es
uzskatu, ka mazliet jānogaida un diezin vai šobrīd būtu jāsteidzas
ar eiro ieviešanu jau pēc gada. Manuprāt, Eiropas ekonomiskā
situācija šobrīd ir miglā tīta. Arī citas valstis nesteidzas
pievienoties eiro – tās ieņem nogaidošu pozīciju. Un tajā brīdī man
rodas jautājums – vai tiešām mēs esam tie visgudrākie, vai citas
valstis šajā jautājumā neko nesaprot? Mēs esam kā ieciklējušies:
tikai 2014. gads, ne pa labi, ne pa kreisi. Es tomēr esmu tāds
cilvēks, kurš, neraugoties uz to, ka ir pārliecināts par savu
taisnību, vienmēr paskatās un ieklausās citos viedokļos. Šobrīd
šķiet, ka mūsu valstij šīs pieejas pietrūkst. Protams, ka tas būtu
apbrīnojami, ja mūsu valsts tiešām šajā jautājumā izrādītos
visgudrākā no citām Eiropas valstīm.

Taču tas, ka eiro Latvijā būtu jāievieš, ir skaidrs. Ko mēs
iegūsim? Jāpiekrīt, ka aizdevumu apmaksa valstij kļūs lētāka, līdz
ar to Latvija finansiāli iegūs. Ir jau dzirdēts, ka šo ietaupījumu
varēsim izmantot citiem mērķiem, ka šie līdzekļi nonāks līdz
vienkāršajai tautai, taču es tam gan maz ticu. Ietaupījums būs, bet
vai to izjutīs vienkāršais cilvēks? Tomēr tik un tā kopumā es saku
«jā!» eiro. Ja ekonomiskā situācija nostabilizēsies, tad
pievienošanās eiro noteikti būs ieguvums uzņēmējiem, kuriem jau
šobrīd daudz nākas strādāt ar eiro valūtu, līdz ar to ir tikai
papildu izdevumi par naudas konvertēšanu, strādājot citu valstu
tirgos. Tomēr es vēlreiz uzsveru, ka tas ir tikai tādā gadījumā, ja
ekonomiskā situācija ir stabila. Citādi tikai naudas maiņa vien
nekādu augšupeju nodrošināt nevar – ja tas būtu tik vienkārši un
mēs visi sāktu dzīvot labāk tikai naudas maiņas dēļ, tad šādu
metodi jau varētu pielietot katrā krīzes brīdī.

Pensionāru vidū eiro ieviešana šobrīd ir gana aktuāls jautājums.
Protams, veciem ļaudīm šādas pārmaiņas nav tik viegli pieņemt, vēl
jo vairāk, ja dzīves laikā ir piedzīvotas vairākas naudas maiņas,
kas atmiņā nav palikušas pozitīvā nozīmē. Pieļauju, ka pirmajos
mēnešos pēc naudas nomaiņas veciem cilvēkiem vienkārši būs grūti
orientēties un pārrēķināt savus izdevumus eiro, kas var veicināt
nepārdomātāku naudas tērēšanu, līdz ar to kādā brīdī cilvēks
vienkārši var saprast, ka nauda beigusies, bet jāizdzīvo vēl,
piemēram, nedēļa… Tas ir tas, kas šobrīd satrauc tādā tīri
praktiskā aspektā. Vienlaikus arī solītā pensiju indeksācija, ko
plāno 2014. gada oktobrī, – uz simts latiem pensionāram sola
pielikt divus latus, bet, ņemot vērā eiro ieviešanu jau no janvāra,
domāju, inflācija šos divus latus tā «apēdīs», ka mēs būsim tikai
mīnusos…»

«Pie tā, ka Latvijā ir mazas algas un augstas cenas, eiro nav
vainīgs šobrīd un nebūs arī pēc tā ieviešanas»

Ingrīda Jakušonoka, LLU Ekonomiskas fakultātes
Grāmatvedības un finanšu katedras vadītāja:

«Personīgi es esmu par eiro ieviešanu. Bailes vienīgi izraisa
pieļāvums, ka līdz ar naudas maiņu varētu augt cenas, taču grūti
šobrīd pateikt, vai tas būtu eiro ieviešanas aspektā vai vispārējās
ekonomiskās situācijas rezultātā – mēs jau nepārtraukti jūtam cenu
pieaugumu arī bez eiro. Neapšaubāmi, veikalniekiem būs izdevumi un
tie nebūs mazi – kases aparāti, jaunas programmatūras iegāde, cenu
pārrēķināšana – tas viss prasīs izdevumus. Pieļauju, ka tirgotāji
šos izdevumus vēlēsies novelt uz pircējiem kā preces cenu kāpumu.
Taču, ja tas notiktu saprātīgi un viņi nevēlētos ieguldīto atgūt
gada, bet, pieņemsim, divu trīs gadu laikā, tad mēs to tik ļoti
neizjustu. Arī viņu asociācija jau par to runā, un jācer, ka tas
tiešām notiks saprātīgi.

Citādi es nekādus citus negatīvus aspektus no eiro ieviešanas
nosaukt nevaru, ja vien mēs spējam noturēt savu ekonomiku. Ja
spēsim noturēt normālas algas eiro izteiksmē, cilvēks ilgtermiņā
būs pat ieguvējs. Vieglāk noteikti būs tiem, kuriem šobrīd
jāapmaksā kredīti eiro, un tādu ir vairākums. Arī man pašai ir
kredīts eiro, un es jau vēroju, kas notiek ar eiro likmēm,
kredītprocenti kļūst izdevīgāki. Arī uz valsts ārējā parāda
apmaksas apkalpošanas izmaksām Latvija iegūs. Tādējādi, ja eiro
neieviesīsim, valsts no sava budžeta būs spiesta maksāt vairāk,
līdz ar to Latvijai kopumā naudas būs mazāk – tas ir tāds
ilgtermiņa skatījums.

Šobrīd šie aktuālākie jautājumi arī universitātē lekcijās starp
pasniedzēju un studentiem noteikti ir par to, kā notiks eiro
ieviešana, kā būs ar paralēlo cenu atspoguļojumu latos un eiro.
Mēs, cik vien mums ir šī informācija, cenšamies detalizēti ar
studentiem runāt par šiem jautājumiem, jo mums ir jāpieņem, ka kāds
no viņiem, kas šobrīd vēl sēž augstskolas solā, brīdī, kad ieviesīs
eiro, var pats sākt savu uzņēmējdarbību, un tad būs ļoti aktuāli,
lai šī informācija jau laikus būtu apgūta. Apzināti rīcības plāni,
plusi, mīnusi. Jāatzīst, ka jauni cilvēki daudz mazāk baidās no
pārmaiņām. Kopš sāka runāt par eiro, augstskolā regulāri ik gadu
mūsu studentiem ir uzdevums veikt pētījumu šajā jomā. Protams,
vairāk viņi operē ar to informāciju, kas ir sabiedriskajā telpā,
taču arī tas nav maz, jo liek domāt un analizēt. Tāpēc man šķiet,
ka mūsu studenti šīm pārmaiņām ir diezgan labi sagatavoti.

Finansista padoms pirms eiro ieviešanas? Manuprāt, ja valdība
rīkosies korekti un ar naudas pārrēķina kursu netiks veiktas
spekulācijas, tad vienkāršam cilvēkam uztraukumam nav pamata.
Ilgstošā periodā viņš būs tikai ieguvējs. Pie tā, ka mūsu valstī ir
mazas algas un augstas cenas, eiro noteikti nav vainīgs šobrīd un
nebūs arī pēc tā ieviešanas – tā ir valsts iekšējā problēma.»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš un no personīgā
arhīva